Pēteris Apinis: Erektīlā disfunkcija ir sliktas sirds un asinsvadu veselības rādītājs
0
Žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Aivars Pastalnieks reiz man teica, ka viņa vadītais žurnāls esot populārākais sieviešu žurnāls Latvijā. Vīrieši apskatot puskailo skaistuli, izlasot četras politiskās tenkas pirmajā lapaspusē, kā arī anekdotes, bet viņu sievas – visu žurnālu. Tāpēc jebkuram rakstam par vīriešu veselību vajadzētu būt adresētam vīrieša mātei, sievai vai meitai.
Lai manām lasītājām nevajadzētu gaidīt atrisinājumu visa raksta garumā, es uzreiz – jau sākumā salikšu secinājumus:
• ja vīram nestāv, vīrs ir jāved pie kardiologa. Ja nestāvēšana iestājas pēkšņi – vīram jātiek Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā digitālās angiogrāfijas laboratorijā (tā tiešām ir mana drauga, profesora Andreja Ērgļa vadītā, leģendārā laboratorija) uz izmeklējumu;
• smēķējot parastās cigaretes vai bezdūmu elektroniskās smēķēšanas ierīces vīrietim nestāvēs ātrāk (statistika saka, ka par 10 gadiem) nekā viņa vienaudžiem, un ievērojami ātrāk atnāks arī infarkts vai insults. Mātei, kura pamana savu pusaugu dēlu smēķējot elektronisko cigareti, ir jāsaprot, ka ar katru šādu smēķēšanas reizi mazinās viņas cerības kļūt par vecomāti, jo dēlam vienkārši bērnu nebūs;
• fosfodiesterāzes-5 inhibitoriem (piemēram, tadalafilam, sildenafilam), kas ir erektīlās disfunkcijas ārstēšanas līdzekļi, ir nozīme arī sirds asinsvadu slimību progresēšanas mazināšanā. Ja vīrs baidās no ārsta apmeklējuma, sievas centieni iemācīt vīram lietot šos līdzekļus ir ļoti apsveicami, jo tie pagarina vīra mūža ilgumu. Man nav tiesību šajā rakstā lietot plašāk pazīstamo līdzekļu nosaukumus, bet tos labprāt izrakstīs ģimenes ārsts.
Tātad runāsim par erektīlo disfunkciju un sirds asinsvadiem. Erektīlā disfunkcija nozīmē nespēju gūt un saglabāt gana stingru erekciju seksam. Vienkāršoti to sauc arī par impotenci, bet tie tomēr ir dažādi jēdzieni. Impotence ir daudz plašāks termins, kas vēsturiski aptver ne tikai erekcijas problēmas, bet arī jebkurus citus vīriešu reproduktīvās un seksuālās veselības traucējumus – piemēram, neauglību, pilnīgu dzimumtieksmes zudumu vai priekšlaicīgu ejakulāciju. Mūsdienu uroloģijā un seksoloģijā vārdu “impotence” lieto reti, jo šis jēdziens bieži ir psiholoģiski traumējošs pacientam.
Te nu man jāteic, ka arī vecums nosaka erekcijas spējas (vecumdienās – problēmas). Tik laba erekcija kā astoņpadsmit gadu jauneklim astoņdesmit gadus vecam vīram vairs nebūs nekad. Tomēr erekcijai būtu jāsaglabājas visu vīrieša mūžu.
Erekcijas disfunkcija nav tikai seksuāla problēma – tā var būt agrīna sistēmiskas asinsvadu slimības izpausme. Dzimumlocekļa artērijām ir mazāks diametrs nekā koronārajām artērijām, endotēlija disfunkcija un aterosklerotiskas izmaiņas tajās klīniski mēdz izpausties agrāk. Tādēļ erekcijas traucējumi var kalpot kā signāls, ka nepieciešams izvērtēt pacienta kardiovaskulāro risku.
Ja nu organismā sāk veidoties asinsvadu bojājumi, aterosklerotiskās pangas vai artēriju elastības zudums, šaurākie asinsvadi nespēj pilnvērtīgi paplašināties. Erektilā disfunkcija parasti parādās 2–5 gadus pirms nopietnām sirds problēmām, kā piemēram, pirms stenokardijas vai miokarda infarkta.
Īslaicīgas (laiku pa laikam) erekcijas problēmas ne vienmēr nozīmē sirds slimību. Taču pastāvīgi erektilās disfunkcijas traucējumi rada stresu, ietekmē pašapziņu un rada papildu problēmas attiecībās ar partneri. Problēmas ar erekcijas sasniegšanu vai noturēšanu liecina par veselības stāvokli, kas jāārstē.
