Dziednieks Peipiņš: Veģetatīvā distonija liecina par veseluma svārstībām un ekstrasensoru potenciālu 0
Pašam savs organisms jājūt labāk nekā ārstu konsīlijam
Mūsdienās tik daudzus piemeklē veģetatīvā distonija, kuras radītos simptomus nebūt nav viegli līdzsvarot. Tā pat nav slimība, tie būtībā ir izjaukti ritmi, un patiesībā veģetatīvā distonija ir veseluma, nevis neveselības pazīme, pārsteidz dziednieks Oskars Peipiņš. Viņš paskaidro – veģetatīvās distonijas simptomi ir pazīme, ka organismam kaut kas nepatīk. Par šīm pazīmēm jāpriecājas – tātad organisms vēl spēj dot savam saimniekam vērtīgas ziņas.
Veģetatīvā distonija liecina par disbalansu starp garīgo, emocionālo, enerģētisko un fizisko. Tas nozīmē, ka cilvēkā ir izveidojies haoss, bloki, sastrēgumi – enerģija labi necirkulē! Bet cilvēkam savs organisms būtu jājūt labāk nekā ārstu konsīlijam!
Taču, kamēr viņš ir aizņemts darbā, atskaišu rakstīšanā un izpildē, ģimenē, viņš varbūt pat nepamana pirmos organisma raidītos signālus. Veģetatīvā nervu sistēma sūta dažādus palīgā saucienus – svīšana, pastiprināti sirdspuksti, dīvainas sāpju sajūtas vai diskomforts sirds apvidū, asinsspiediena lēcieni, bezmiegs vai trauksmains miegs, nepamatota trauksmes sajūta – veģetatīvā sistēma ietver dažādu orgānu kompleksu. Tā rada reakciju summu uz kaut kādiem iekšējiem vai ārējiem, vai abu minēto veidu, kairinātājiem.
“Pateicies organismam par to, ka tas reaģē. Organisms faktiski ir vesels, ja svīst, uztraucas, ja ir pulsa palielināšanās, bezmiegs… Tas nozīmē, ka organisms “runā” ar mums. Nevajag cīnīties ar simptomiem, Dieva dēļ! Tencini savu iekšējo dziednieku par katru no šiem simptomiem. Jo tas ir organisma dialogs ar saimnieku,” uzsver Oskars Peipiņš un paskaidro: “Slimība mēdz būt vienīgā organisma iespēja, kā cilvēku glābt. Piemēram, epilepsijas lēkmes laikā cilvēks zaudē samaņu, toties paglābj smadzenes no insulta. Paldies tam īssavienojam! Tāpat veģetatīvā nervu sistēma un tās izpausmes ir kā lakmusa papīriņš, kas iekrāsojas, lai brīdinātu par smalkajām lietām. Tā brīdina organismu, mēģina vienoties ar kaut kādu sistēmu, ka tā uz kādu laiku pievērsīs mūsu uzmanību sev. Ja ir sakārtota sistēma, tad slimībām tu “pa lielam” neesi interesants. Piemēram, ja ir nogurums, organisms tātad brīdina – atpūties.”
Sliktāk ir, ja nav spēka, bet nav arī nekādu citu simptomu. “Tad jau ir bēdīgi. Tad mani kolēģi saka – laikam kāds tev ir uzlicis negatīvu programmu. Programma? – paskaties spogulī, lai ieraudzītu, kurš tev uzlika šo programmu,” dziednieks ir tiešs.
Cilvēki ar veģetatīvo distoniju nereti ir ar citādāku jutīguma slieksni – jutīgāki, un šo slieksni nevar paaugstināt ar gribasspēku vai medikamentiem, jo tā izcelsme ir pavisam cita. Jā, var protams, cilvēku nozāļot tā, ka viņš uz kādu laiku aizmirst, par ko tikko uztraucās. Bet ar to jau cēloni neatrisina, uzsver Oskars Peipiņš.
