Putins: Rietumu karaspēks būs “leģitīms” Krievijas armijas mērķis 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien brīdināja, ka jebkuri Ukrainā izvietotie Rietumu spēki būs “leģitīms” mērķis Maskavas armijai, dienu pēc tam, kad Kijevas sabiedrotie paziņoja, ka miera līguma gadījumā ir apņēmušies izvietot savus karaspēkus, raksta lrytas.lt.
Ceturtdien desmitiem valstu, Francijas un Lielbritānijas vadībā, apņēmās pievienoties spēkiem uz sauszemes, jūrā un gaisā, kas pārraudzītu jebkuras vienošanās īstenošanu.
“Ja tur parādīsies kādi karavīri, it īpaši tagad, kad notiek kaujas, mēs pieņemam, ka tie būs leģitīmi mērķi,” Putins sacīja ekonomikas forumā Tālo Austrumu pilsētā Vladivostokā.
Viņš piebilda, ka šādu spēku izvietošana neveicina ilgstošu mieru, un sacīja, ka Ukrainas ciešākās militārās saites ar Rietumiem ir viens no “konflikta pamatcēloņiem”.
Ukrainas sabiedrotie nav atklājuši nekādas konkrētas plāna detaļas, tostarp to, cik karavīru piedalīsies un kā konkrētas valstis ieguldīsies.
Kijeva apgalvo, ka Rietumu karaspēka atbalstītas drošības garantijas ir izšķiroši svarīgas jebkuram miera līgumam, lai nodrošinātu, ka Krievija nākotnē neatsāks ofensīvu.
Kopš 2022. gada februāra, kad Maskava uzsāka ofensīvu, kas izpostīja lielu daļu Ukrainas austrumu un dienvidu daļas, ir nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku un miljoniem ir spiesti pamest savas mājas. Putins paziņoja, ka, ja izdotos panākt vienošanos, karaspēks nebūtu nepieciešams.
“Ja tiks pieņemti lēmumi, kas novedīs pie miera, ilgstoša miera, tad es vienkārši neredzu jēgu viņu klātbūtnei Ukrainas teritorijā. Jo, ja tiks panāktas vienošanās, lai neviens nešaubās, ka Krievija tās pilnībā īstenos,” viņš teica. Taču Ukraina un Rietumi var minēt garu sarakstu ar gadījumiem, kad Krievija lauza vienošanās, tostarp no 2014. līdz 2022. gadam, kad Maskavas atbalstītie separātisti cīnījās pret Kijevas spēkiem valsts austrumos
