Steidzami nepieciešamas vadlīnijas līgumu pārskatīšanai būvniecības nozarē 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrijai un pārējām atbildīgajām institūcijām steidzami jāizstrādā saimnieciska rakstura vadlīnijas būvniecības nozarē, kā tieši būtu pārskatāmi līdz šim noslēgtie būvniecības līgumi, kas kļuvuši neizpildāmi būvmateriālu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ. Šīm vadlīnijām būtu jāietver arī rekomendācijas pasūtītājiem, kā rīkoties, kā arī vienots apraksts, kādā veidā tiek pieprasīta un iesniegta cenu izmaiņu pamatojamība, uzskata Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.
Partnerības ieskatā, risinājums, kuru jāapstiprina valdībai vai Finanšu ministrijai, nepieciešams tuvākā mēneša laikā, jo esošo līgumu izmaiņas nevar risināt līdz šā gada beigām. Kavēšanās varot izraisīt milzīgus finanšu riskus visām pusēm, turklāt sākusies aktīvā būvniecības sezona un jāplāno darbi, bet, treškārt, budžeta gads beidzas gada beigās un tad publiskā finansējuma pārskatīšana vairs neesot iespējama.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons sarunā ar “Latvijas Biznesu” skaidroja, ka šobrīd noslēgto līgumu pārskatīšanu no vietas neļaujot izkustināt pasūtītāju bailes no Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sankcijām un sodiem, kādi varētu tikt piemēroti, ja pasūtītājs piekristu lielākām būvdarbu izmaksām, nekā tās, kas nofiksētas jau noslēgtajos līgumos. Savukārt būvuzņēmēji vairs nespējot tos izpildīt pieaugošo būvmateriālu cenu dēļ, kas atsevišķos elementos jau palielinājušās divas un vairāk reižu – viņiem šobrīd pat lētāk ir atteikties no līgumu izpildes un maksāt līgumsodus, nekā mēģināt būvēt par līgumos noteiktajām cenām. Miķelsons atzina, ka viens no iespējamajiem problēmas risinājuma veidiem ir esošo līgumu laušana un jaunu slēgšana, taču tas nozīmējot jaunus publiskos iepirkumus, kas ir ilgstoša procedūra un nozīmējot daudzu objektu uzbūvēšanas pārcelšanu par vairākiem gadiem. Tādēļ tiek cerēts uz valdības palīdzību un vadlīnijām, kā varētu pārskatīt esošos līgumus, kā būvuzņēmēji varētu pamatoti pierādīt pieaugušās izmaksas.
Būvuzņēmēju partnerība arī uzskata, ka nepieciešams iegūt kopskatu par būvniecības apjomu, esošo līgumu izpildi un prognozēt finanšu ietekmi, kas radusies sadārdzinājuma dēļ. Pēc tam valsts pārvalde varēšot pārskatīt kopējās vidējā termiņa publiskā finansējuma prognozes. Partnerība uzskata, ka, valsts institūcijām sadarbojoties, jāpārskata visi publiskie būvobjekti nākotnē, nosakot īstermiņā prioritāros, jo esot skaidrs, ka visiem naudas nepietiks. Partnerība uzskata, ka valdībai jau maija sākumā jāapstiprina nosacījumi par jauniem būvdarbu tipveida līgumiem, ietverot tajos indeksācijas mehānismu, lai nākotnē ārkārtas situācijās līgumos riskus visas puses varētu efektīvāk pārvaldīt. Jāpiebilst, ka Būvuzņēmēju partnerība tikko paziņoja par šāda indeksācijas mehānisma izveidi, taču runa ir par tā ietveršanu jaunajos līgumos, jo līdz šim slēgtajos būvniecības līgumos tāds nav paredzēts. Pēc organizācijā skaidrotā, indeksācijas mehānisms ļautu pasūtītājam saņemt tirgus cenai atbilstošu piedāvājumu, vienlaikus dodot iespēju samazināt izmaksas brīžos, kad būvdarbu cenas samazinās līguma izpildes laikā, kā arī būtiski mazināt riskus attiecībā uz projektu realizāciju kopumā, sevišķi projektos, kuros tiek piesaistīts ES fondu finansējums. G. Miķelsons uzsver, ka nepieciešami tādi risinājumi šajā situācijā, lai izmaiņu veikšana esošajos līgumos neradītu juridiskas sekas nevienai no pusēm – tādēļ nepieciešams kompromiss.
Jāpiebilst, ka Autoceļu tīkla apsaimniekotājam “Latvijas valsts ceļi” (LVC) sadarbībā ar nozari izdevies izstrādāt metodoloģiju ceļu būvniecības līgumu galveno izmaksu posteņu sadārdzinājuma kompensēšanai. LVC izstrādāto pieeju plānots publiskot, lai to var pārņemt arī citi pasūtītāji gan valsts, gan pašvaldību sektorā.
