Pirmoreiz Rīgā uzstāsies viens no dižākajiem mūsdienu pianistiem Jefims Bronfmans 0
5. martā Rīgā, Kongresu namā pirmoreiz uzstāsies viens no dižākajiem mūsdienu pianistiem – “Grammy” balvas laureāts un ne mazāk prestižās Averija Fišera godalgas (Avery Fisher Prize) ieguvējs Jefims Bronfmans. Mūziķis kuru kritiķi dēvē par “klavierspēles titānu”, bet kolēģi – par lielas izpildītājmākslas tradīcijas iemiesojumu.
Mūzikas pasaulē viņu dažkārt pa jokam piemin kā “Brontozauru Bronfmanu” – vecās pasaules pārstāvi. Aiz skanīgās iesaukas slēpjas nevis monumentāls smagsvars, bet nesagraujams pamatīgums: strikts stils, precīza un skaidra doma, nevainojama gaume, iekšēja savaldība un koncentrēšanās, absolūta atteikšanās no “efektiem efektu pēc”. Viņš spēlē vienkārši un tieši tāpēc atbruņojoši. Ideāli – un vienlaikus cilvēciski. Viņa interpretācijas nekavējoties raisa uzticēšanos visos un katrā – vai tas būtu kritiķis, profesionāls mūziķis vai nejaušs klausītājs.
Dzimis 1958. gadā Taškentā, vijolnieka Nauma Bronfmana un pianistes Poļinas Kornas ģimenē, mūzikas pamatus Jefims apguva mātes vadībā. Kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, piecpadsmitgadīgais pianists jau bija sasniedzis tādu spēles līmeni, ka tika stādīts priekšā maestro Zubinam Metam. Vēl pēc diviem gadiem viņš kopā ar Metas diriģēto Monreālas Simfonisko orķestri pirmoreiz uzstājās Ziemeļamerikā – šis notikums kļuva par izšķirošu pavērsienu jaunā mūziķa ceļā.
Gan studijas slavenajā Kērtisas mūzikas institūtā (Curtis Institute of Music) Filadelfijā, kam sekoja mācības Ņujorkas Džuljarda skolā (Juilliard School), gan darbs ar izciliem klavierspēles meistariem un pedagogiem – Rūdolfu Serkinu, Rūdolfu Firkušniju un Leonu Fleišeru – kaldināja mūziķa personību, piešķirot tai sevišķu, reti sastopamu patstāvības šķautni. “Viņi ļāva man visu darīt pašam. Mācīja būt pilnīgi neatkarīgam izpildītājmāksliniekam, kuram ir savas idejas,” stāstīja Bronfmans. Un tieši šī neatkarība kļuva par viņa spēku.
Tagad viņš ir ASV pilsonis, dzīvo Ņujorkā un bieži viesojas Kārnegija zālē, kur sniedzis ap pussimtu koncertu – kā likums, izpārdotus. Viņa priekšnesumus bauda pasaules lielāko koncertzāļu publika – no Zalcburgas līdz Tokijai, no Berlīnes līdz Sidnejai.
Kritiķi jau gadu desmitiem vienojas slavas dziesmās. “Chicago Sun-Times” viņu apraksta kā “klavieru milzi”, kura spēle vienlīdz pauž humoru, cildenumu un kaisli. “The New York Times” uzsver “zibenīgu virtuozitāti un kristāldzidru skaidrību”, “The Guardian” – vērienu un dramatismu, “Le Monde” – iedziļināšanos mūzikas matērijā līdz tās būtībai. Savukārt ievērojamais amerikāņu rakstnieks, Pulicera un Bukera balvu laureāts Filips Rots pēc Bronfmana koncerta apmeklējuma saviem iespaidiem veltīja cildinošu pasāžu romānā “Human Stain” (2000): “Es vēl nekad nebiju redzējis nevienu spēlējam klavieres tā, kā (..) šis rugājiem noaugušais ebrejs. Kad viņš bija beidzis, man šķita, ka instruments izmetams lūžņos. Viņš ir to sagrāvis. Viņš neļauj tam slēpt nenieka. Lai kas tur ir iekšā, tam ir jānāk ārā – un jāpadodas paceltām rokām. Un kad tā ir, kad viss ir izrauts ar iekšām uz āru līdz pēdējam sirdspukstam, viņš pieceļas un aiziet, aiz sevis pamezdams mūs atpestītus. (..) Un, kaut visu savu uguni viņš ir paņēmis sev līdzi ar prometejisku spēku, mūsu dzīves no šā brīža šķiet neiznīcināmas. Neviens nemirs. NEVIENS – ja vien Bronfmanam tur būs kāda teikšana.
Viņa diskogrāfijā ierakstīti Prokofjeva klavierkoncerti ar Izraēlas Filharmonisko orķestri Zubina Metas vadībā, Bartoka klavierkoncerti ar Losandželosas Filharmonisko orķestri un maestro Esu Peku Salonenu (ieraksts saņēmis “Grammy” balvu), Bēthovena, Brāmsa, Rahmaņinova un Magnusa Lindberga skaņdarbi. DVD un “Blu-ray” glabā viņa uzstāšanās ar Vīnes un Berlīnes filharmoniķiem un Amsterdamas “Concertgebouw” orķestri.
Par spīti pasaules slavai, Bronfmans visu mūžu ir izvairījies no ārišķībām. Viņa dzīve paiet gaisā un uz riteņiem, dodoties no festivāla uz festivālu, no zāles uz zāli – viņš joprojām sniedz ap 100 koncertiem sezonā, mēģinājumiem seko darbs ierakstu studijās. Tāpat kā pirms 50 gadiem, viņš joprojām sadarbojas ar Zubinu Metu, ir uzstājies ar Andri Nelsonu, Gidonu Krēmeru, Mišu Maiski un citiem izciliem mūziķiem.
Savam pirmajam Rīgas solovakaram Jefims Bronfmans ir izvēlējies Šūmaņa un Brāmsa, Debisī un Prokofjeva skaņdarbus – programmu, kurā apvienotas romantisma jūtu dzīles, impresionisma skaņas dzidrums un 20. gadsimta dramatiskā enerģija.
5. martā Rīgas klausītājus gaida unikāla iespēja dzirdēt dzīvu leģendu, pianistu, kuram ir pa spēkam pieveikt katru virsotni, meistaru, kura spēlē nav nekā nejauša un viss pakārtots galvenajam uzdevumam – atklāt mūzikas iekšējo patiesību.
Jefima Bronfmana pirmo solokoncertu Rīgā organizē starptautiskais producentu birojs “Winstag Production SIA” (“Wintour Group International”) Jevgeņija Vintūra-Irverstaga vadībā – www.wintourgroupinternational.com
Koncerta biļetes var iegādāties visās “Biļešu Paradīzes” kasēs un tīmekļa vietnē bilesuparadize.lv.
