Ķiploku galviņas sāk plīst? Tad ar novākšanu vairs kavēties nedrīkst 0
Ziemas ķiploku novākšanas laiks parasti pienāk jūlijā un augusta pašā sākumā, taču precīzu dienu noteikt nevar – viss atkarīgs no laikapstākļiem un pašiem augiem. Tāpēc jau no jūlija vidus ķiplokus vērts regulāri pārbaudīt. Visdrošāk ir izrakt vienu vai divus augus un apskatīt galviņas stāvokli.
Ja ķiploki paredzēti pašu patēriņam, ar novākšanu nevajadzētu vilcināties līdz brīdim, kad daiviņas jau sāk atdalīties. Īstais signāls ir brīdis, kad galviņas ārējās mizas sāk plaisāt, bet pašas daiviņas vēl turas cieši kopā.
Ķiplokus no zemes vislabāk izcelt ar lāpstu, cenšoties nesavainot galviņas. Pēc tam ar dārza grieznēm nogriež saknes un saīsina stublāju.
Ja rodas aizdomas, ka kāda galviņa nav vesela – piemēram, redzams pelējums vai iekšējās mizas ir saplaisājušas –, to ieteicams uzreiz sadalīt daiviņās un nomizot. Tā būs vieglāk saprast, kuras daiviņas vēl ir lietojamas uzturā, bet kuras jau jāizmet.
Nomizotas ķiploku daiviņas var salikt polietilēna maisiņā un glabāt ledusskapja dārzeņu nodalījumā. Šādi tās bez problēmām var saglabāties vismaz mēnesi.
Savukārt ķiplokus, kurus paredzēts uzglabāt ilgāk vai izmantot stādīšanai, pēc novākšanas noteikti vajadzētu apžāvēt. Šādiem ķiplokiem atstāj aptuveni 4–6 centimetrus garu stublāja daļu. Jo īsāks stublājs tiek atstāts, jo ātrāk var sākt plaisāt ārējās mizas.
Apžāvēšanai ķiplokus liek koka vai plastmasas kastēs un novieto sausā, labi vēdināmā vietā zem jumta – piemēram, šķūnī, verandā, lapenē vai tukšā siltumnīcā. Īpaši svarīgi, lai kastēm būtu spraugas un ķiplokiem no visām pusēm varētu piekļūt gaiss.
Tieši laba gaisa cirkulācija palīdz ķiplokiem vienmērīgi apžūt un samazina bojāšanās risku uzglabāšanas laikā.
