Pēteris Apinis par vardarbību pret bērnu, par bērnu psihisko veselību un sabiedrības iesaisti šo problēmu risināšanā 1
Šis raksts ir pieteikums raidījumam “Dr.Apinis” pirmdien 25. augustā. Raidījumam esmu izvēlējies ļoti smagu tēmu apkopojumu – vardarbība pret bērnu, bērnu psihiskā veselība, iemesli – kādēļ gan Latvijā, gan citviet Eiropā un pasaulē pētījumi un starptautisko organizāciju dati norāda uz pieaugošu trauksmes, depresijas, uzvedības un ēšanas traucējumu izplatību jauniešu vidū.
Nozīmīgākais Pasaules Veselības organizācijas dokuments šajā jomā “PVO globālais ziņojums par garīgo veselību” (WHO Global Report on Mental Health (2022)) saka, ka pasaulē katrs septītais 10 līdz 19 gadus vecs pusaudzis saskaras ar garīgās veselības traucējumiem. Turklāt lielākā daļa no šiem traucējumiem paliek nediagnosticēti un neārstēti.
Tātad – pirmdien, 25. augustā plkst. 13.00 TV24 par šīm ļoti smagajām problēmām runās Latvijas Bērnu fonda prezidents un vienlaikus – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra vadītāja Dace Uzulēna un Zantes ģimeņu atbalsta centra psiholoģe Laura Puniņa. Šis raksts lielā mērā ir mani jautājumi un atbilžu meklējumi pirmdienas sarunai.
Kādi ir iemesli bērnu psihiskās veselības problēmu pieaugumam?
Tātad, visā pasaulē ir vērojams dažādu bērnu un pusaudžu garīgās veselības problēmu pieaugums. Šķiet, ka šī tendence kļuva īpaši izteikta Covid–19 pandēmijas laikā, un Latvijas valdības (Kariņš, Pavļuts) centieni bērnus izolēt, ievietot mājsēdē un mazkustīgā režīmā bija baisākie Eiropā, tātad – atstāja vislielāko ilgtermiņa iespaidu uz bērnu veselību.
Covid–19 pandēmijas laikā ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, skolu slēgšana un nenoteiktība radīja milzīgu emocionālu stresu bērniem un pusaudžiem. Tika pārtrauktas ierastās rutīnas, samazināta socializēšanās ar vienaudžiem un palielināta izolācija. Vienlaikus ar fizisku izolāciju pieauga sociālo tīklu izmantošana ar tādiem pavērsieniem kā kiberhuligānisms, pastāvīga salīdzināšanās ar citiem un pārmērīgā informācijas plūsma, kas veicina trauksmi un depresiju.
Covid–19 laikā attīstījās dažādu psihoaktīvu un narkotisko vielu tirdzniecība sociālajos tīklos, ievērojami pieauga medikamentu, alkohola, tabakas izstrādājumu lietošana bērnu un pusaudžu vidū. Jādomā, ka vislielāko iespaidu uz bērnu mentālo veselību atstāja strauji pieaugošais elektronisko smēķēšanas ierīču tirgus un šo ķīmisko inžu izraisītā ietekme uz bērnu smadzenēm.
PVO norāda uz vēl dažām globālām tendencēm, kas kļūst par nozīmīgu stresa faktoru – pirmkārt tas ir pieaugošs spiediens sasniegt augstus rezultātus skolā, lai iekļūtu labās augstskolās un nodrošinātu nākotni, otrkārt – ģimenes nestabilitāte un ekonomiskas grūtības, kas kopā ar nepietiekošu atbalstu var radīt bērniem ilgstošu stresu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzīst, ka bērnu un pusaudžu garīgā veselība ir prioritāra un ir izstrādājusi vairākus svarīgus dokumentus, ieteikumus un stratēģijas. Nozīmīgākais ir PVO ilgtermiņa plāns, kas aptver visus psihiskās veselības aspektus, tostarp bērnu un pusaudžu veselību (Comprehensive Mental Health Action Plan 2013–2030).
Šis plāns aicina valstis (arī Latviju, kaut neticu, ka Veselības ministrs vai kaut viens ministrijas ierēdnis ir tajā ieskatījies) stiprināt efektīvu vadību un pārvaldību garīgās veselības jomā, nodrošināt visaptverošus, integrētus pakalpojumus sabiedrībā, kā arī veicināt prevenciju un veselības veicināšanu. PVO ieteikumi balstās uz pieeju, ka garīgās veselības pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem, agrīniem un integrētiem ne tikai medicīnas sistēmā, bet arī skolās un sabiedrībā, lai mazinātu stigmatizāciju un nodrošinātu palīdzību tiem, kam tā ir nepieciešama.