Vīriešu seksuālā uzbudināmība ir sarežģīta lieta. Tajā ir iesaistītas smadzenes, hormoni, emocijas, nervi, muskuļi un asinsvadi. Dažreiz erektilās disfunkcijas cēlonis ir fizisks, citkārt garīgs, bet biežāk – kombinēts. Piemēram, fiziskais stāvoklis, kas palēnina seksuālo reakciju, var izraisīt bažas par erekcijas noturēšanu, radīt trauksmi, kas savukārt var veicināt erektilās disfunkcijas pastiprināšanos.
Savukārt smadzenēm, kam parasti ir galvenā loma seksuālā uzbudinājuma rašanās procesā, erektilās disfunkcijas traucējumus izraisa depresija, trauksme vai citi garīgās veselības traucējumi, stress un problēmas ar partneri.
Tomēr biežākie erektīlās disfunkcijas cēloņi un riska faktori liekami vienā rindkopā. Biežākais iemesls – smēķēšana. Mēģināšu uzskaitīt būtiskās slimības, kas rada sirds slimības un erektīlo disfunkciju vienlaikus. Tās ir ateroskleroze, augsts holesterīna līmenis, hipertenzija, zems testosterona līmenis, diabēts, aptaukošanās, metabolais sindroms, Parkinsona slimība, multiplā skleroze, Peironija slimība. Ļoti nopietnu erektīlo disfunkciju izraisa ne tikai tabakas smēķēšana, bet arī pārmērīga alkohola lietošana un narkotiku lietošana, dažas recepšu zāles, operācijas un traumas iegurņa zonā, vēža ārstēšana ar ķīmijterapiju un hormonālo terapiju, miega traucējumi.
Erektīlās disfunkcijas un sirds-asinsvadu slimību saistība
Neraugoties uz plaši izplatīto erektilās disfunkcijas izplatību, nesamērīgi maz vīriešu meklē medicīnisku palīdzību šīs kaites dēļ. Daudzus vīriešus attur stigma vispār diskutēt par seksuālo veselību.
Pastāv uzskats, ka erektīlā disfunkcija ir nomācoša, izolēta, personiska problēma, kuras sekas aprobežojas ar guļamistabu. Būtu gana labi apzināties, ka erektīlā disfunkcija var radīt nopietnas sekas veselībai. Gadu desmitiem ilguši pētījumi pierāda saikni starp erektilitāti un sirds–asinsvadu veselību. Erektīlā disfunkcija patiesībā mēdz liecināt par sistēmiskām asinsvadu problēmām un aterosklerotisko slimību.
Erektīlās disfunkcijas un sirds-asinsvadu slimību saistošais faktors ir endotēlijs – proti, šūnu slānis, kas izklāj asinsvadus. Tieši endotēlijs kontrolē asinsvadu paplašināšanos, ražojot slāpekļa oksīdu. Bet šis slāpekļa oksīds darbojas kā galvenais signāls, kas veicina asinsvadu atslābināšanos un paplašināšanos, tādējādi palielinot asins plūsmu, kas ir svarīgs process gan sirdsdarbībai, gan erekcijas mehānismam.
Gan erektīlās disfunkcijas, gan sirds-asisnsvadu slimību gadījumā slāpekļa oksīda ražošana un pieejamība ir traucēta. To pastiprina paaugstināta oksidatīvā stresa periodi, ko izraisa smēķēšana, novecošanās, hroniskas slimības, hronisks stress etc. Ja slāpekļa oksīda līmenis nav optimāls, rodas endotēlija disfunkcija, kas ierobežo asins plūsmu un traucē erekcijas funkciju, kā arī izraisa aterosklerotisko pangu rašanos.
Erektīlo disfunkciju un sirds-asisnsvadu slimību saista un savstarpēji pasliktina hronisks pakāpes iekaisums. Abas slimības raksturo paaugstināts iekaisuma biomarķieru līmenis, kas veicina tālāku endotēlija bojājumu un paātrina ateroģenēzi.
Erektīlā disfunkcija nav sirds-asinsvadu slimību cēlonis vai sekas, bet drīzāk – vienas un tās pašas patoloģijas divas atšķirīgas izpausmes.
Pārskatot vairākus garengriezuma pētījumus, kuros daudzus gadus novēroti tūkstošiem vīriešu, atrodami pierādījumi sirds asinsvadu un vīrieša dzimumlocekļa asinsvadu slimību korelācijai. Sākotnēji aizdomas par saistību starp erektīlo disfunkciju radās pētniekiem, kas vīriešiem virs 55 gadiem pētīja priekšdziedzera vēzi. Pētnieki pamanīja, ka vīriešiem, kam šajā vecumā iestājas lielāka vai mazāka impotence, ir lielākas iespējas ātrāk nomirt ar insultu vai infarktu (pētījumi notika pagājušajā gadsimtā, kad insulta un infarkta ārstniecības iespējas bija ievērojami mazākas).
