“Jo sliktāk, jo labāk! Jā, tas ir ciniski, bet tāpēc mēs esam ķirurgi,” mikroķirurgs Libermanis stāsta par fizisko un mentālo nogurumu kara laikā 16
Mikroķirurgs Olafs Libermanis, kurš kopā ar kolēģi Mārtiņu Malzubri daudz palīdzējuši karā cietušajiem Ukrainā, runājot par kara medicīnas niansēm un pieredzi kara apstākļos, raidījumā TV24 “Uz līnijas” sacīja, ka no kara šausmām nenogurst, jo koncentrējas uz savu darbu.
Raidījuma vadītājs Libermanim vaicāja, vai viņš nav noguris no kara, uzsverot, ka kopā ar kolēģi Malzubri viņi gandrīz pusi no kara laika ir pavadījuši Ukrainā palīdzot cietušajiem.
“Redziet, Mārtiņš ir ārkārtīgi spēcīgs. Viņš iziet ārā, noskrien 100 kilometrus, un otrā dienā aiziet strādāt. Es 100 kilometrus neskrienu, es ieslēdzu sporta režīmu. Sporta režīms man ļauj nostrādāt ļoti intensīvi apmēram trīs nedēļas, pēc tam man iestājas “zombijs” – kustos divreiz lēnāk, bet tomēr funkcionēju. Principā, jā, tas nogurums liek par sevi manīt, bet tāpēc ir lētie avioreisi, ir iespēja kaut kur aizbraukt atpūsties pie jūras.”
Bet runājot par mentālo nogurumu no kara šausmām, ko nākas piedzīvot un redzēt, mikroķirurgs teica: “Nē, tas ir mūsu darbs.
Ziniet, īstam ķirurgam, jo smagāks pacients, jo lielāks profesionālais izaicinājums. Tu fokusējies uz to brūci, uz problēmu, un jo sliktāk, jo labāk. Jā, tas ir ciniski, bet tāpēc mēs esam ķirurgi.”
