Foto: Shutterstock

Tiesa akli tic tam, ko saka Veselības inspekcija. Vai valsts māna pacientu? 0

Gada laikā 40 personas ir pārsūdzējušas Veselības ministrijai (VM) Nacionālā veselības dienesta (NVD) pieņemtos lēmumus par atlīdzību pacientam par veselībai nodarītu kaitējumu. Tikai trijos gadījumos ministrija ir pārskatījusi apmaksas apmēru par labu pacientam. Daļa no pacientiem nesamierinās ar ministrijas lēmumiem, tāpēc vēršas ar prasību tiesā. Bet cik liela ir ministrijas patiesā vēlme un iespējas pārskatīt iesniegtās pārsūdzības? Vai Veselības ministrijai vispār vajadzētu nodarboties ar šo jautājumu, un vai pacientam nebūtu ērtāk un izdevīgāk doties uz tiesu uzreiz?

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 75
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
11 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
14 stundas

Arī Gunta, kura kļuva par otrās grupas invalīdi nolietotas mamogrāfijas aparatūras un pavirša radiologa dēļ (“Bīstami uzticamā pārbaude“, “LA”, 2018. gada 13. augusts) un kurai par smagu veselībai nodarītu kaitējumu no Ārstniecības riska fonda tika izmaksāti tikai 13% no maksimāli pieļaujamās naudas summas, pārsūdzēja NVD lēmumu ministrijai. Tā ierosināja administratīvo lietu. Pēc pusgada paciente saņēma atbildi, ka nolemts atstāt negrozītu NVD lēmumu, jo ministrija neesot konstatējusi ap­stākļus, kas būtu par pamatu inspekcijas sniegtā atzinuma apšaubīšanai.

Gunta sākotnējo lēmumu pārsūdzēja tādēļ, ka tajā saskārās ar, viņasprāt, vairākiem kļūdainiem vērtējumiem, kas skar viņas attieksmi pret savu veselību, kā arī nepilnībām inspekcijas ekspertu slēdzienos.

“Nav ticis ņemts vērā mans pašreizējais veselības stāvoklis, kas radiologa un sliktās radioloģisko izmeklējumu aparatūras dēļ ir smagi cietis un ir izveidojušās smagas blaknes.

Ar tām man ikdienā tagad nepārtraukti nākas saskarties. Es tieku atzīta par praktiski izārstētu un klīniski veselu,” tas ir citāts no Guntas vēstules ministrijai.

Tālāk Gunta vēstulē ministrijai raksta: “Šī absurdā iemesla dēļ lūdzu veikt atkārtotu ekspertīzi, jo ir jauni fakti, kuri nav ņemti vērā un kuriem ir tālejošas sekas, bet kuri netika vērtēti tajā brīdī, kad tika noteikts izmaksājamās atlīdzības apmērs par veselībai nodarīto kaitējumu.”

Ko šādā situācijā spēj palīdzēt ministrija? Vai ministrija izvērtē Veselības inspekcijas (VI) atzinumu, kas ir galvenais dokuments kompensācijas apmēra noteikšanai? VM Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis: “Ja ministrijā būtu eksperti, tad pastāvētu iespēja inspekcijas atzinumu nodot viņiem, bet mums nav šādu ekspertu. Ministrija nedarbojas pēc principa – pacientu neapmierina atzinums, un ministrija automātiski nozīmē citu ekspertu. Tas paredzēts tikai tiesu ekspertīzēs.

Mums ir viens instruments, ko mēs lietojam samērā bieži, – aicinām profesionālās ārstu asociācijas sniegt savu viedokli.

Taču jāņem vērā, ka mums nav tiesību asociācijai uzlikt par pienākumu sniegt atzinumu par konkrētiem jautājumiem, bet mēs varam to lūgt.”

 

Viens slēdziens pretrunā otram

Ministrija, izskatot Guntas gadījumā ierosinātās administratīvās lietas materiālus, ir lūgusi viedokli gan Latvijas Onkologu asociācijai, gan arī Latvijas Radiologu asociācijai. Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis atbildējis, ka viņa vadītās organizācijas statūti neparedzot viedokļu sniegšanu par individuāliem ārstniecības gadījumiem. “Šāda viedokļa sniegšana faktiski būtu pretrunā ar biedrības statūtiem, jo Latvijas Onkologu asociācija neizslēdz viedokļu atšķirības starp biedrības biedriem. (..) Šajā gadījumā Latvijas Onkologu asociācija pilnībā paļaujas uz Veselības inspekcijas kompetenci,” saka asociācijas vadītājs.

