Ir dārzeņi, kuru cenas kļuvušas pat uz pusi augstākas nekā pirms gada. Tik lielas cenu šķēres līdz šim nav novērotas! 31
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šovasar, kā rāda cenu izpēte un statistikas dati, vietējie gurķi, tomāti, kartupeļi un pat burkāni ir dārgāki nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Eksperti teiktu – tas ir tikai likumsakarīgi, jo lauksaimniekiem būtiski pieaugušas pārtikas ražošanas izmaksas – elektrība, gāze, tāpat sadārdzinājušies minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Vienlaikus pircēji vaicā – vai konkurences uzraugi un patērētāju sargi uzrauga cenu kāpuma pamatotību.
Inflācija aug
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, inflācija jūlijā sasniedza rekordlielu ciparu – gada laikā patēriņa cenas pieaugušas par 21,5%. Būtiska ietekme uz inflāciju bija tieši pārtikas cenām, jo īpaši piena produktu cenu kāpumam, bet cenas pieauga arī svaigiem dārzeņiem – par 12,2%, svaigiem augļiem – par 13,1%, kartupeļiem – par 7,5%, kā arī žāvētiem un konservētiem dārzeņiem – par 14,1%.
Tiesa, sezonālu faktoru ietekmē pēdējā mēneša laikā svaigiem dārzeņiem cenas sarukušas par 4,7%, bet svaigiem augļiem par 2,7%. Tas nozīmē, ka, nogatavojoties jaunajai ražai un pieaugot piedāvājumam, cenas ir nedaudz sarukušas, tomēr tās ir augstākas nekā pagājušā gada vasarā. Tas redzams ne tikai veikalos, bet arī tirgos. Piemēram, Nakts tirgū Rīgā pircēju iecienītie kartupeļi “Laura” šogad maksā 0,60 eiro/kg pretstatā pērnajai vasarai, kad to cena bija 0,40–0,50 eiro/kg.
Arī burkānu cena šogad ir 0,70–0,80 eiro/kg iepretim 0,50–0,60 eiro/kg pērnvasar. Nakts tirgū sastaptā Renāte ir neizpratnē par augstajām ogu cenām, kas esot krietni vien lielākas nekā pagājušajā gadā. “Latvijas Avīzes” izpēte rāda – augļu un dārzeņu cenas arī veikalos ir pieaugušas.
Lai arī daļai produktu vērojamas akciju atlaides, iegādājoties produktus, pircējiem maciņš jāver plašāk un jāatvadās no lielākas summas. Piemēram, sarkanā paprika pagājušā gada otrajā pusē maksāja 2,29 eiro/kg, šogad – par trešdaļu vairāk. Dārgāki kļuvuši arī vietējie tomāti, zemenes un mellenes. Banānu cena pērn rudenī bija 1,22 eiro/kg, šogad jau 1,59 eiro/kg.
Meklē risinājumus
Jau šī gada jūnijā Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe brīdināja, ka cenas pieaugs un vienlaikus notiks arī sortimenta izmaiņas un izvēles samazināšanās. Arī sortimenta nodrošināšana maksā naudu, un daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai pircēju iepirkumu ratiņi nepaliktu tukši pie “jaunajām” cenām, kur pieaugums būs mērāms reizēs, nevis procentos.
Jūnijā visvairāk bija sadārdzinājušies galviņkāposti – par 59% – līdz 1,19 eiro/kg, galda bietes – par 67% – līdz 0,92 eiro/kg, bet kartupeļiem – par 43% – līdz 0,74 eiro/kg. Par trešdaļu dārgāka kļuvusi paprika un vietējie tomāti. Tiesa, nogatavojoties jaunajai ražai un augot piedāvājumam, cenas augļiem un dārzeņiem nedaudz sarukušas, bet veikalos lielākoties tas notiek akciju ietvaros.
Ko par cenām saka ražotāji? Bioloģiskās saimniecības “Mazie Gavari” saimnieks Jānis Gavars atzīst, ka tupeņu cenas atkarīgas gan no kvalitātes, gan apjoma. “Šogad ir daudz nianšu – ir vēlās kartupeļu šķirnes, kas labāk saaugušas, bet agrākās – ne visai padevušās. Sākumā mitruma pietika, bet sausuma vilnis vairāk stimulēja nezāļu augšanu, un tas ietekmē ražu,” skaidro saimnieks.
Šogad bumbuļiem cenas ir augstākas, bet daudz atkarīgs no tā, kādu apjomu saimnieki piedāvā un kur izaudzēto realizē. Šogad kartupeļu cenu atšķirība mazumtirdzniecībā ir no 0,45 līdz vienam eiro par kilogramu, un tik lielas cenu šķēres līdz šim neesot novērotas. Jautāts par turpmāko, Jānis Gavars nedomā, ka sagaidāms cenu pieaugums, izņemot to, ka jaunās ražas cena varētu sadārdzināties vien par kartupeļu uzglabāšanu. Visticamāk, pircēji vairāk to sajutīs nākamā gada pirmajā pusē.
Vērtējot krūmmelleņu ražu un cenas, “Arosa–R” saimniece Māra Rudzāte atzīst – ogu raža kopumā nav slikta, jo klimatiskie apstākļi bija piemēroti ogu audzēšanai, taču šobrīd bažas raisa cilvēku pirktspējas kritums. Arī ogu cenas nav augstākas par pagājušo gadu. Pašlaik esot vērojams ļoti liels importa ogu pieplūdums, īpaši no Polijas, kas, visticamāk, ietekmē cenu politiku lielveikalos. “Visu pavasari tirdzniecībā bija pieejamas ogas no Spānijas, Peru, Marokas, un redzams, ka pircēji jau pieraduši pie ogu piedāvājuma visu gadu. Pašlaik poļiem ir ļoti laba krūmmelleņu raža un viņu prece tirgu ir lielā vairumā, kas arī ietekmē cenas,” skaidro Māra Rudzāte.
Vēro tirgu
Tikmēr loģisks ir pircēju jautājums – vai konkurences uzraugi un patērētāju tiesībsargi uzmana tirgu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane pauž, ka PTAC nemonitorē cenas mazumtirdzniecībā, bet reaģē uz patērētāju sūdzībām par iespējamo pircēju maldināšanu vai nepareizi norādītām cenām.
“Latvijā ir brīvā tirgus ekonomika, izņemot jomas, kas ir stingri regulētas, un mums nav tiesību iejaukties cenu veidošanā,” vakar sacīja PTAC pārstāve. Vienlaikus viņa brīdina – ja kādiem produktiem vienlaikus ceļas cenas, tad par to ir jāziņo Konkurences padomei, kas uzrauga situāciju dažādās jomās.
Tikmēr KP komunikācijas speciāliste Anna Karolīna Šaule uzsver: “Konkurences padome neveic pārtikas preču cenu monitoringu, jo, kamēr nav pamatotas aizdomas par tirgus dalībnieku konkurenci kropļojošu rīcību, ikdienas sekošana līdzi dažādu preču cenu izmaiņām, kas veidojušās tirgus pārmaiņu dēļ, neietilpst iestādes uzdevumos. Pēdējā laikā Konkurences padome nav saņēmusi sūdzības par jebkādu pārtikas preču cenu pieaugumu konkurences tiesību iespējama pārkāpuma kontekstā.”
