Plikpaurība. Vai no tās var izvairīties? 0
Kāpēc veidojas plikpaurība, un vai to var ārstēt?
Stāsta “Veselības centra 4” klīnikas “4. dimensija” dermatoloģe, triholoģe JEKATERINA PUDOVA.
* Tas, ko tautā dēvē par plikpaurību, medicīniski pareizi tiek saukts par “androgēno alopēciju”. Androgēno alopēciju izraisa matu receptoru jutība pret testosteronu. Tā ietekmē veidojas aktīvāka viela DHT (dehidrotestosterons), kas matiem dod impulsu pārtraukt augšanu. Matu saknīte pārstāj daļīties, mats vairs neaug, sāk gatavoties izkrišanai un izkrīt. Izkritušo vietā aug jauni, taču daudz smalkāki, līdz pārvēršas pūkā. Biežāk šī problēma skar vīriešus, taču dažkārt arī sievietēm neizdodas no tās izvairīties, jo androgēnie hormoni veidojas arī sievietes organismā.
* Pirmās androgēnās alopēcijas pazīmes var parādīties jau pubertātes vecumā, kad sāk veidoties vīrišķie hormoni.
* Jaunībā androgēnā alopēcija var rasties tāpēc, ka vīriešiem ir paaugstināts vīrišķo hormonu līmenis, sievietēm – nepietiekams sievišķo un paaugstināts vīrišķo hormonu līmenis, ko ietekmē menstruālā cikla izmaiņas u. c. veselības problēmas, un abiem dzimumiem ir ģenētiski noteikti jutīgi matu folikuli.
* Piecdesmit gadu vecumā aptuveni 50% vīriešu vairāk vai mazāk piemīt androgēnās alopēcijas pazīmes. Sievietēm vecumā līdz piecdesmit gadiem androgēnā alopēcija attīstās tikai 5 līdz 6% gadījumu, bet pēc septiņdesmit gadiem – līdz 40% gadījumu.
* Par androgēnās alopēcijas sākšanos vīriešiem liecina tas, ka mati sāk pastiprināti izkrist, vispirms atkāpjoties gar matu līniju deniņu rajonā.
* Sievietēm novērojama vispārēja matu paretināšanās tikai galvas augšdaļā, pakauša rajonā mati saglabājas. Daiļā dzimuma pārstāvēm matu izkrišanu var izraisīt ne tikai androgēnā alopēcija, bet arī nepareizi izvēlēta diēta, vairogdziedzera slimības, anēmija utt.
* Pie izteiktas matu izkrišanas var būt vainojama arī bioloģiska novecošanās jeb senescentā alopēcija, kas veidojas pēc 50 gadu vecuma. Līdzīgi kā androgēnās alopēcijas gadījumā arī šajā raksturīga matu izretināšanās. Senescentās alopēcijas gadījumā matu izmaiņas saista ar fizioloģiskām hormonāla fona izmaiņām un šūnu novecošanos. Jo novecojot sievietēm samazinās sievišķo hormonu līmenis, bet relatīvi paaugstinās vīrišķo hormonu daudzums, kas var nelabvēlīgi ietekmēt matus, tiem kļūstot plānākiem.
* Androgēno alopēciju var ģenētiski pārmantot, taču, ja plikpaurība piemeklējusi, piemēram, vectēvu un tēvu, tas tomēr nenozīmē, ka šī problēma pilnīgi noteikti skars arī vīriešus nākamajās paaudzēs.
* Zinātnieki noskaidrojuši, ka androgēnās alopēcijas attīstībā būtiska nozīme ir gēnam, kas apzīmēts ar burtiem “AR”, taču jaunākajos pētījumos aizdomas krīt arī uz citiem gēniem.
* Androgēnās alopēcijas attīstību nedaudz var ietekmēt arī apkārtējas vides faktori, kas rada izmaiņas hormonālajā sistēmā, piemēram, fiziska vai garīga pārslodze, dienas un nakts režīma neievērošana, hormonālo sporta piedevu lietošana muskuļu masas palielināšanai u.tml. Arī nevalkāt cepuri aukstā laikā ir slikti, bet tas ir tikai papildu faktors, kas var veicināt plikpaurības veidošanos.
* Ja pamanāt, ka mati sāk izteikti izkrist, ar parastajiem šampūniem, balzamiem, maskām un citiem matu kopšanas līdzekļiem līdzēt vairs nevarēs. Jādodas uz konsultāciju pie matu kopšanas speciālista trihologa un jālieto viņa izrakstītie ārstnieciskie losjoni un medikamenti. Ja androgēno alopēciju sāk ārstēt laikus un dara to cītīgi (losjoni jāsmērē galvā 1 līdz 2 reizes dienā visu mūžu), var gūt labus panākumus. Bet, ja pacients pie ārsta vēršas novēloti, kad mati jau pārvērtušies pūkās, cerību, ka izdosies palīdzēt, tikpat kā nav.
* Ja plikpaurību ar speciāliem matu kopšanas līdzekļiem un zālēm vairs neizdodas novērst un tā traucē labi justies sabiedrībā, pēdējā iespēja, kā atjaunot glītu sasuku, ir matu transplantācija. Jaunākā un modernākā matu pārstādīšanas metode ir FUE jeb folicular unit extraction. Matu donors ir tas pats cilvēks, jo, matus pārstādot, pastāv tādas pašas audu saderības problēmas, kā transplantējot orgānus. Matus pa folikulām (katrā folikulā ir 2 līdz 4 mati) ņem no pakauša rajona, kur tiem nav jutīgu receptoru, un pārstāda vietā, kur trūkst. Pārstādītie mati parasti iedzīvojas samērā labi. Atsevišķos gadījumos tomēr var veidoties iekaisuma reakcija un atgrūšana.
* Pēc transplantācijas mati jāmazgā ar maigu šampūnu. Papildus var lietot matu augšanas vitamīnus un stimulējušus losjonus.
