3. Dalieties ar emocijām 0
Pie psiholoģes nāk bērni no pārtikušām ģimenēm. Šķiet – kas gan varētu viņus satraukt vai nomākt? Un, izrādās, ka ģimenē ir krīze personiskajās attiecībās. Piemēram, vecāki gatavojas šķirties, bet bērnu priekšā izliekas, ka “viss ir kārtībā”.
Bērni visu jūt. Situācija jāapspriež ar viņiem, lai dalītos savās jūtās, lai viņi saprastu, kas notiek. Tīņi sāk meklēt atbildes uz saviem jautājumiem ārpus ģimenes un var atrast bīstamas grupas.
4. Baiļu terapija
Dažreiz pusaudžus vajag pabiedēt. Bērni neapzinās, cik neizbēgama ir nāve. Viņi iztēlojas greznas bēres, sevi noklātu ar ziediem, sērojošus tuviniekus skaistos sēru apģērbos.
Izskaidro viņiem, ka šī bēdu nasta visu dzīvi gulsies uz mātēm un tēviem, bet viņu “ienaidnieki”, kuriem viņi gribēja kaut ko demonstrēt, neko tāpat nesapratīs. Pastāsti, ka nāve ir briesmīga, neglīta.
5. Parunājiet par vērtībām
Nākamais solis pēc baiļu terapijas – runāt par to, kas ir svarīgs un vērtīgs bērnam. Jautāt, ko viņš vēlētos sasniegt, ja atrisinās savas problēmas? Par ko sapņo kļūt? Pastāsti bērnam, kā viņš var to sasniegt, ja nenolaidīs rokas.
6. Pajautājiet, kādus padomus bērns dotu citam šādā situācijā
Kad bērnam tiek dota iespēja palūkoties no malas, viņš redz, ka problēma nav kritiska. Pastāsti viņam par līdzīgu sava “drauga” problēmu, ļauj bērnam dot padomu, kas visvairāk palīdzēs viņam pašam.
