“Viņi kā neatlaidīgi ziloņi gāja soli pa solim.” Meņģelsone skaidro, kāpēc veselības aprūpes jomā atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas 71
“Mēs ļoti daudz salīdzinām sevi un tādā ne visai pozitīvā gaismā par to, kāpēc Igaunijā viss ir labāk un kāpēc mums viss ir sliktāk? Protams, neviļus to analizējot mēs redzam, ka igauņi deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošā gada sākumā saprata situāciju, nofiksēja visas grūtības un saprata, ko viņi grib un ko negrib. Izstrīdējās, saplūcās vairākas reizes, bet tad pieņēma lēmumu – izveidoja un pieņēma māsterplānu, kas mums bija pilnīgi vienāds gan Latvijai, gan Igaunijai. Un izdarīja,” tā TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone, komentējot pēdējo 30 gadu laikā Latvijā paveikto veselības aprūpes jomā un to, kāpēc atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, ja māsterplāns – veselības aprūpes finansēšanas modelis – Latvijā mainīts jau trīs reizes.
Mūsu tuvākie kaimiņi Igaunijā un Lietuvā sakārtojuši māsterplānā visus posmus, skaidroja Meņģelsone. “Viņi kā neatlaidīgi ziloņi gāja soli pa solim ar visas sistēmas sakārtošanu, ar tīklu sakārtošanu, ar digitalizāciju. Vienkārši pieņēma lēmumu un neskatījās atpakaļ,” zināja teikt veselības ministre.
Savukārt Latvijā notiek tā – izveidojam kādu jaunu lietu, “sastrīdamies” un atstājam, sacīja Meņģelsone. Tad atkal izveidojam nākamo lietu, un atkal “sastrīdamies un atstājam”. Un šādi noteikti ir bijis daudzas reizes, viņa sacīja TV24 raidījumā.
“Vienmēr kaut kā ir roka notrīcējusi – ir nobijušies vai nav saskaņoti, vai politiski kaut kas nesanāca. Vai iekšēji sastrīdējās, jo vairākos slāņos tas viss notiek. Rezultātā tas viss ir bijis tādā pa pusei [stadijā – red.],” sacīja Meņģelsone.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nākamnedēļ, 18.maijā, uz tikšanos aicinājis veselības aprūpes un pacientu organizācijas. Tikšanās laikā plānots pārrunāt aktuālo situāciju veselības aprūpē un nepieciešamos risinājumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
Uz tikšanos aicināti ārstu, medmāsu, valsts, pašvaldību un privātās ārstniecības iestāžu un pacientu organizāciju pārstāvji. Sanāksmē piedalīsies arī finanšu un veselības ministri.
Martā Ministru prezidents uzdeva visām ministrijām līdz 26.maijam pārskatīt budžeta izpildes procesā prognozēto izdevumu ekonomiju. Savukārt Finanšu ministrijai informatīvais ziņojums par papildu finansējuma pārdali veselības aprūpes un izglītības nozarēm jāsagatavo līdz 16.jūnijam.