Šeit vēlos pieskarties vēl vienam aspektam attiecībā uz bērnu psihisko veselību. Uz bērnu smadzenēm un to gognitīvajām funkcijām milzu ietekme ir arī vides piesārņojumam un dabas daudzveidības mazināšanai. Šī ietekme ir sarežģīta un izpaužas gan tiešā veidā (bioloģiski), gan netiešā (psiholoģiski un sociāli). Šķiet, ka lielāko ietekmi uz bērna garīgo veselību atstāj gaisa piesārņojums un toksiskās vielas dabā un uzturā. Smalkās putekļu daļiņas un slāpekļa oksīds, iekļūstot bērna organismā un smadzenēs, izraisa iekaisumu un smadzeņu šūnu bojājumus.
Pētījumi saista gaisa piesārņojumu ar paaugstinātu risku saslimt ar trauksmi, depresiju, autisma spektra traucējumiem un uzvedības problēmām. Savukārt smagie metāli – svins un dzīvsudrabs, kā arī pesticīdi un citas toksiskas vielas var ietekmēt nervu sistēmas attīstību. Šo vielu iedarbība ir saistīta ar kognitīvo funkciju traucējumiem, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu un citiem neiroloģiskiem un psihiskiem stāvokļiem.
Dabas daudzveidības mazināšanai un vides degradācijai ir dziļa psiholoģiska ietekme uz bērniem, kuriem ir dabiska saikne ar dabu. Ričards Lūva termins “dabas deficīta traucējumi”, definē negatīvās sekas, ko rada nepietiekama saskarsme ar dabu. Bērniem, kuri pavada maz laika dabiskā vidē, var būt paaugstināts stresa līmenis, samazināta koncentrēšanās spēja un mazāka empātija. Savukārt – pētījumi pierāda, ka laika pavadīšana dabā mazina stresa hormona kortizola līmeni, uzlabo garastāvokli un veicina radošumu. Dabiskās vides trūkums, ko rada pilsētu izplešanās un dabas iznīcināšana, atņem bērniem šo svarīgo resursu. Mūsdienu bērni, kas ir pakļauti nepārtrauktai informācijai par klimata krīzi, sugu izzušanu un piesārņojumu, var attīstīt “eko-trauksmi”. Šīs emocijas var ietekmēt viņu psihoemocionālo veselību un nākotnes perspektīvas.
Vardarbība pret bērniem pieaug. No ģimenēm izņemto bērnu skaits pieaug
Pirms dažām nedēļām Latviju pāršalca baisa ziņa – katru dienu no ģimenēm tiek izņemti četri bērni, kas matemātiski nozīmē vismaz 10%. Bērnu izņemšana no ģimenes Latvijā ir komplekss process, ko ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori. Pamatā bērnu izņemšana ir pēdējais solis, ko veic bāriņtiesa, lai aizsargātu bērna tiesības un intereses, ja viņa drošība un labklājība ir apdraudēta.
Šo lēmumu bāriņtiesa pieņem tikai pēc tam, kad ir izsmeltas visas citas iespējas palīdzēt ģimenei. Galvenie iemesli, kādēļ bērni tiek izņemti no ģimenēm, ir vecāku atkarību problēmas, vardarbība ģimenē, nolaidība un aprūpes trūkums, vecāku sociālās un psiholoģiskās problēmas. Šo rindu autors uzskata, ka prioritāras tomēr ir tādas atkarības kā alkohola pārmēra lietošana un narkomānija, iespējams – arī atkarība no azartspēlēm. Tomēr fiziska, emocionāla vai seksuāla vardarbība pret bērnu ir tiešs un ļoti nopietns iemesls bērna izņemšanai. Vardarbība rada draudus bērna veselībai un attīstībai.
Protams, vainu var uzvelt vispārējiem faktoriem – sliktai ekonomiskai situācijai ģimenē, sociālā atbalsta trūkumam, arī jautājumam, par ko publiski nemēdz runāt vai runā reti – pārmantotām problēmām. Vecāki, kuri paši nākuši no nelabvēlīgām ģimenēm, nespēj nodrošināt saviem bērniem labāku dzīves vidi, jo nav apguvuši atbildīgas vecāku lomas. Pieaugošais psihisko traucējumu skaits pieaugušo vidē, nepietiekams atbalsts šiem slimniekiem (ir pieņēmums, ka psihiski nestabilu ļaužu vidū dzimstība ir lielāka nekā labi izglītotu jaunu cilvēku vidē) rada situāciju, kur vecāki ar psihiskām kaitēm nespēj adekvāti aprūpēt bērnus.