Arī Radiologu asociācijas prezidentes Maijas Radziņas parakstītajā vēstulē ir norādīts, ka asociācija, kas ir sabiedriska organizācija, nevarot sniegt juridisku vērtējumu Veselības inspekcijas ārstu ekspertu viedokļiem. Tomēr asociācijas vadītāja pilnībā neizvairās no atbildes un uz pacientes jautājumu, kā asociācija vērtē radiologa paviršības sekas konkrētajā gadījumā, atbild, ka radiologs savus pienākumus ir veicis atbildīgi. Radziņa raksta, ka “situācijas raksturojums varētu atbilst uztveres tipa kļūdai, tādējādi sniedzot kļūdainu slēdzienu mamogrāfijas rezultātu kodēšanai R sistēmā”.

Radziņa cenšas pierādīt, ka ārsts atbildīgi veicis savus pienākumus, un to pamato ar secinājumu, ka, lūk, kļūdainu slēdzienu varot skaidrot ar vairāku faktoru mijiedarbību un viens no tiem esot tas, ka mamogrāfijas skrīningu precizitāte, kas publicēta starptautiski citējamos izdevumos, neesot simtprocentīga, bet esot 70–96%.

Šis slēdziens ir pretrunā agrāk sniegtajam Veselības inspekcijas radioloģes Justīnes Deičmanes atzinumam, kura, izskatot pacientes sūdzību, bijusi daudz skarbāka, jo, izvērtējot ārsta profesionālo darbību konkrētajā gadījumā, secinājusi, ka ārsta slēdziena rezultāts un taktika neesot pareiza. Tad kuru slēdzienu lai ņem vērā ministrija, ja tai nav savu ekspertu, kas spētu izvērtēt šādus gadījumus?

“Racionālais apstāklis, protams, būtu plašs ekspertu sastāvs ar pietiekami plašu specializāciju. Diemžēl tas nav pieejams,” secina jurists Osis. Ministrija vērtējot, vai inspekcija rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un pārliecinās, vai lietā ir pietiekami daudz pierādījumu. “Gadās, ka tiek konstatēts, ka visi pierādījumi nav iegūti. Piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējums, kurš parāda, ka veselībai nodarītais kaitējums ir plašāks, nekā sākotnēji aprakstīts,” pastāstīja ministrijas jurists. Ministrija arī pierādījumus nemeklē, tos piegādā sūdzības iesniedzējs – pacients.

 

Inspekcijai jābūt neatkarīgai

Ārvalstu eksperti (Eiropas Veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes uzraudzības organizāciju ekspertu grupa), kas pētījuši veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības jautājumus Latvijā un 2018. gada oktobrī uzrakstījuši ziņojumu, uzskata, ka šāda veida jautājumi nerastos, ja Veselības inspekcija darbotos kā neatkarīga ie­stāde ar pietiekami kvalificētiem ekspertiem, kas pārzina visu aktuālo klīnisko praksi un tehnoloģijas, lai varētu vērtēt visas lietas, kuras viņi vada kā eksperti.

Ziņojumā var izlasīt, ka Latvijā daudzu aptaujāto (pacientu, amatpersonu ­u. c.) uzskats ir tāds, ka inspekcija darbojas pēc politiskajiem norādījumiem, nevis neatkarīgi un pārredzami. Eksperti secinājuši, ka inspekcijas rīcībā nav formālu instrumentu, lai nodrošinātu neatkarību no politiskās vadības un ietekmes. Lai inspekciju varētu uzskatīt par neatkarīgu valsts organizāciju, būtu maināms tās juridiskais statuss, tieši pakļaujot to Ministru kabinetam ar neatkarīgu priekšsēdētāju, kas iecelts, piemēram, uz noteiktu laiku. Tad, visticamāk, varētu spriest par Veselības ministrijas atbrīvošanu no funkcijas, kuru tā veic tikai formāli.

Veselības ministre Ilze Viņķele saka: “Vēl neesmu paguvusi iepazīties ar ekspertu atzinumu par mūsu valsts veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību. To noteikti izdarīšu, tad arī varēšu komentēt sīkāk.”

