Prostatas vēža pacientu dzīvildzi var pagarināt. Vajadzīga tikai politiska griba 0
Mirstība no prostatas vēža Latvijā ir otra augstākā Eiropas Savienībā, bet saslimstība ar šo slimību ir aptuveni par 30% augstāka, kā vidēji ES, norāda Organizāciju apvienība “Alianse Vīriešu Veselībai” un aicina budžetu prostatas vēža terapijai plānot atbilstoši reālajam pacientu skaitam. Par to, kāda tad ir situācija ar priekšdziedzera vēža diagnostiku, ārstēšanu un ietekmi uz vīriešu dzīves kvalitāti, diskutēja arī TV24 raidījumā “dr.Apinis”.
“Latvijā ir pietiekami laba [prostatas vēža] diagnostika, ar katru brīdi skrīnings kļūst labāks, vīrieši daudz labprātāk nekā agrāk iet pie urologa, bet kā mums ir ar iespējām prostatas vēzi ārstēt?” raidījuma ievadā jautā tā vadītājs ārsts Pēteris Apinis. No ekspertu atbildēm secināms, ka ar valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm prostatas vēža noteikšanai un, ja vajadzīgs, pacienta nosūtīšana pa “zaļo koridoru” konsultācijai pie urologa – onkologa, problēmu nav. Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) raidījumā atklāj, ka katru gadu tiek jaunatklāti aptuveni 1500 priekšdziedzera vēža gadījumi, un tas ir arī skrīninga rezultāts.
Darbs pie pacienta ceļa vēl turpinās
Tomēr, kā pausts “Alianse Vīriešu Veselībai’’ atklātajā vēstulē, situācija vīriešu veselības aprūpē ir satraucoša un dati liecina par sistēmisku nesakritību starp valsts investīcijām agrīnā diagnostikā un finansējumu, lai nodrošinātu sekojošu terapiju. Arī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka raidījumā atzīst, ka “viena lieta ir šo pacientu noskrīnēt, bet viņam jābūt arī tam tālākam ceļam ko darīt, ja viņam ir paaugstināts [PSA] un ir jāiet šie papildus izmeklējumi.” Viņa arī atzīst, ka uzsākot prostatas skrīningu (to ieviesa 2021.gadā), tālākais pacienta ceļš netika izstrādāts īsti tā, kā vajadzētu.
Pie tā tagad notiek darbs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vadībā. Sanita Janka arī pauž, ka jādomā arī par tiem vīriešiem, kuriem bijuši uroloģiski audzēji, un tādēļ nepieciešamas rekonstruktīvas operācijas. Kopā ar urologiem aprēķināts, ka gadā tam būtu vajadzīgi 2,6 miljoni eiro. “Tas varbūt nemainītu slimības gaitu, bet mainītu dzīves kvalitāti un tas noteikti mainītu cilvēka mentālo veselību,” saka VM Veselības aprūpes departamenta direktore. Šobrīd tā onkoloģijas plānā noteikta kā diezgan augsta prioritāte.
Savukārt urologs, Latvijas Universitātes profesors Egils Vjaters raidījumā norāda uz tādu prostatas izņemšanas blakni, kā inkotinenci jeb urīna nesaturēšanu. “Ielikt to mākslīgo slēdzējmuskuli nemaksā tik dārgi, tas uz valsts fona ir lēti,” viņš saka, bet līdz šim tā arī nav izdevies panākt, ka valsts to apmaksātu.
Medikamentu finansējumā – sešu miljonu deficīts
Tikmēr “Alianse Vīriešu Veselībai” ceļ trauksmi, ka prostatas vēža medikamentu finansējumā 2026. gadam izveidojies aptuveni sešu miljonu eiro deficīts, un apmēram pusei pacientu var nepietikt līdzekļu nepieciešamajai ārstēšanai. “Latvija ir sasniegusi augstus rādītājus prostatas vēža skrīninga aptverē, kas 2023. gadā ir 80%. Tomēr augstā izmeklēšanas efektivitāte šobrīd rada papildu spiedienu uz nepietiekamo ārstēšanas budžetu. Problēmas būtība ir apstāklī, ka valsts finansējums terapijai neseko pieaugošajam diagnosticēto pacientu skaitam,” uzsver biedrība. Tas nozīmē, ka nepieciešama pāreja uz dinamisku finansēšanas modeli – no kvotām uz faktisko pacientu skaitu.
