Indulis Paičs: “Ja tu gribi, lai tavas emocijas un dzīve mainās, ir jāsāk ar to, ka tu dari!” 9
“Manuprāt, cilvēkiem ir svarīgi tās laika robežas kaut kā iezīmēt,” tā savu komentāru TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” iesāka teologs Indulis Paičs, atbildot uz jautājumu, vai mūsdienās vēl ir iederīgi sagaidīt Jauno gadu ar tradicionāliem “atribūtiem” – uguņošanu, Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta uzrunu, šampanieti?
“Viena no mūsu problēmām ir tāda pelēcība. Mēs dzīvojam to ikdienas dzīvi, un mēs gribam kaut kā viņu atsvaidzināt. Protams, tad, kad mainās cipari, tas cilvēkam vienmēr liekas tā mazliet maģiski. Un atkal – Jaunam gadam vēsturiski ir senas saknes, sen svinēti svētki. Kalendāra maiņas tur ir īstenībā ir to Ziemassvētku laiku pašūpojušas uz priekšu un atpakaļ…Bet man liekas, ka tam ir sava nozīme,” uzsvēra Paičs.
Telogs uzskata, ka cilvēkam ir svarīgi ik pa brīdim apstāties un apdomāties, kas tad ir noticis, par ko es varu būt pateicīgs, kas varbūt man būtu jāmaina. “Jo, ja mēs vienkārši skrienam uz priekšu, tad mēs bieži vien turpinām pa vecam, un pēc tam paši brīnāmies, kāpēc dzīvē nekas tāds būtiski labs nenotiek?!”
Uz repliku, ka parasti jau mēs – cilvēki – apņemamies ar Jauno gadu sākt jaunu dzīvi, bet pēc tam tas viss noplok…Uz to telogs Paičs atteica: “Nu, tas arī ir ļoti raksturīgi! Labi jau ir, ka vismaz apņemamies, vismaz mēģinām kaut ko apņemties. Bet tā ir taisnība – bieži vien mēs tās apņēmības izsakām vai izveidojam tīri ar prātu bez tāda īsta konteksta savā dzīvē. Un, kas vēl mums – latviešiem, mūsu sabiedrībai ir ļoti raksturīgi, ka mēs domājam, ka ļoti liela nozīme mūsu dzīvē ir motivācijai.”
“Mēs jautājam – vai man ir tā motivācija? Un tad es varu katru dienu pamosties un jautāt – vai man ir motivācija iet, darīt, mēģināt mainīt kaut ko savā dzīvē? Un, lūk, 3., 4., un 5.datumā [janvārī] tā motivācija vairs nav…Bet īstenībā jau ir otrādi. Ja tu gribi, lai tavas emocijas mainās, lai tava dzīve mainās, ir jāsāk ar to, ka tu dari neatkarīgi no tā, vai tu esi motivēts vai neesi motivēts, patīk tev tas vai nē. Tu esi apņēmies, tu to dari, un ar laiku, skat, tev tas pašam iepatīkas!”
Sākumā noder gribasspēks. “Pēc tam, protams, ir jāpievienojas emocijām. Tāpēc ir labi uzstādīt tādus reālistiskus mērķus,” tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” ieteica teologs Paičs. “Nevis, ka es turpmāk katru dienu kaut ko četras stundas darīšu, bet es labāk apņemos vienu mazu solīti, bet pasaku sev: tas būs grūti, bet es zinu, kāpēc es to daru!”