Šajā gadsimtā ir pierādīts, ka smagāka erektīlā disfunkcija korelē ar lielāku aterosklerotisko slogu un paaugstinātu koronāro artēriju slimību, perifēro artēriju slimību un lielu nevēlamu sirds notikumu risku. Tas kļuva par pirmo nopietno aicinājumu iekļaut erektīlās disfunkcijas novērtēšanu vīriešu regulārās veselības pārbaudēs (vismaz reizi gadā pie ģimenes ārsta), piedāvājot būtisku iespēju agrīnai intervencei, kā arī – gan seksuālās, gan kardiovaskulārās veselības aprūpei.
Pierādījumi liecina, ka fosfodiesterāzes-5 inhibitoriem (piemēram, tadalafilam, sildenafilam), kas ir erektīlās disfunkcijas ārstēšanas pamatā, ir nozīme arī sirds asinsvadu slimību progresēšanas mazināšanā. Kādā garengriezuma pētījumā, kurā piedalījās pusmiljons vīriešu, tika konstatēts, ka tiem, kuri ārstējās ar tadalafilu uroģenitālo problēmu (tostarp, erektīlās disfunkcijas) ārstēšanai, par trešdaļu samazinājās mirstības risks, mazinājās sirdslēkmes risks un mazinājās insulta risks salīdzinājumā ar tiem, kuri nelietoja šos medikamentus.
Tiesa, vairums pētnieku un pārskata darbu autoru uzskata, ka gan erektīlās disfunkcijas, gan sirds un asinsvadu slimību stāvoklis daudz nozīmīgāk uzlabojas ar dzīvesveida izmaiņām – smēķēšanas atmešanu, fiziskām aktivitātēm, svara kontroli un diētu. To apstiprina pierādījumi, ka šādas dzīvesveida izmaiņas var uzlabot endotēlija funkciju, samazināt oksidatīvo stresu un palielināt slāpekļa oksīda veidošanos, kas ir ļoti svarīgi abām slimībām.
Kāpēc es rakstu šīs rindas un publicēju, zinot, ka vairums lasītāju būs sievietes? Patiesībā tieši sievietēm šī problēma interesē, nu vismaz viņām tas interesē atklāti un viņas savu interesi slēpj mazāk nekā vīrieši, kuriem pati erektīlās disfunkcijas problēma ir.
Neraugoties uz labi zināmo saikni starp erektīlo disfunkciju un sirds un asinsvadu risku, sabiedrības informētība par šo saistību ir ierobežota, bet pacientu vēlme – informēt ārstu par erekcijas problēmām – nesaprotami vāja.
Palīdzības meklēšana sniedz būtisku iespēju salīdzinoši agrīni atklāt sirds-asinsvadu slimības un iejaukties, lai palēninātu tās progresēšanu, turklāt tā ir iespēja uzlabot dzīves kvalitāti un atrisināt garīgās veselības problēmas, kas bieži pavada erektīlo disfunkciju. Tāpēc, lai gan ārsti jau sen ir atzinuši saikni starp erektīlo disfunkciju un sirds asinsvadu slimībām, ir pienācis laiks pieņemt izaicinājumu un nodrošināt, ka šo vēstījumu sadzirdētu pacienti: erektilā disfunkcija nav tikai seksuālās veselības problēma, bet gan redzamākais simptoms attiecībā uz vispārējo asinsvadu veselību – un attiecīgi pret to ir jāizturas ar pienācīgu nopietnību un medicīnisku uzmanību.
Valstiska atziņa – rūpes par vīriešu seksuālo veselību nozīmē vīriešu mūža pagarināšanu. Latvija tieši vīriešu mūža ilgumā ir pēdējā vietā Eiropas savienībā un EDSO valstīs, tādēļ reizi gadā rūpējoties par vecāka gadagājuma vīriešu seksuālo veselību, kā arī – iespējami agrīnu smēķēšanas atmešanu, kaut vai ar medikamentu palīdzību, ļautu latviešu dzīves ilgumam ievērojami pagarināties.
Otra valstiska atziņa – sirds mēnesī septembrī urologiem būtu labi savus pacientus – vīriešus ar sliktu erekciju čaklāk nosūtīt pie kardiologa, bet kardiologiem – pēc tam, kad kvalitatīva sirds-asinsvadu izmeklēšana veikta, sirdszāles nozīmētas, pacientu nosūtīt pie urologa – pārrunāt sildenafila lietošanas nepieciešamību.
