Savlaicīgi nepamanīta plakanā pēda bērnam – garantētas veselības problēmas pusaudzim 0
“Laikus bērnam nekonstatēta plakanā pēda ir cēlonis virknei veselības problēmu, kas aktualizējas pusaudžu gados. Tad ārstēšana jau ir laikietilpīgāka un sarežģītāka”, norāda AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Aura” bērnu ķirurgs Egils Lavendelis. Ārsts vēlas vērst vecāku uzmanību uz pareizas apavu izvēles nozīmīgumu dažādos bērna vecumos, atgādinot, ka tas ir ieguldījums bērna kāju un muguras pareizā attīstībā.
Virknei veselības problēmu, ar kurām saskaras pusaudži vai jaunieši, cēloņi ir meklējami bērnu dienās, kad vecāki nav pieteikoši skrupulozi izsekojuši bērna augšanai un attīstībai. “Viena no problēmām, kas var ietekmēt cilveku visa mūža garumā, ir plakanā pēda, kurai būtu jāsāk pievērst uzmanību, sākot no 2 gadu vecuma”, norāda AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Aura” bērnu ķirurgs Egils Lavendelis.
Viena no vecāku pieļautām kļudām tik mazā vecumā, ir ļaušana bērnam pārāk daudz staigāt bez apaviem pa cietu virsmu. Bērnu būtu jāradina staigāt ar kurpītēm, kurām ir cieta kape, supinators un viegls pacēlums, kas ir nepieciešams, lai pēdiņa pareizi veidotos. Vēl ļoti būtiski ir izvērtēt, vai apavs bērnam nav kļuvis mazu, jo nēsājot pārāk ciešus apavus, tiek saspiesti pirksti. Ierastā metode, kad tiek skatīts, vai īkšķis atduras pret kurpi, šajā gadījumā nepalīdzēs noteikt, vai apavs bērnam vēl der. Bieži vien tik mazi bērni vēl nevar izvērtēt un pateikt, ka kurpīte spiež, tādēļ vecākiem ir jāņem vērā, ka apavi ir jāmaina ik pēc 3 – 5 mēnešiem. Pareizi būtu iegādāties tieši vajadzīgo izmēru, vai maksimums 0,5 – 1 izmēru lielākus apavus. Raugoties no bērna pareizas attīstības viedokļa, jaunākajām atvasēm nevajadzētu dot vecākā brāļa vai māsas apavus, kuri jau ir kļuvuši mīksti no valkāšanas. Ir ārkārtīgi būtiski, lai zole būtu cieta.
Ja ir aizdomas par plakano pēdu, pirms doties pie speciālista, vecāki paši mājās, liekot bērnam staigāt ar slapjām kājām pa grīdu, var izvērtēt, vai atvasei ir šī problēma. Proti, ja pēdas zīmējums ir kā “bulciņa” bez izliekumiem, tad noteikti jādodas pie bērnu ķirurga. “Bērnu ķirurgi ir tiešās pieejamības speciālisti, kuru apmeklējumam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, pie kam tas ir valsts apmaksāts pakalpojums”, atzīmē dakteris Lavendelis. Vēl par plakano pēdu liecina vienā pusē vairāk nostaigāta kurpe.
Laikus nepamanītas un neārstētas plakanās pēdas sekas ir sāpoši ceļi jau pusaudžu gados, kam seko līkas – uz priekšu saliektas muguras. Sāpes kājās tiek kompensētas ar lielākas slodzes uzlikšanu uz muguru. Plakanā pēda ir bīstama, jo kājas ieņem x veida formu, kas izmaina ceļu locītavu attiecību, kas pēcāk ir sāpju cēlonis. Lai ielaistu un laikus nekonstatētu problēmu vērstu par labu, pusaudzim ilgāku laiku ir jāstaigā ir īpašām zolēm – cietiem supinatoriem visos apavos. Pēdu koriģēšanai ir jāveic vingrojumi mājās, kas prasa lielu pacietību. Piemēram, ar kāju pirkstiem jāpaņem zīmuļi no kastes un tie jāpārvieto uz citu kasti. “Pirmās trīs nedēļas katru dienu veicot vingrojumus, panākumi var izpalikt”, stāsta bērnu ķirurgs Lavendelis, atzīmējot, ka plakanās pēdas ārstēšana ir ilgstošs un pacietību prasošs process.
Laikā, kad bērniem norit augšanas process, vecākiem ir svarīgi pievērst uzmanību viņu apaviem. Pašiem mazākajiem ar tautā sauktajiem “krokšiem” vajadzētu staigāt tikai pa pludmali. “Tas viennozīmīgi nav apavs ar ko doties uz bērnudārzu vai ikdeinas pastaigās”, norāda dakteris Lavendelis. Galvenā problēma ir tāda, ka apavs neturas cieši pie kājas – tam ir augsts risks nokrist, kas provocē arī paša bērna kritienu un potenciālo sasišanos ar galvu pret zemi. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni sporto, katru gadu būtu jāpērk jauni apavi, jo zoles uz cieta seguma nonēsājas. Gan bērniem, gan pieaugušajiem, sportojot ir nepieciešami apavi ar stingru zoli. “Tiem bērniem, kas strenējas intensīvā režīmā un regulāri piedalās sacensībās, būtu ieteicami divi identiski sporta apavu pāri – viens treniņiem, otrs sacensībām”, iesaka bērnu ķirurgs.
Ar īpašām bažām dakteris raugās uz modi valkāt kedas, jo tās vairumā gadījumu ir neelpojošas un kājas sautējošas. Sasvīstot āda kļūst mikla, beržas pret kurpi, radot tulznas. Tas ir arī higiēnas jautājums par kāju aromātu. Taču visvairāk ārsts iesaka pievērst uzmanību, kā tiek nogriezti nagi. Ja griež nagus, apaļojot stūrus un valkā kedas, tad šajā mitrajā un siltajā vidē, nagi augot, duras ādā un raisa strutošanu, kas ir ilgstoša, sāpīga un nepatīkama, jo ieaugušos nagus nevar operēt, kamēr ir iekaisums. Tādēļ Egils Lavendelis īpaši uzsver, ka kāju nagus ir jāgriež tikai taisni.
