3. Izvairīšanās runāt par jūtām 0
Runāt par emocijām ne vienmēr ir viegli, īpaši tad, kad tās ir nepatīkamas. Tomēr vecākiem ir svarīgi radīt bērnam iespēju par tām runāt.
Bērnu psiholoģe un vecāku konsultante Anna-Luīze Lokhārta iesaka bērnam dot iespēju izjust trauksmi, satraukumu vai bailes.
Ja bērns pats vēl nespēj saprast, ko jūt, vecāks var palīdzēt emociju nosaukt: “Izskatās, ka tev ir neērti iet ūdenī,” vai “Tu staigā šurpu turpu, jo baidies iet klasē.”
Nākamais solis ir emociju pieņemšana. Vecāks var teikt: “Es saprotu. Es saprotu, kā tu jūties. Dažiem cilvēkiem vajadzīgs nedaudz vairāk laika, bet citi spēj rīkoties arī tad, kad ir nobijušies.”
Pēc tam kopā var meklēt risinājumu. Bērnam jāzina, ka vecāks ir blakus, lai atbalstītu un iedrošinātu, nevis automātiski atrisinātu problēmu viņa vietā.
