Pēteris Apinis: Basām kājām ejot pēc labām domām
0
Cilvēka pēdas ir nozīmīgs informācijas avots nervu sistēmai. Iešana basām kājām sniedz cilvēkam labumu no galvas līdz kājām. Tā uzlabo pēdu funkcijas, kā arī stimulē smadzeņu darbību. Kāds mans kolēģis – hiropraktiķis man mācīja, ka pēdas ir galvenā saskares vieta ar zemi.
Cilvēkiem, kuri bērnībā bieži staigājuši basām kājām, ir atšķirīga pēdu uzbūve un citāds kustību modelis, viņiem bērnībā attīstās labākas līdzsvara un arī lēkšanas prasmes. Staigāšana basām kājām ļauj pēdas mazajiem iekšējiem muskuļiem strādāt maksimāli efektīvi. Iekšējie muskuļi, kas atrodas pēdā, ir vitāli svarīgi līdzsvara uzturēšanai un precīzai kustībai ejot, lecot, skrienot vai darot jebkurus vingrojumus. Sporta vingrotājiem, kuri trenējas basām kājām, ir labāka neiromuskulārā kontrole, lielāka stabilitāte un spēcīgāki pēdu muskuļi.
Mūsdienu apavi var samazināt nepieciešamību pēc iekšējo muskuļu aktīvas darbības. Apavi mēdz mazināt mazo pēdu muskuļu darbu – atbalstīt pēdas velvi. Laika gaitā tas mazina kāju muskuļu attīstību un veicina dažu muskuļu vājumu, proti, to muskuļu, kas netiek pietiekami izmantoti. Pēdas veido ķermeņa kustību pamatu, bet vājas pēdas negatīvi ietekmē mugurkaula veselību.
Un tomēr mana raksta mērķis bija ne tikai rūpes par pēdu muskuļiem. Baskāju staigāšana neaprobežojas tikai ar pēdām. Baskāju staigāšana atbalsta smadzenes un nervu sistēmu. Atradu diezgan nopietnu pētījumu, kur pusaudžiem tika salīdzināta staigāšana basām kājām un sporta apavos un šādas staigāšanas ietekme uz kognitīvajām funkcijām. Divas pusaudžu grupas 12 nedēļu garumā četras reizes nedēļā veica 40 minūšu garu pastaigu – viena grupa basām kājām, otra smalkos sporta apavos. Pētnieki pirms un pēc programmas ar elektroencefalogrāfiju sekoja dalībnieku smadzeņu aktivitātei.
Programmas beigās grupai, kas staigāja basām kājām, tika novērots ievērojams ar stresu un pārmērīgu aktivitāti saistīto smadzeņu viļņu samazinājums, kā arī to smadzeņu viļņu pieaugums, kas saistīti ar mierīgu, atbrīvotu, možu prāta stāvokli. Tāpat tika novēroti skaidri uzlabojumi kognitīvajā ātrumā un koncentrēšanās spējā, kā arī vispārējā smadzeņu stresa mazināšanās. Grupai, kas staigāja sporta apavos, nekāda uzlabošanās smadzeņu funkcijā netika novērota.
Kādēļ tā? Iešana basām kājām sniedz daudz lielāku sensoro informāciju nekā kājām esot apavos. Daudzie nervu receptori no basajām kājām pastāvīgi nosūta atgriezeniskās saites ziņojumus uz smadzenēm, bet kāju pirkstu kustības palielina asins plūsmu un skābekļa piegādi smadzenēm. Šī sensorā informācija ietekmē arī autonomo nervu sistēmu, kontrolējot sirdsdarbības ātrumu un reakciju uz stresu. Ir pierādīts, ka tiešs kontakts starp basām pēdām un dabiskām virsmām veicina relaksāciju un ļauj ķermeņim atgūties no stresa.
Iespējams, ka tas ir vienkāršāk – tā vietā, lai ieslīgtu trauksmainās domās par pagātni vai raizētos par nākotni, baskāju gājējs dabiski vērš savu uzmanību uz konkrēto dzīves brīdi un zemi zem kājām.
Taktīlā pieredze un temperatūras maiņas labvēlīgi ietekmē asinsvadus un imūnsistēmu. Staigāšana basām kājām palīdz mazināt iekaisumu, iespējams, pateicoties refleksoloģijai, kurā spiediens uz pēdu pamatni stimulē nervu galus. Protams, šeit parādās arī austrumu tradicionālās medicīnas apgalvojumi, ka ar pēdām tiek uzņemta zemes enerģija. Ķīniešu tradicionālā medicīna radījusi pēdu kartes, kurās redzams – kā veikt pēdām punktu masāžu vai akupunktūru, palīdzot citām ķermeņa daļām.
