Mazais nav lielais – vecāki nenovērtē nepareiza uztura riskus 0
1 – 3 gadus vecs bērns joprojām ir ļoti mazs. Šajā laikā viņam būtu pakāpeniski jāpāriet uz pilna spektra ēdienkarti, iemācoties veselīgus uztura principus. Taču bieži vien notiek pretējais – bērnu pāreja uz pieaugušo uzturu notiek pārāk strauji. Arī pētījums liecina, ka 92% vecāku jau 2 gadu vecumā saviem bērniem vairs nepiedāvā speciāli mazajam pielāgotas maltītes, bet vairāk nekā puse vecāku mazo sāk ēdināt kā lielo jau pēc 1 gada vecuma sasniegšanas. Turklāt 21% vecāku atzīst, ka negatavo mazajam pielāgotu uzturu jau no bērna 6 mēnešu vecuma.
Latvijas pediatru asociācijas prezidente, asoc. prof. Ilze Grope uzskata: “Lai saprastu, cik nozīmīgs mazā cilvēka dzīvē ir periods no viena līdz trim gadiem, ir jāņem vērā, ka šajā posmā bērna organisms vēl nav pilnīgi izveidojies un turpinās tā attīstība: bērns aug garumā, palielinās viņa ķermeņa masa, veidojas orgānu sistēmas, attīstās muskulatūra u.tml. Neapzinoties vecumposma nozīmību un ēdienkartes lomu tajā, vecāki, tikuši pāri zīdainīša periodam, it kā atslābst un mazliet vieglprātīgi izturas pret šo laiku, tikai vēlāk attopoties, ka dažādu ar bērna veselību un attīstību saistīto problēmu cēloņi rodami tieši šajā vecumposmā.”
Salīdzinot ar pieaugušo, uz vienu ķermeņa kilogramu mazam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs, 4 reizes vairāk kalcija, 3 reizes vairāk svarīgo taukskābju un 7 reizes vairāk D vitamīna. Mazam bērnam nepieciešams saņemt daudzveidīgu, viņa vajadzībām pielāgotu uzturu, regulāras maltītes. Izvairīties no saldumiem, našķiem, saldinātiem dzērieniem, kā arī produktiem ar pārmērīgi lielu tauku vai olbaltumvielu daudzumu lietošanas uzturā.
Aptaukošanās nereti sākas jau 2 gadu vecumā
Pētījums parādīja, ka 74% mazu bērnu vecāku Latvijā uzskata bērnu aptaukošanos par aktuālu problēmu. To komentējot, Olga Ļubina, BKUS sertificēta uztura speciāliste atzīst – aptaukošanās nereti sākas jau maza bērna vecumā: “Kad bērns sasniedzis gada vecumu, viņš var sākt ēst visu pārtikas grupu produktus, tomēr pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri, atceroties, ka mazais nav lielais! Fakts, ka bērniem pirmās aptaukošanās pazīmes parādās jau 2 gadu vecumā, liecina, ka mazu bērnu ēdināšanas principi ne vienmēr ir pareizi. Apkopojot biežākās kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērna uzturā, redzu, ka pēdējos gados ļoti daudz vecāku uzskata – ja reiz bērns sasniedzis vecumu, kad var ēst visu, tas nozīmē, ka var ēst biezpiena sieriņus, gaļas izstrādājumu produktus, saldumus, čipsus, jogurtus, saldinātās kukurūzu pārslas. Ņemot vērā, ka bērni mācās no vecāku piemēra, lai pa īstam iemācītu bērnam pareizi ēst, visai ģimenei jāēd veselīgi”.
Nesabalansēts uzturs un pārmērīga aizraušanās ar našķiem starp ēdienreizēm var novest arī pie tā, ka bērns nesaņem visas viņam nepieciešamās uzturvielas. Tā rezultātā pazeminās bērna imunitāte: “Visi vitamīni, mikroelementi un minerālvielas organismā spēlē savu lomu, un tie jo īpaši nozīmīgi ir bērna augšanas procesā,” uzsver BKUS ārste pediatre – gastroenteroloģe Inita Kaže un skaidro, kādēļ bērniem šajā vecumā trūkst D vitamīna un dzelzs: “Zivis ir svarīgs D vitamīna avots. No savas ārsta pieredzes redzu, ka mūsdienās zivis ģimenēs ēd reti un mazā apjomā ne tikai bērni, bet arī vecāki. Šajā gadījumā ieteikums vecākiem mainīt savus paradumus, ja vien nav alerģija pret zivīm vai jūras produktiem. Vecākiem jākļūst par piemēru savam bērnam. Ja viņi regulāri uzturā lietos zivis, arī bērns tās ēdīs. Attiecībā par dzelzs deficītu organismā jāsaprot, ka dzelzs rezerves organismā sāk veidoties tikai, kad bērns pārtikā sāk lietot dzelzi saturošus produktus. Mūsu organisms labāk spēj uzņemt dzelzi no dzīvnieku valsts produktiem. Taču dzelzs nonākšanu mūsu organismā var kavēt, ja cilvēks uzturā pārmērīgi uzņem kalciju, proti, pienu un piena saturošus produktus”.