Lūgta komentēt biedrības minēto deficītu, Līga Kozlovska saka: “Es skaidri zinu, ka tur ir arī inovatīvie medikamenti, tur ir inovatīvās metodes, arī robotu ķirurģija. Tas viss iet uz priekšu, bet to nevar atraut no visas pārējās [sistēmas].” Veselības vadības speciālists, finansists Edgars Labsvīrs raidījumā norāda, minētā problēma saistīta ar to, ka kompensācijas mehānismam nav paredzēta nauda inflācijai. “Mūsu budžets, atšķirībā no Lietuvas, Igaunijas un daudzām citām valstīm, skaidri nosaka bāzes finansējumu un tas no gada uz gadu nemainās.
Mēs visu laiku cīnāmies par to finansējumu, lai nevis iekļautu jaunus medikamentus, bet lai uzturētu terapiju pieaugošam pacientu skaitam.” Pēc Labsvīra teiktā finansējums jāsasaista ar makroekonomiskiem rādītājiem, piemēram, vidējo algu, jo “veselības aprūpes budžetam ir jāaug līdz ar ekonomiku un tad arī Nacionālais veselības dienests varēs prognozēt vairākus gadus uz priekšu, ar ko var rēķināties, un arī drošāk iekļaut jaunas terapijas.”
Latvija nevar atļauties zaudēt nevienu vīrieti
Pagaidām mēs sabiedrības veselības rādītājos esam pēdējās vietās gandrīz visos reitingos. Tostarp arī finansiālos rādītājos. “Bez papildu finansējuma nav iespējami principiāli uzlabojumi veselības aprūpē, bet vienlaikus ir ļoti svarīgi runāt par šaurākām, konkrētākām jomām, jo mūsu sistēma ir tikpat efektīva kā jebkuras citas Eiropas valsts sistēma, taču mums ir vislielākā nevienlīdzība. Turīgākie iedzīvotāji savu veselību vērtē kā jebkurš Eiropas iedzīvotājs, nabadzīgākie – daudz, daudz zemāk kā Eiropā vidēji. Ja gribam pacelt vidējos skaitļus uz augšu, tas var notikt tikai tad, ja mēs saprotam, kur šī nevienlīdzība slēpjas,” raidījumā pauž Edgars Labsvīrs.
Līdzīgās domās ir arī profesors Egils Vjaters. “Ja mēs apskatāmies uz dzīvildzi un kvalitatīviem dzīves gadiem, tad lielākais ļaunums ir kaitīgie paradumi, dzīvesveids, sporta neesamība, ēšana un tā tālāk, bet viens no iemesliem ir, ka ne visiem cilvēkiem ir iespēja nokļūt pie ārsta. Tomēr tā dalīšanās pēc ienākumiem Latvijā ir. Jo vairāk būs naudas, jo veselāki būs cilvēki, bet protams, tas ir jāskatās kopumā.”
Problēma ar finansējuma deficītu prostatas vēža ārstēšanai Latvijā nav radusies ne vakar, ne aizvakar. Šīs slimības pacienti jau ilgus gadus iestājas par inovatīvas terapijas pieejamību un, lai gan ir panākti uzlabojumi, problēmas ir joprojām. Prostatas vēža pacientu balss izskanējusi un turpina skanēt pietiekami skaļi, lai reizumis taptu arī sadzirdēta. Tomēr, lai arī kompensētas jaunas terapijas, no valsts piešķirtais finansējums to apmaksu nosedz vien daļai pacientu un neatbilst reālajam pacientu skaita pieaugumam.
Tikmēr Organizāciju apvienība “Alianse Vīriešu Veselībai” atklātajā vēstulē brīdina:” Vīriešu pāragra mirstība no onkoloģiskām saslimšanām rada būtiskus zaudējumus valsts tautsaimniecībai. Saskaņā ar ESAO (OECD) modelēšanas rezultātiem, Latvijā vēža izraisīto seku dēļ ik gadu vidēji tiek zaudēts 191 pilnslodzes darbinieks uz 100 000 iedzīvotāju, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (178).
Tas apliecina, ka investīcijas onkoloģijā ir tieši saistītas ar valsts ekonomisko ilgtspēju un darbspējīgo iedzīvotāju saglabāšanu darba tirgū,” un atgādina arī, ka Latvija nevar atļauties zaudēt nevienu vīrieti. “Šodien, kad mūsu valsts saskaras ar nopietniem demogrāfiskajiem izaicinājumiem un pieaugošām valsts aizsardzības prasībām, katra Latvijas vīrieša veselība un dzīvība ir nacionālās drošības un ilgtspējas jautājums.”