 

Lieki šķērdē valsts naudu

Gunta pēc atbildes saņemšanas no ministrijas, kura lēmumu atstājusi bez izmaiņām, uzrakstījusi pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai.

Līdzīgi rīkojies arī Olafs Pulks. Aizvadītā gada decembrī Administratīvā rajona tiesa ierosināja administratīvo lietu pēc viņa pieteikuma par Veselības inspekcijas faktisko rīcību, neatbildot Pulkam pēc būtības par viņa māsai Sigitai Pulkai sniegtās veselības aprūpes kvalitāti Rīgas Austrumu slimnīcā un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā 2018. gada 24. janvārī. Par šo gadījumu, kas beidzās ar Sigitas nāvi, varēja izlasīt arī “Latvijas Avīzē” (“Redz, tā gadījās!”, 2018. gada 14. februāris).

Pieteikuma iesniedzējs Pulks sacīja, ka viņš ļoti cerot, ka tiesa tomēr nepaļausies tikai un vienīgi uz inspekcijas jau iepriekš NVD sniegto atzinumu.

Medicīnas tiesību juriste un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena uzskata, ka ministrijai, kuras uzdevums ir veidot nozares politiku, nebūtu jānodarbojas ar Veselības inspekcijas atzinumu pārskatīšanu.

“Piemēram, Zviedrijas sistēmā sākotnējos lēmumus, par kuriem radies strīds, pārbauda neatkarīgu speciālistu komisija. Tā ir autoritatīva neatkarīga institūcija, kurai ir gan zināšanas, gan prasmes, lai cilvēks tai varētu uzticēties. Turpretī Latvijā pacients tiek mānīts, ka ministrija vai tiesa mainīs inspekcijas atzinumu par labu pacientam. Valsts nauda tiek šķērdēta pilnīgi nekam. Manā praksē bijuši daži reti gadījumi, kad tiesa atrod kādu kļūdu inspekcijas lēmumos.

Parasti tiesa akli tic tam, ko saka inspekcija.

Tiesa tā arī raksta, ka tai neesot nekāda pamata apšaubīt to, ko atnāk un pasaka inspekcijas pārstāvis. Tam, ko pasaka pats pacients, ir maza nozīme. Vēlreiz prasīt viedokli tam pašam inspektoram, kurš jau to ir sniedzis sākotnēji inspekcijas atzinumā, kuru pacients ir pārsūdzējis, ir pilnīgi bezjēdzīga darba organizācija, jo šādā veidā neko nevar sasniegt. Lietas būtība netiek pārskatīta,” secina S. Olsena.

 

Tiesai jānosaka, vai ir nodarīts kaitējums

Ronalds Rožkalns, zvērināts advokāts, kuram ir arī ārsta diploms, pastāstīja, ka līdz tiesai nonākot daudz lietu. “Nesen saņēmu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama spriedumu, kurā ir atzīts, ka NVD un VM lēmumi ir bijuši prettiesiski un pacientei pienākas atlīdzība. Tiesā vērsās paciente, kuru operējot ķirurgs nepamanīja blakus esošu orgānu un to savainoja, kā rezultātā radās smagi sarežģījumi.

Šie sarežģījumi atstās iespaidu uz pacientes visu atlikušo mūžu. Veselības inspekcija uzskatīja, ka šis gadījums neesot nekas ārkārtējs, jo ārsts jau nav gribējis ļaunu.

Tātad kaitējums neesot radīts ar ļaunu nolūku. Paciente NVD lēmumu bija pārsūdzējusi ministrijai, bet tas tika atstāts negrozīts. Tiesa deva objektīvu novērtējumu, ka šāda pieeja ir nepareiza. Tika nolemts nodot šo lietu inspekcijai jaunai izskatīšanai, un pēc tam ar pacienti lemsim, vai lietu pārsūdzēsim augstākai instancei.

Tiesās nereti jāsaskaras ar problēmu, ka tās ne līdz galam piemēro tos pierādīšanas līdzekļus, kādus likums paredz.