Liela nozīme ir virsmai zem basajām pēdām. Zāle nodrošina maigu stimulāciju. Ādas nervu gali to uztver kā vieglu pieskārienu. Ejot pa zāli, receptori sūta informācijas plūsmu uz smadzenēm, palīdzot pēdu muskuļiem veikt nelielas korekcijas, kas uzlabo stāju un līdzsvaru. Tas varētu izskaidrot pierādījumus, ka staigāšana basām kājām pa zāli uzlabo līdzsvaru.
Smiltis palīdz stiprināt apakšējās ekstremitātes. Kad katrā solī papēdis iegrimst smiltīs, pēdu un kāju muskuļiem ir jāstrādā intensīvāk, lai virzītu ķermeni uz priekšu, bet muguras, vēdera, iegurņa muskuļi līdzsvaro kustības. Tas varētu būt iemesls, kāpēc pludmales volejbolistu muskuļi ir ļoti vispusīgi attīstīti.
Ar zemi, mizām vai sīkiem akmentiņiem klātas takas rada akupresūrai līdzīgu efektu, kas uzlabo sensorās informācijas plūsmu no pēdām uz centrālo nervu sistēmu, palīdzot uzlabot līdzsvaru un stājas kontroli. Manuprāt labākā baskāju taka Latvijā ir Valguma Pasaulē.
Lai izjustu iespējamos ieguvumus, nav jāpavada daudzas stundas, staigājot basām kājām. Pat piecas vai desmit minūtes uz drošas virsmas, piemēram, zālē vai smiltīs, var kļūt par brīnišķīgu iespēju atjaunot saikni ar sevi un uzlabot kognitīvās funkcijas. Iesācējiem baskājiem derētu izrādīt ziņkāri un pievērst uzmanību sajūtām zem kājām, elpošanai un tam – vai pleci atslābst, kā arī – kādas labas domas nāk prātā.
Cilvēks, kurš gadiem ilgi ir staigājis stingrās un polsterētās kurpēs, nevar pēkšņi sākt staigāt garus gabalus basām kājām. Baskāju staigāšana būtu jāuzsāk pakāpeniski, jo kājām ir nepieciešams laiks, līdz pēdas pakāpeniski kļūst spēcīgākas.
Vēl septembrī (ja gaisa temperatūra ir > 8 grādiem pēc Celsija) staigāt ar basām kājām zālē, jūrmalas smiltīs vai pa meža taku ir gauži derīgs pasākums, īpaši jau bērniem. Es saprotu vecāku vēlmi ietērpt bērna kājas pašos glītākajos sporta apavos ar midzošām gaismiņām, bet vismaz stundiņu dienā viņiem būtu jāskraida basām kājām. Staigāšana basām kājām uzlabo asinsriti, stiprina pēdu muskuļus un palīdz novērst plakano pēdu veidošanos. Vēl smalkāka padarīšana ir baskāju skriešana, un tas ir visai izplatīts skriešanas veids, īpaši pludmalēs. Bet sākt baskāju darbību labāk ir pavasarī, un tad jau vasarā varētu tikt līdz skriešanai. Es nevaru rekomendēt baskāju skriešanu pa sniegu, kaut šāda sporta aktīvistus pazīstu un viņiem ir gan laba fiziskā, gan garīgā veselība.
Man nešķiet, ka labs darbs ir staigāt istabā bez apaviem. Pa gludu grīdu pārvietojoties basām kājām var diezgan viegli iedzīvoties muguras sāpēs, īpaši, ja ir lieks svars vai aptaukošanās.
Man šķiet, ka pacientiem ar diabētisko neiropātiju, nopietnām pēdu deformācijām, smagu artrītu, osteoporozi un dažiem līdzsvara traucējumiem, drošāk staigāt apavos, un ar baskāju aktivitātēm nenoņemties. Cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos baskāju staigāšana var būt netīkama, jo pēdas nav paredzētas daudzajiem liekajiem kilogramiem.
Baskāju staigāšana nav brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas veselības problēmas. Pacienti nereti gaida, ka viņu nervu sistēmu saregulēs viena lieta. Šķiet, ka nervu sistēmai palīdz gan baskāju iešana, gan dārza darbi, gan sēdēšana dabā, gan smalkas Austrumu vingrošanas un elpošanas vingrinājumi, bet varbūt – laika pavadīšana ģimenes vai draugu lokā.
