FOTO. “Pilota kabīnē reti gadās dzirdēt, kas notiek salonā. Šī bija viena no retajām reizēm, kad varēju dzirdēt” – saruna ar pilotu, kurš veda mājās hokejistus 20
Dienā, kad Latvijas hokeja izlase atgriezās no Somijas ar bronzas medaļām kaklā, tūkstošiem cilvēku sekoja līdzi lidmašīnas tuvošanās brīdim, arī lidostā bija daudz sagaidītāju. Šis bija īpašs reiss ne tikai pašiem sportistiem, bet arī pilotam Jānim Krištopam. Izmantojām lielisko iespēju uzdot viņam dažus jautājumus, lai uzzinātu par sajūtām, vedot mājās komandu un veicot goda apli ap Brīvības pieminekli.
Cik ilgi jau strādājat par pilotu?
Es savas darba gaitas lidsabiedrībā airBaltic uzsāku 2008. gadā kā lidmašīnas Fokker 50 otrais pilots. Augot kopā ar kompāniju, esmu kļuvis par lidmašīnas Airbus A220 kapteini, kā arī vadu nodaļu, kas veic lidojumu drošības uzraudzību.
Kā uzzinājāt, ka būsiet pilots reisā, kurā mājup tiks vesti mūsu medaļnieki?
Kad sākās šī lidojuma plānošana, es atrados ārzemēs. Saņēmu ziņu ar piedāvājumu izpildīt šo lidojumu, kam nedomājot piekritu, jo man ir svarīgi būt kopā ar latviešiem un dot valstij arī kaut ko no sevis.
Vai sajūta, ka vedat čempionus neuzlika papildu satraukumu un emocijas? Vai informācija, par to, kas ir pasažieri (arī citkārt) kaut ko maina?
Jāatzīst, ka šādi lidojumi negadās bieži. Atskatoties vēsturē, šī ir pirmā reize, kad Latvijas hokeja izlase ir izcīnījusi medaļas, un šie puiši vienmēr būs pirmie, kuri to ir sasnieguši. Ir patiess prieks izdarīt kaut ko pirmo reizi kopā ar viņiem – dot mazu, pozitīvu pilienu, lai vēl vairāk vairotu prieku un dalītos tajā.
Kāds bija lidojums? Vai bija kādi īpaši prātā paliekoši momenti kopā ar hokejistiem?
Uzsākot lidojuma augstuma samazināšanu, es sniedzu standarta informāciju par to, ka tuvojamies galamērķim. Vienlaikus puišiem teicu labus, iedrošinošus vārdus un to, ka mēs nevis vienkārši veiksim nolaišanas Rīgā, bet gan apskatīsimies, kā viņus sagaida Latvijā.
Lielākoties, sēžot pilota kabīnē, reti gadās dzirdēt, kas notiek lidmašīnas salonā. Šoreiz, kad veicām goda apli virs Rīgas, šī bija viena no retajām reizēm, kad varēju dzirdēt pozitīvas emocijas un lieliskas ovācijas.
Lidojums virs pieminekļa – cik viegli vai grūti ir veikt šādus manevrus virs galvaspilsētas? Pieļauju, ka tā tomēr nav ikdiena.
Vispirms, lai veiktu šāda veida lidojumu, ir nepieciešams saskaņojums. Pēc tam ir jāizveido lidojuma plāns, kurā jāiekļauj lidojuma trajektorijas – teritorija pār kuru tiks veikts pārlidojums, tās šķēršļi, kā arī jāaprēķina drošs minimālais lidojuma augstums.
Lai veiktu pagriezienu virs galvaspilsētas, palīgā nāk fizika. Ja ātrums ir mazāks, tad arī pagrieziena rādiuss būs mazāks, tādēļ pirms lidojuma veikšanas, tas tika plānots. Lidmašīnai tika veikta savlaicīga konfigurācija, lai pagriezienu varētu izpildīt ar lēnāku ātrumu, attiecīgi nedaudz sasverot lidmašīnu, lai tā varētu veikt šo zemo pārlidojumu virs Rīgas.
Šāds lidojums nebūt nav ikdiena, un zemo pārlidojumu virs Vecrīgas ar šādu pagriezienu veicu pirmo reizi. Iepriekš man ir bijis gods piedalīties un veikt pārlidojumus, kad Latvija svin dzimšanas dienu, bet tad tas tiek veikts virs Daugavas.
