Peldēšana veselīga tikai tīrā ūdenī. Kam jāpievērš uzmanība? 0
“Peldēšana ir labākais veids, kā vasarā norūdīties un nostiprināt organisma aizsargspējas, lai ziemā izsargātos no saaukstēšanās,” uzskata sporta ārste Sandra Rozenštoka.
Atsvaidzina un norūda
Peldēšanā tiek iesaistītas ļoti daudzas muskuļu grupas, turklāt gravitācijas spēka ietekmē tiek atslogotas locītavas un starpskriemeļu diski. Stīvas un sāpošas locītavas ūdenī jūtas daudz labāk, jo tām nav jātur viss ķermeņa svars. Peldēšana prasa lielu kustību amplitūdu, tās laikā tiek pamatīgi, bet saudzīgi izkustinātas visas locītavas, tādēļ to iesaka osteoartrīta un citu muskuļu un skeleta slimību pacientiem. Peldot tiek trenēta arī elpošanas sistēma – ne velti profesionāliem peldētājiem plaušu tilpums ir lielāks nekā vidusmēra cilvēkiem.
Ūdens uz ķermeni spiež ar daudz lielāku spēku nekā gaiss, tādēļ katru kustību pavada bezmaksas masāža, kas stimulē asinsriti un pastiprina skābekļa piegādi sirdij un citiem iekšējiem orgāniem. Kustoties ūdenī, ķermenim jāpārvar apmēram 12 reizes lielāka pretestība nekā parasti, tādēļ pieaug kaloriju patēriņš. Piemēram, aktīvi peldot apmēram 15 minūtes, iespējams sadedzināt 200 – 300 kalorijas.
Kā jebkuru sporta nodarbību, arī peldēšanu vajag sākt ar iesildīšanos, kārtīgi izkustinot ķermeni – vai nu turpat krastā, vai ūdenī. Sporta ārste iesaka vispirms lēnām izapļot visas locītavas, bet pēc tam izvingrināt lielās locītavas, piemēram, 10 – 15 reizes pietupties, noliekties. Arī pēc intensīvas peldēšanas nevajadzētu ar joni mesties laukā no ūdens, bet vēl kādu laiku mierīgi papeldēt.
