Grib būt Mātes Terēzes vietnieki… 0
Nereti cilvēki, kam veģetatīvā nervu sistēma asi reaģē, mīl visu pasauli, visiem vēl labu, tikai par sevi ir gluži aizmirsuši. Pat Svētajos Rakstos ir teikts – mīli tuvāko kā sevi pašu! “Tas nozīmē – sevi jāmīl vispirms! “Tad kāpēc tu sevi, Dieva bērnu Oskaru, mīli mazāk nekā pārējos Dieva bērnus,” retoriski vaicā Oskars Peipiņš.
“Cilvēki mēdz sevi ielikt tādā kā Mātes Terēzes vietnieka lomā, bet, pirms glābt visu pasauli – “atnāc pie sevis mājās”. Kādā senā dialektā “Jēzus Kristus” nozīmē “cilvēks, kurš atgriezies mājup”. Tas nozīmē – sevī pašā radis dievišķo pasauli, kas sāk dzīvi ar savu Īsto dzīvi. Nezāģē zaru, uz kura sēž. Bieži mūsdienās novērojama emocionālā izdegšana, jo atbildības sajūta, perfekcionisms, pienākumi, nogurums, bezgalīgie stresi un neprasme ar tiem tikt galā, hobiju iztrūkums, cilvēkus iztukšo.”
“Neapkarojiet simptomus, tā ir primitīva amatniecība!” uzsver Oskars Peipiņš. “Es nedrīkstu svīst, nedrīkstu izjust trauksmi. Kā – nedrīksti? Bet padomā, kāpēc tā tev atkārtojas. Kāpēc atkārtojas stresa faktori. Kāpēc tu neiemācies transformēt negatīvo informāciju garīgā plāksnē? To ir iespējams iemācīties – apjaust, ko tev konkrētā situācija dod, ko vari tajā mācīties, par ko pat pateikties tai! “Caur simptomiem” organisms runājas ar tevi, veido dialogu, pajautā sev – kāpēc es nedzirdu viņu?”
“To, ko patiesībā cilvēkam vajag, var sajust sirdī. Pajautājiet cilvēkam – parādiet uz sevi ar rādītājpirkstu “es” – cilvēks rādīs uz sirdi, nevis galvu. Galva pieņem lēmumus, bet sajūt un arī domā sirds. Dzīvot vajag tā, kā to priekšā saka sirds. Veģetatīvās distonijas iemesls meklējams tajā, ko mēs no sirdsbalss neesam sadzirdējuši. Tāpēc jau ar zālēm to izārstēt nevar. Apārstēt, jā, var.”
Veselība nav simptomu trūkums, veselība ir atbildība par savu veselumu. Tā ir vesela sistēma – sajust sevi.
Veģetatīvai distonijai nav viens iemesls, jābūt vismaz diviem vai vairāk. Teiksim, neizgulēšanās vai stresi, vai mazkustīgs dzīvesveids, vai neiešana pie dabas, galvas traumas.
