“Elektroenerģijas pārvades tarifu aprēķināšanas metodika paredz sistēmas operatoram pienākumu nākamajā tarifu periodā atgūt iepriekšējā tarifu periodā negūtos ieņēmumus. Taču valsts līmenī ir iespējams rast līdzsvarotu risinājumu – tādu, kas paredz negūtos ieņēmumus atgūt daļēji un vienlaikus nodrošina uzņēmuma spēju īstenot savus sistēmas operatora pienākumus,” atzīst AS “Sadales tīkls” finanšu direktore Kristīne Sarkane.
“Elektroenerģijas pārvades tarifu aprēķināšanas metodika paredz sistēmas operatoram pienākumu nākamajā tarifu periodā atgūt iepriekšējā tarifu periodā negūtos ieņēmumus. Taču valsts līmenī ir iespējams rast līdzsvarotu risinājumu – tādu, kas paredz negūtos ieņēmumus atgūt daļēji un vienlaikus nodrošina uzņēmuma spēju īstenot savus sistēmas operatora pienākumus,” atzīst AS “Sadales tīkls” finanšu direktore Kristīne Sarkane.
Publicitātes foto

Pirmais solis elektrības izmaksu samazināšanā. Valdība sāk ar normatīvo aktu sakārtošanu – ko tas mainīs? 15

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
ChatGPT nosauc 10 visu laiku labākās dziesmas 7
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
Raksturs un liktenis pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums 14
Lasīt citas ziņas

Lai elektroenerģijas pārvades un sadales plānoto tarifa pieauguma lēcienu varētu samazināt, valdība sāk ar normatīvo aktu sakārtošanu. “Paredzams, ka plānoto tarifa palielinājumu varēs samazināt uz pusi. Iespējams, ka nepieciešamais finansējums būs pat mazāks, nekā iepriekš bija plānots, jo elektrības cenas biržā sāk samazināties. Lai mēs tiktu pie šī gala tarifa, ir nepieciešams Saeimas likums, Ministru kabineta noteikumi un kapitālsabiedrību vēršanās pie regulatora (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas). Marta sākumā varētu būt skaidrība, kāds būs tarifs dažādiem lietotājiem un pieslēguma veidiem. Ir izstrādāts likums, cerams, ka Saeima to ātri izskatīs, jo tas ir iesniegts steidzamības kārtā, un sabiedrībai beidzot būs skaidrība par tarifiem,” preses konferencē pēc valdības sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) un sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” (“ST”) tarifos, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, vairs nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus – to paredz valdībā atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tarifu aprēķināšanas metodika paredz sistēmas operatoram pienākumu nākamajā tarifu periodā atgūt iepriekšējā tarifu periodā negūtos ieņēmumus. Taču valsts līmenī ir iespējams rast līdzsvarotu risinājumu – tādu, kas paredz negūtos ieņēmumus atgūt daļēji un vienlaikus nodrošina uzņēmuma spēju īstenot savus sistēmas operatora pienākumus,” atzīst “ST” finanšu direktore Kristīne Sarkane. Viņa uzskata, ka grozījumu dēļ uzņēmumam būs mazāka sagaidāmā naudas plūsma un zemāki kapitāla atdeves rādītāji, nekā iepriekš plānots.

“Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, būs nepieciešams palielināt aizņēmumus, precīzi potenciālo aizņēmumu apjomi vēl tiek vērtēti. Tomēr jāuzsver, ka šie lēmumi tiks īstenoti, neapdraudot plānotās investīcijas un attiecīgi uzņēmuma spēju nodrošināt drošu un nepārtrauktu kritiskās infrastruktūras – elektroapgādes pakalpojuma – sniegšanu,” vērtē K. Sarkane.

Grāmatvediski noformēti negūtie ieņēmumi

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto likuma grozījumu mērķis ir ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai. “Augstsprieguma tīklam” pagājušā gada nogalē sagatavotais tarifu projekts paredzēja vairāk nekā četrkārtēju pieaugumu elektroenerģijas pārvades tarifam un aptuveni 50% pieaugumu maksai par pārvades jaudas uzturēšanu. Savukārt “Sadales tīklam” – kopējo izmaksu pieaugumu par aptuveni 62%, kā arī izmaiņas tarifu struktūrā.

KEM skaidro, ka būtiskākais sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, kas 2021. un 2022. gadā abu operatoru izmaksas ietekmēja divējādi. Pirmkārt, augstāka elektroenerģijas cena radīja lielākus zudumus un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas pašiem sistēmas operatoriem, salīdzinot ar spēkā esošo un iesniegto tarifu projektu. Otrkārt, papildus cenu atšķirības regulatīvā perioda laikā veidoja neparedzēto izmaksu uzkrājumu regulatīvajā rēķinā aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Reklāma
Reklāma

Te gan būtu kritiski jāpiebilst, ka regulatīvais rēķins (rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades sistēmas pakalpojumu ieņēmumus) ir tikai grāmatvedības dokuments, runa ir par grāmatvedībā noformētiem abu sistēmas operatoru negūtajiem ieņēmumiem 150 milj. eiro apmērā, salīdzinot ar plānotajiem, nevis par reāliem zaudējumiem.

Tāpat sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar patēriņa izmaiņām pandēmijas ierobežojumu un augstu elektroenerģijas cenu dēļ. Tā kā “AST” tarifi stājās spēkā 2021. gadā un tajos ir augsta izmaksu struktūras un tarifu struktūras atbilstība, tiem pārvadītās elektroenerģijas vai uzstādītās jaudas izmaiņu ietekme bijusi samērā neliela. Savukārt “ST” tarifi stājās spēkā 2020. gadā un tajos ir zemāka faktisko izmaksu un tarifu struktūras atbilstība, kas ir rezultējusies ieņēmumu un izdevumu neatbilstībā par aptuveni 50 miljoniem eiro, kas ietverti regulatīvajā rēķinā.

Stutēs ES Atveseļošanas fonds

Kā skaidro KEM, aug­stās elektroenerģijas cenas un patēriņa izmaiņas galvenokārt saistāmas ar ārkārtējiem apstākļiem, tostarp Covid-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti valstī, Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi uz energoresursu cenām, tāpēc nepieciešams ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā vispārējo preču un pakalpojumu cenu kāpumu un tautsaimniecības aktivitātes samazināšanos.

Attiecīgi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredzēts noteikt pienākumu “ST” un “AST” atteikties no regulatīvā rēķina daļas, kas veidojusies no starpības starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā un starpības starp faktiskajām un plānotajām cita sadales sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo regulatīvo periodu. Kā skaidro KEM, spēkā esošais regulējums neuzliek sistēmas operatoriem tiešu pienākumu atgūt visu iepriekšējo regulatīvo periodu negūtos ieņēmumus, tomēr esošajos apstākļos novirzes ir būtiskas.

Valdības iecerētās izmaiņas normatīvajos dokumentos rada risku, ka abi sistēmas operatori varētu no iekasētajām maksām neiegūt pietiekamu finansējuma apjomu turpmākajām iecerētajām investīcijām. Taču šo risku mazina un kompensē Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda “REPowerEU” programmā plānotais finansējums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.