VIDEO: Endokrinoloģe Štelmane stāsta par liekā svara un aptaukošanās pandēmiju
0
Latvijas diabēta federācijas prezidente, medicīnas doktore, endokrinoloģe Indra Štelmane stāsta par endokrinoloģisku, vispārterapeitisku un plašu sabiedrības veselības problēmu – lieko svaru un aptaukošanos. Parasti tad, kad pacients ar aptaukošanos jau nonāk pie endokrinologa, aptaukošanās jau ir slimība. Ilgus gadus mēs lieko svaru un aptaukošanos esam uztvēruši kā vieglprātīgu dzīvesveidu, nerēķināšanos ar savām enerģijas balansa vajadzībām, atļaušanos ēst to, kas patīk un to, kas garšo.
Pēdējā laikā cilvēku skaits ar lieko svaru un aptaukošanos pieaug globāli un arī Latvijā (Latvijā šādu iedzīvotāju skaits ar aptaukošanos pārsniedz jau vidējo Eiropas līmeni), un mēs aptaukošanos uzskatām par slimību. 1997. gadā Pasaules Veselības organizācija brīdināja, ka šai problēmai būtu jāpievērš uzmanība. Šā gadsimta sākumā pasaules pētnieki atzina, ka aptaukošanās ir uztverama nopietnāk, ka tā nav simptoms jeb stāvoklis, bet slimība, kas lielā merā atkarīga no mūsu iepriekšējo gadu dzīvesveida, bet gan – tā ir hroniska, progresējoša, recidivējoša slimība, kas rada nopietnas komplikācijas, ietekmē cilvēka fizisko, neiropsiholoģisko un sociālo stāvokli. Medicīnisko skatpunktu mēs šajā gadījumā prioritizējam, un pret aptaukošanos kā pret slimību mums ir jāizturas.
Kā jebkura slimība arī aptaukošanās ir jādiagnosticē, ir jāvēršas pie ārsta, slimība ir jāuzrauga, jākontrolē un jāārstē.
Pats vienkāršākais rādītājs, ņemot vērā augumu un svaru, ir ķermeņa masas indekss. Ja ķermeņa masas indekss ir līdz 30, tad tas ir liekais svars, bet ja ķermeņa masas indekss ir virs trīsdesmit, tad tā jau ir aptaukošanās.
Katrs pats, ja vien zina savu augumu un svaru, var internetā apskatīties savu ķermeņa masas indeksu. Vēl būtu mērāms vidukļa apkārtmērs. Protams, endokrinologa rīcībā ir arī citas metodes, piemēram tomogrāfiski mēs varam noteikt – kāds ir iekšējo tauku daudzums, kur šie tauki ir lokalizēti.
Bet lietas nevajag sarežģīt. Ķermeņa masas indekss ir pietiekami informatīvs, uzskatāms un izmantojams slimības diagnostikā.
Ne vienmēr cilvēki novērtē savu svaru adekvāti. Pērn bija plašs pētījums par to – kā pacienti vērtē savu svaru, un izrādās – cilvēki, kuru svars pārsniedz normu par 5–10 kilogramiem, uzskata, ka viņu svars ir normāls. Vairums no tiem, kam ķermeņa masas indekss uzrāda aptaukošanos, atzīst, ka viņiem “varbūt” ir liekais svars. Cilvēki paši nez kāpēc nenovērtē, viņi nevēlas zināt savu problēmu un arī nevēršas pie ārsta.
Pat tie, kuri atzīst, ka viņiem ir liekais svars, vairumā gadījumu nemeklē palīdzību – ne pie ģimenes ārsta, ne pie speciālista. Latvijas situācijā tomēr pacientam vismaz reizi gadā pie ģimenes ārsta vajadzētu vērsties, bet ģimenes ārstam aptaukošanās problēmu pirmajam pamanīt.
Slimību kontroles un profilakses centrs ir izdevis ļoti daudz smukus materiālus, kas arī varētu palīdzēt.
Latvijā joprojām ir stigmatizācija pret lieku svaru un aptaukošanos, bet ir arī pret citām hroniskām slimībām, piemēram – diabētu. Tas ir saglabājies no tiem laikiem, kad mēs lieku svaru un aptaukošanos par neko īpašu neuztvērām. Mēs it kā sadalām cilvēkus pēc noteiktām pazīmēm, un šajā gadījumā – pēc pazīmes – vai cilvēkam ir liekais svars. Mēs pieņemam, ka cilvēkam ir šī pazīme, viņu it kā no citas sabiedrības nodalām, un nepasakām viņam, ka ar šo pazīmi vajadzētu cīnīties, ka šī pazīme ir maināma, viņa ir ārstējama.
Cik lielā mērā endokrinologa konsultācija cilvēkiem ar lieko svaru ir svarīga? Endokrinologa konsultācija būtu svarīga, jo gandrīz vienmēr liekais svars noved pie aptaukošanās. Kaut vairums no aptaukošanās gadījumiem ir saistīti ar nepareizu uzturu un mazkustīgu dzīvesveidu, vismaz 2–5% šo gadījumu ir saistīti ar kādu endokrīnu slimību. Diemžēl mums nav tik daudz endokrinologu, lai viņi varētu un spētu visus pacientus ar lieko svaru un aptaukošanos konsultēt. Pirmais ārsts liekā svara un aptaukošanās gadījumā tomēr ir ģimenes ārsts, kurš var atsijāt – kuram pacientam endokrinologa konsultācija ir vajadzīga, bet kuru var itin labi ārstēt pats ģimenes ārsts.
Attiecībā par dzīvesveidu – pacientam jau savlaicīgi vajadzētu apmeklēt uztura speciālistu. Uztura speciālisti Latvijā ir pieejami. Tomēr tas nenozīmē tikai vienu uztura speciālista konsultāciju, tas nozīmē uztura plānošanu un uzraudzību. Pacientiem ir vajadzīgs ne tikai padoms un zināšanas, ne tikai medikamenti, viņam ir vajadzīgs arī atbalsts. Un būtisko atbalstu svara zaudēšanas jautājumos var sniegt uztura speciālists. Uzturs būtu jāadaptē līdzi jaunajai situācijai, piemēram – mazākam svaram.