Latvijā oficiāli reģistrēto vardarbības gadījumu skaits pret bērniem pēdējos gados pieaug, taču ir sarežģīti viennozīmīgi apgalvot, ka vardarbības faktiskā izplatība sabiedrībā palielinās. Šo skaita pieaugumu autors vēlas skaidrot ar vairākiem iemesliem, no kuriem vismaz daļa saistīta ar uzlabotu sistēmu, nevis ar reālu vardarbības eskalāciju. Cilvēki mūsdienās ir daudz labāk informēti par to, kas ir vardarbība pret bērnu un ka par šō vardarbību ir jāziņo. Plašas sabiedrības kampaņas un mediju uzmanība ir veicinājusi izpratni, ka agrāk pieņemtās “audzināšanas metodes ar siksnu” patiesībā ir emocionāla vai fiziska vardarbība.
Skolotāji, ārsti, sociālie darbinieki un citi profesionāļi, kas strādā ar bērniem, tagad ir labāk apmācīti atpazīt vardarbības pazīmes un ir juridiski un morāli atbildīgi par ziņošanu. Agrāk daudzi gadījumi tika atstāti bez ievērības. Skaitliski lielais bērnu skaits, kas tiek izņemts no ģimenes, liecina par dziļām sociālām un ekonomiskām problēmām, kas pastāvējušas jau gadiem, bet par kurām tikai tagad tiek runāts atklātāk. Tā var būt nevis jauna problēma, bet gan ilgi ignorētas problēmas atspoguļojums. Tomēr noteiktos sociālos slāņos reāla vardarbība pret bērniem joprojām ir liela problēma, kuru veicina sarežģīti sociāli un ekonomiski faktori.
Vardarbība pret bērniem nav lokāla problēma, kas ir raksturīga tikai Latvijai. Tā ir globāla problēma, ar kuru saskaras visas valstis, neatkarīgi no to attīstības līmeņa. Līdzīgi kā Latvijā, arī daudzās citās Eiropas un pasaules valstīs pēdējos gados ir vērojams oficiāli reģistrēto vardarbības gadījumu skaita pieaugums.
Tas galvenokārt ir saistīts ar uzlabotu ziņošanas sistēmu, lielāku sabiedrības informētību, spēcīgāku tiesisko regulējumu. Jācer, ka tas nozīmē, ka valstis kļūst labākas, labāk atpazīst un reaģē uz vardarbību, nevis – ka pati vardarbība kļūst biežāka. Daudzās valstīs, īpaši pēc Covid–19 pandēmijas, ir pieaugusi izpratne par psihiskās veselības problēmu lomu ģimenēs un to saistību ar vardarbību. Pandēmijas radītais stress, finansiālas grūtības un sociālā izolācija ir veicinājušas ģimenes spriedzi visā pasaulē. Tomēr vardarbība pret bērniem arvien biežāk pārvietojas uz digitālo vidi, piemēram, izpaužas kā kiberhuligānisms un tiešsaistes ekspluatācija. Šī ir jauna globāla problēma, ar kuru cīnās visas valstis, pieņemot jaunus likumus un veicot izglītošanas kampaņas.
Pasaules Veselības organizācija uzskata vardarbību pret bērniem par nopietnu sabiedrības veselības problēmu un ir izstrādājusi visaptverošu stratēģiju, lai to novērstu. Šī stratēģija ir apkopota dokumentā ar nosaukumu ” INSPIRE: septiņas stratēģijas lai izbeigtu vardarbību pret bērniem”. (INSPIRE: Seven Strategies for Ending Violence Against Children).
Dokuments piedāvā septiņas pamatstratēģijas, kas būtu jāīsteno kompleksi, lai sasniegtu vislabākos rezultātus. Katra no stratēģijām ir vērsta uz kādu no vardarbības cēloņiem vai sekām:
• I – implementācija un stiprināšana (Implementation and enforcement of laws), kur ieteikums ir izstrādāt un ieviest stingrus likumus, kas aizsargā bērnus. Globāli tas nozīmē likumus, kas aizliedz bērnu laulības, fizisko sodīšanu un nodrošina atbildību par vardarbības nodarījumiem;
• N – normatīvu un vērtību maiņa (Norms and values). Principā zem šī burta slēpjas sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītības programmas, lai mainītu sociālās normas un vērtības, kas attaisno vardarbību pret bērniem. Mērķis ir veicināt izpratni, ka vardarbība nav pieņemama audzināšanas metode;
• S – atbalsts ģimenēm un vecākiem (Support for parents and caregivers). Tiek ieteikts veidot un finansēt programmas, kas sniedz vecākiem atbalstu un apmācību pozitīvās audzināšanas prasmēs;
• P – nabadzības mazināšana (Poverty reduction). Ekonomiskās grūtības bieži ir stresa un vardarbības cēlonis. Tādēļ ieteikumi ietver sociālās aizsardzības programmas un finansiālu atbalstu ģimenēm, lai mazinātu spriedzi un uzlabotu bērnu labklājību;
• I – izglītība un dzīves prasmes (Education and life skills). Bērniem un jauniešiem jāapgūst dzīves prasmes, piemēram, spēja risināt konfliktus un izprast attiecības, lai veicinātu drošāku vidi skolās un ārpus tām. Skolām ir jākļūst par drošu vidi, kurā tiek novērsta huligāniska izturēšanās;
• R – reaģēšana un atbalsts (Response and support services). Būtu jābūt pieejamiem un efektīviem dienestiem, kas reaģē uz vardarbības gadījumiem un sniedz atbalstu cietušajiem. Tas ietver krīzes centrus, psiholoģisko atbalstu un drošības dienestu pieejamību;
• E – vides un drošības veicināšana (Environment and safety). Jāveido droša un draudzīga vide pašvaldībās, skolās un tiešsaistē, kas samazina vardarbības risku. Tas ietver drošu skolas vidi, bērnu aizsardzību digitālajā telpā un sabiedrības drošību.
