Kas ir svarīgāks ilgmūžībai – gēni vai dzīvesveids? Zinātnieki beidzot ir atraduši atbildi 0
Cilvēka dzīves ilgums ir viena no tām tēmām, kas jau gadsimtiem piesaista zinātnieku uzmanību un raisa daudz diskusiju. Daudzi uzskata, ka viss ir ierakstīts mūsu gēnos – ja paveiksies ar ģenētiku, tad varēsim baudīt garu un veselīgu dzīvi. Citi uzskata, ka viss atkarīgs no tā, kā mēs dzīvojam, ko ēdam un cik aktīvi esam.
Kas tad ir svarīgākais faktors, kas nosaka, cik ilgi mēs dzīvojam? Vai mūsu likteni nosaka gēni, vai tomēr tas, kā mēs rūpējamies par savu veselību?
Dzīvesveids vai gēni – kas vairāk ietekmē mūsu dzīves ilgumu?
Lielāko ietekmi uz mūsu dzīves ilgumu atstāj vide un dzīvesveids, nevis gēni. Britu zinātnieki, pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Medicine, secināja, ka gēni nosaka tikai aptuveni 2% no dzīves ilguma atšķirībām starp cilvēkiem, vēsta Rbc.ua.
Pētījumā tika analizēti dati no simtiem tūkstošu cilvēku, tostarp ģenētiskie dati, medicīniskās kartes un detalizēta informācija par dzīvesveidu. Aptuveni 50 000 dalībnieku asins paraugi tika izpētīti, izmantojot tā dēvēto metodi, kas nosaka, cik ātri organisms noveco molekulārā līmenī. Tas ļāva precīzāk novērtēt novecošanās procesu.
Izpētīti tika vairāk nekā 164 dažādi vides faktori, kā arī ģenētiskie slimību riska marķieri. Ņemti vērā arī sociālie apstākļi un bērnības pieredze.
Rezultāti bija pārsteidzoši – vides faktori izskaidro aptuveni 17% no dzīves ilguma atšķirībām, kamēr ģenētiskie faktori tikai 2%. Vecums un dzimums skaidro gandrīz pusi no atšķirībām, kas bija sagaidāms, bet vides faktoru ietekme bija ievērojami lielāka, nekā zinātnieki bija gaidījuši.
Vides faktori īpaši ietekmē plaušu, sirds un aknu slimības, bet gēni vairāk ietekmē tādas slimības kā krūts vēzi, olnīcu un prostatas vēzi, kā arī demenci.
Kā galvenie vides faktori, kas ietekmē to, cik ilgi cilvēks nodzīvo ir smēķēšana, sociāli ekonomiskais statuss, fiziskā aktivitāte un dzīves apstākļi.
Pētījums parādīja, ka bērnībā lielāks augums un svara pieaugums saistīts ar īsāku dzīves ilgumu, kaut gan zinātniekiem vēl nav skaidras atbildes, kāpēc tā ir. Tāpat negatīvi ietekmēja arī mātes smēķēšana grūtniecības laikā vai kad bērns bija zīdainis.
Viens no pētījuma autoriem uzsver, ka šie rezultāti dod cerību, ka ilgdzīvošana lielā mērā ir atkarīga no mūsu izvēlēm.
Vislielākais pārsteigums bija tas, ka pētījumā netika atrasta skaidra saikne starp uzturu un bioloģisko novecošanos, kaut gan līdz šim uztura loma tika uzskatīta par ļoti svarīgu hronisku slimību riska veicinātāju.
Sociālie faktori, piemēram, ienākumi, mājokļa pieejamība un nodarbinātības statuss, arī ietekmē veselību un dzīves ilgumu, taču tos ne vienmēr var ietekmēt paši cilvēki.
