Veselam
Sekss

Nerātnās dainas uzkurina gribēšanu. Un kas īsti ir papardes zieds?0

Foto – Shutterstock

Burvju nūjiņa un universālais informācijas avots – papardes zieds

Mūsu eksperti:

Māra Brante, dainu meditāciju un ugunsrituālu vadītāja

Ingus Freibergs, baltu dzīvesziņas pētnieks

No ticējumiem varētu secināt, ka papardes zieda atrašana visaktuālākā varētu būt vieglas dzīves tīkotājiem un tiem, kuri gribētu zināt visus pasaules noslēpumus.

* Jāņu naktī jāaiziet uz papardēm un jāpaklāj zīda nēzdodziņš. Papardes ziedot ziedus nobirdina nēzdodziņā. Nēzdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad var zināt, kas notiek pasaulē.
* Jāņu naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari, un tikai drošs cilvēks var to iegūt.
* Uz slotas kāta Jāņu naktī ir jālec astoņas reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.
* Jāņu naktī vajag gulēt zem papardēm, tad dabūjot redzēt, kā tās pašā pusnaktī zied. Noziedot vienā acumirklī. Papardes ziedot sudrabotiem, pēc citu nostāstiem, zelta vai pat dimanta ziediem. Kad papardes ziedus ieliekot kāju apavās, tad varot iet, kur gribot, bet neviens to nedzirdot. Tāds cilvēks kļūstot laimīgs: viņš varot atsaukt tālus, neredzamus cilvēkus, kad tikai klusām to vēloties.
* Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas papardes. Tēva reizi skaitot, ar dzelzs nūju jāapvelk sev un papardei pēc iespējas liels riņķis un jāgaida, līdz paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs.

(Avots: Pēteris Šmits, Latviešu tautas ticējumi)

Nerātnās dainas uzkurina gribēšanu

Mūsu eksperti gan domā, ka nerātnās dainas (un tas vēl ir maigs apzīmējums!) ir vēlāka laika uzslāņojums, jo periodā, kad veidojās saulgriežu svinēšanas tradīcijas, mūsu senči dzīvoja ļoti augstā apziņas līmenī un nepieciešamības verbāli ievibrēt zemākās čakras, iespējams, nebija.

Tā radās vēlāk, un neba bez iemesla. Tiesa, draiskās dainas tika skandētas vien divos svarīgos notikumos – apdziedoties Jāņu naktī un kāzās. Abiem šiem notikumiem ir tiešs sakars ar auglību un tās veicināšanu visos iespējamos veidos. Šo dainu funkcija ir ķircināt, kacināt, atraisīt, tas ir it kā vārdojums uz gribēšanu. Mūslaikos šo lomu atkarībā no emocionālās inteliģences līmeņa pilda erotiskā māksla un literatūra vai seksfilmas.

Lasot šīs dainas, centies paturēt vērā, ka senāk daudzi tajās lietotie vārdi bija pavisam parasti cilvēka ķermeņa daļu apzīmējumi (un citu nemaz nebija), nevis sabiedrībā neakceptētas rupjības, kā tas ir šodien.

Vecajam bārda trīs,
Manu melni sukajot;
Izsukajis, izglāsijis,
Virsū kāpti nedrīksteja.

Vecis pisa jaunu meitu,
Nevar meitas pievarēt.
Dod, vecīt, man to meitu,
Es pisīšu svilpodams.

Stāvus stāv vilka aste
Pret melliem debešiem;
Stāvus stāv pipelīte
Pret meitiņas caurumiņu.

Visi pisa bagatās,
Kas pis mani nabadziņu?
Bagatām zīžu kūsis,
Man no linu pakulām.

Es savam brūtgānam
Ļauna vārda nesacīšu:
Visu nakti man atļāva
Ar pipeli spēlēties.

Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam tas rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Tavs dēliņš nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.

Ai pīzdiņa, sirdspuķīte,
Nu tev slikti gadījās:
Pipelīte, satikdama,
Tev iespļāva actiņās.

Ai puisīši, ai vīriņi,
Kurš pie manis gulējuši?
Mīlestības kambarīti
Nezinot atslēguši?

Ai puisīti, ai puisīti,
Tavu stīvu pipelīti!
Vienu reizi palūkoju,
Visu mūžu pieminēju.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Man pupiņi sudraboti,
Kūsīt’s zelta lapiņām.

Ak tu puisi amulaini,
Tavu saldu atslēdziņu!
Tu atslēdzi meitiņām
Pisamo kambarīti.

Ak tu velns, kas par spēku
Jaunu meitu pežiņai:
Kā burkānu man’ saņēma,
Kā lupstāju pavadīja.

Pantiņu saceri pats, nozīme ir piedziedājumam

Sacerēt savas buramdziesmas – līgotnes – vari pats, un to pat ir ieteicams darīt, jo ej nu sameklē tieši konkrētam cilvēkam, vietai, situācijai piemērotu dainu tajos divos tūkstošos!

Par spēka dziesmām un maģisku vārdojumu šīs dziesmas padara piedziedājums. Šajos godos tradicionālais refrēns ir līgo vai līgā, līgojame, līgojē, Latgalē – leigū, leigō, rūtō, rūtoj, veju, Līgo līvu valodā nozīmē lai top vai lai notiek tā un ir uzskatāms par spēcīgu maģisku formulu.

Vārdiem līgot, līkt ir precēšanās vai vismaz dzimuma sakaru nozīme, ko ilustrē, piemēram, šī daina:

Līgot lieču āres liepu,
Līgot āres ozoliņu;
Brāļam lieču āres liepu,
Sev ārišķu ozoliņu.

(Raksta tapšanā izmantota Osvalda Līdeka grāmata Latviešu svētki, kā arī Latvju dainu krājumos ietvertie Arveda Švābes un citu pētnieku apcerējumi)

LA.lv