Skolotājiem trūkst gaisa un ir jācieš no trokšņa, ir paaugstināts arodslimību risks 0
Noslēdzoties skolas gadam un skolotājiem dodoties vasaras atpūtā, svarīgi ir uzkrāt spēkus jaunajam darba cēlienam, kā arī apzināties, kādi specifiski veselības riski ir skolotāja profesijā un kā tos novērst. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 6. studiju gada studentes, topošās ārstes Anetes Gustas pētījumā par trokšņa ietekmi uz skolotāja balss funkciju secināts, ka gandrīz pusei aptaujāto skolotāju ir balss problēmas. Skolās ir pārsniegts rekomendētais trokšņa līmenis, kas izraisa balss pārpūli un sekmē balss funkciju traucējumu attīstību. Tāpat arī gaisa mitrums skolās ir nepietiekams, tādējādi negatīvi ietekmējot elpceļus.
“Skolotājiem sakarā ar balss noslogotību ir paaugstināts arodslimību risks,” norāda RSU Darba drošības un vides institūta direktors Ivars Vanadziņš. “Diemžēl skolu vide daudzos gadījumos apdraud gan skolotāju, gan izglītojamo veselību. Ne tikai augsts trokšņa līmenis un nepiemērots mikroklimats ir samērā bieži novērojama problēma, bet arī ergonomiska rakstura problēmas un nepietiekamas gaisa apmaiņas izraisīts oglekļa dioksīda līmenis, kas traucē pilnvērtīgi mācīties. Bieži skolotāji cieš arī no dažādām muskuļu-skeleta slimībām, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu vai sēdēšanu, kā arī nepiemērotu un neergonomisku mēbeļu izmantošanu. Pašlaik norit darbs pie Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas vadlīniju izstrādes skolu vides uzlabošanai. Diemžēl bieži vien netiek ievērotas arī esošās prasības attiecībā uz telpu ventilāciju un publisko ēku akustiku, tādējādi vēl vairāk apdraudot skolotāju veselību.”
Lai izpētītu, kāda ir situācija Latvijas skolās, RSU medicīnas studente A. Gusta veica pētījumu “Trokšņa ekspozīcijas ietekme uz balss funkciju skolotāju vidū”, aptaujājot 235 pamatskolas un vidusskolas skolotājus no visas Latvijas, kā arī veicot trokšņa līmeņa, gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus sešās skolās.
Latvijas skolām nav izstrādātas kopējas vadlīnijas, noteikumi vai rekomendācijas, kāds ir pieļaujamais trokšņa līmenis un gaisa mikroklimatiskie parametri mācību iestādēs, tāpēc ir iespējams atsaukties tikai uz ārzemju vadlīnijām un pētījumiem.
Pētījumā secināts, ka gandrīz pusei (46,8 %) aptaujāto skolotāju ir balss problēmas. Veicot trokšņa mērījumus mācību iestādēs, vidējais trokšņa līmenis bija gandrīz 70 decibeli, bet maksimālais trokšņa līmenis pārsniedza 80 decibelus, kas ir krietni vairāk par rekomendējamo līmeni (40 – 50 decibeli). Tas liek secināt, ka ilgtermiņā skolotājiem pastāv nopietni riski attīstīties gan balss traucējumiem, gan arī citām ar veselību saistītām problēmām. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp skolotāju vecumu un balss traucējumiem, proti, pieaugot vecumam, palielinās balss traucējumu risks.
Veiktie mērījumi mācību telpās rādīja, ka temperatūra pēc Eiropas vadlīnijām vērtējama kā atbilstoša (20,5°C – 24,8°C), savukārt gaisa relatīvais mitruma līmenis mācību telpās bija neatbilstošs (24 % – 58 %), jo rekomendējamais gaisa mitrums skolās ir no 30 līdz 50 %.