Pat ja administratīvās tiesas konstatē, ka Veselības inspekcija ir kļūdījusies un nepareizi noteikusi kaitējumu un tā smagumu, tās mēdz vēlreiz nosūtīt šo pašu lietu izskatīt inspekcijai. No Administratīvā procesa likuma viedokļa šāda rīcība nav pamatota. Ja reiz pacients ir vērsies tiesā, tad pašām tiesām ir jānosaka, vai ir nodarīts kaitējums un cik smags tas ir bijis. Tiesai ir iespējams pieprasīt ekspertīzi, nopratināt lieciniekus, ir arī citi veselībai nodarītā kaitējuma pierādīšanas līdzekļi. Tiesu atsaukšanās uz to, ka tām nav speciālu zināšanu medicīniskajos jautājumos, neiztur kritiku,” uzskata Rožkalns.

 

Ārstniecības riska fonds – inspekcijai

No šī gada 1. janvāra Ārstniecības riska fonds vairs nepastāv atsevišķi, jo tā funkcijas ir nodotas Veselības inspekcijai un inspekcijas, ne vairs NVD, uzdevums būs arī pieņemt lēmumu par pacientam izmaksājamo atlīdzību no fonda. Vai šīs birokrātiskās pārmaiņas dos arī kādu labumu pacientam cīņā par savām tiesībām? Inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Saiva Luste, skaidrojot ie­stādes vadības viedokli, norādīja, ka minētās reformas ieguvēji būšot pacienti, jo fonda darbība esot viena no iestādes prioritātēm.

Funkciju optimizācija ļaušot arī paātrināt lēmumu pieņemšanu un pacientam nebūšot jāstaigā no vienas iestādes uz otru, jo visu informāciju par lietas izskatīšanas gaitu varēs saņemt vienuviet – Veselības inspekcijā.

Taču patlaban nav nekādu cerību, ka saruks pārsūdzības par inspekcijas lēmumiem un pacientiem būs pamats cerēt, ka Veselības ministrija rīkosies neatkarīgi no inspekcijas ekspertiem un objektīvāk sāks raudzīties uz pārsūdzētajiem lēmumiem.

 

No fonda kopā izmaksāti 615 tūkstoši eiro

Nacionālais veselības dienests vairāku gadu garumā konstatējis, ka tikai divos gadījumos tiesa ir lēmusi no Ārstniecības riska fonda izmaksāt lielāku kompensāciju, nekā sākotnēji tika noteikts.

Saistītie raksti

2018. gadā no Ārstniecības riska fonda par pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu kopumā izmaksāti 615 760,46 eiro. Kopumā atlīdzības izmaksa veikta 40 gadījumos.

Mazākā izmaksātā summa trīs gadījumos bija 1422,90 eiro, savukārt lielākā – 71 145 eiro.

Avots: NVD

 

Inspekcijas kvalitāte jāstiprina

Andris Skride, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs: “Nesen tikos ar Veselības inspekcijas vadītāju Indru Dreiku un pārrunājām šīs iestādes darba kvalitātes stiprināšanas jautājumu. Zemais atalgojums un profesionālu inspektoru trūkums ir viena no lielākajām problēmām. Sadarbībā ar augstskolām ir jāmeklē risinājumi, kā piesaistīt jaunus cilvēkus. Tuvākajā laikā rosināšu Veselības inspekcijas darba uzlabošanas jautājumu apspriest Sabiedrības veselības apakškomisijā. Saeimai būs jāizstrādā arī likuma grozījumi par inspekcijas neatkarības stiprināšanu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās
21 minūtes
LE
LETA
Ziņas
ASV zinātnieki izstrādā deguna aerosolu pret Covid-19
1 stunda
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā ārsti tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 3
1 stunda
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 75
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
11 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 27
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 46
13 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Epidemiologs: Ja sabiedrībā nav līdzdalības Covid-19 ierobežojumu ievērošanā, ir nepieciešami “lokdauni” 5
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas 9
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 13
9 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
11 stundas
LE
LETA
Veselam
Aplēsts, cik izmaksās Covid-19 vakcinācijas darbs Latvijā 3
14 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā ārsti tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 13
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās
21 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 3
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 2
2 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 15
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 27
17 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 38
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska? Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 26
22 stundas
MB
Madara Briede
Ziņas
Kā Valmierā no PET pudelēm un zvejas tīkliem top ekoloģiski peldkostīmi 7
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 46
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 7
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Uzlidot debesīs ar mirdzošu gaisa balonu! Kā Liepāja gatavojas Ziemassvētkiem 1
18 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās
08:44
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
07:47
LE
LETA
Ziņas
ASV zinātnieki izstrādā deguna aerosolu pret Covid-19
07:38