Šīs stratēģijas ir paredzētas, lai strādātu kā visaptverošs un koordinēts plāns, kas palīdz valstīm veidot ilgtspējīgu un drošu vidi bērniem.
Kas ir Latvijas Bērnu fonds un kāda ir tā vieta cīņā par bērnu fizisko un garīgo labbūtību?
Latvijas Bērnu fonds ir viena no senākajām un ietekmīgākajām bērnu atbalsta organizācijām Latvijā (dibināta 1989. gadā), kas veic daudzus nozīmīgus darbus. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt nelabvēlīgā situācijā nonākušiem bērniem un viņu ģimenēm, nodrošinot gan finansiālu, gan sociālu un psiholoģisku atbalstu.
Fonds ir labi pazīstams ar savām vērienīgajām ziedojumu vākšanas kampaņām, kurās iesaistās sabiedrība, uzņēmumi un mediji. Latvijas Bērnu fonds palīdz bērniem ar veselības problēmām, vācot ziedojumus ārstēšanai ārzemēs, rehabilitācijai un palīglīdzekļiem, zāļu un medicīnas piederumu iegādei.
Fonds pievērš uzmanību arī bērniem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm, kā arī bāreņiem. Atbalsts ietver materiālo palīdzību, nodrošinot bērniem drēbes, apavus, skolas piederumus un citas ikdienā nepieciešamās lietas.
Psiholoģiskais atbalsts un izglītība ir tikpat svarīgi kā materiālā palīdzība. Fonds palīdz nodrošināt psihologu konsultācijas, veicina bērnu iespējas iegūt izglītību; fonds var palīdzēt apmaksāt interešu izglītības nodarbības vai mācību maksu.
Latvijas Bērnu fonds regulāri sadarbojas ar bērnu namiem un atbalsta centriem, nodrošinot viņiem nepieciešamās preces, organizējot pasākumus un veicot infrastruktūras uzlabojumus.
Bērnu fonda reģionālie centri nodrošina sociālo un materiālo palīdzību, nevis medicīnisku aprūpi. Bērniem ar smagām slimībām medicīniskā aprūpe tiek nodrošināta specializētās slimnīcās, savukārt fonds sniedz finansiālu atbalstu šo bērnu ārstēšanai, bet īpaši – rehabilitācijai.
Cik lielā mērā Latvijas Bērnu fonds risina vardarbības problēmas ģimenē?
Latvijas Bērnu fonds ir labdarības organizācija, kas primāri nodarbojas ar sociālo un finansiālo palīdzību, nevis ar vardarbības problēmu risināšanu tiešā veidā. Kaut arī fonds var netieši ietekmēt situāciju, atbalstot ģimenes un sniedzot palīdzību bērniem, kuri cietuši no vardarbības, vardarbības apkarošana un novēršana nav fonda galvenais uzdevums. Šo funkciju pamatā veic citas valsts un nevalstiskās institūcijas.
Ja vardarbības rezultātā bērnam ir radušās veselības problēmas, kas prasa dārgu ārstēšanu vai rehabilitāciju, Latvijas Bērnu fonds mēdz sniegt finansiālu atbalstu. Tā ir palīdzība, kas vērsta uz seku mazināšanu. Latvijas Bērnu fonds, sniedzot atbalstu trūcīgām ģimenēm, var uzlabot to sociālo situāciju un mazināt faktorus, kas var veicināt vardarbību (piemēram, materiālas grūtības, stress). Latvijas Bērnu fonds sadarbojas ar citām organizācijām, piemēram, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, kas nodarbojas ar vardarbības gadījumiem. Šādos gadījumos fonds var būt partneris, kas nodrošina papildu resursus bērnu aprūpei.
Vardarbības problēmas ģimenē risina specializētas iestādes un dienesti, kam ir nepieciešamā kompetence un pilnvaras – Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bāriņtiesas, policija, sociālie dienesti un krīzes centri.
