“Kas kaiš uzņēmējiem?” Darba meklētājus mulsina sludinājumi, kuros trūkst būtiskas nianses 0
Latvijā jau gadiem tiek runāts par darbaspēka trūkumu un grūtībām atrast darbiniekus, taču vienlaikus netrūkst arī cilvēku, kuri atzīst, ka darbu atrast nemaz nav tik vienkārši. Tāpēc rodas jautājums – vai problēma patiešām ir tikai tajā, ka cilvēki nevēlas strādāt, vai arī savu lomu spēlē darba devēju attieksme un tas, kā tiek veidoti darba sludinājumi?
Sociālo mediju platformā “Threads” Sintija, aplūkojot darba sludinājumus, pamanījusi kādu, viņasprāt, dīvainu tendenci. “Intereses pēc uzmetu skatu darba sludinājumiem, kas kaiš tiem uzņēmējiem, kas sola zelta kalnus, bet nenorāda atalgojumu. Man personīgi uzreiz pazūd uzticība šādam uzņēmējam,” viņa raksta.
Komentāru sadaļā izvērtās plaša diskusija. Edgars pieļauj, ka viens no iemesliem varētu būt vēlme noslēpt atalgojumu no esošajiem darbiniekiem. “Varbūt tāpēc, lai esošie darbinieki neredz, ka jaunajiem maksās vairāk,” viņš spriež.
Savukārt Kintijai ir cita versija. “Jo tādiem darbiem, kur nav norādīts atalgojums, pieteiksies tādi, kuriem varēs maksāt maz. Cilvēki, kas sevi novērtē, nemaz neizskatīs tādu darbu kā variantu. Turklāt likums nosaka norādīt atalgojumu,” viņa raksta.
Arī citi lietotāji atzīst, ka šādi sludinājumi nerada uzticību.
“Uz tādu darbu pat neskatītos, skaidrs, ka krāpjas. Dažāda alga dažādiem cilvēkiem vai kā? Tas tāpat kā nenorāda preces cenu, to tirgojot internetā,” komentē vēl kāds diskusijas dalībnieks.
Jāpiebilst, ka Kintijas teiktais atbilst patiesībai. Darba likuma 32. pants nosaka, ka darba sludinājumā obligāti jānorāda piedāvātā darba samaksa vai tās amplitūda. Šī prasība ieviesta, lai darba tirgū veicinātu lielāku caurskatāmību un darba meklētāji jau pirms pieteikšanās zinātu, kādu atalgojumu konkrētais darba devējs piedāvā.
Likuma prasību ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija. Ja darba sludinājums neatbilst normatīvajām prasībām, inspekcija var pieprasīt pārkāpumu novērst un izvērtēt administratīvā pārkāpuma procesa sākšanu.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, 2026. gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 41 252 bezdarbnieki, kas ir par 1272 vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 39 980 bezdarbnieki.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 3,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 9,4%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā pieaudzis par 0,1 procentpunktu un mēneša beigās bija 4,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Tāpat reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā par 0,1 procentpunktu pieaudzis Zemgalē un Kurzemē, mēneša beigās veidojot attiecīgi 4,4% un 4,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
