Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā dabūt uzrāvienu koka būvniecībai Latvijā? 13

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Teju katram ir zināms, cik labs materiāls māju būvniecībai ir koks – izturīgs, estētisks, videi draudzīgs, vietējais resurss, labs veselībai, CO2 noliktava, pārstrādājams u. t. jpr. Būtībā nav argumentu, lai Latvijā koks nebūtu dominējošais materiāls būvniecībā, turklāt situācijā, kad mūsu uzņēmumi ražo koka konstrukcijas un ved tās uzstādīt ārzemēs – gan daudzstāvu mājas un ciematus, gan tiltus. Latvijā tikai pāris pašvaldību ir mērķtiecīgi virzījušas idejas, lai īstenotu no koka konstrukcijām būvētas sabiedriskās ēkas – Jelgava, Salaspils, Ogre. Kādi šķēršļi ir tam, ka tas nenotiek plašāk? Uz šo jautājumu 12. maijā atbildes centās rast zinošākie eksperti Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā forumā Koka būvniecības attīstība Latvijā Eiropas klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai. Rakstā apskatīti daži ziņojumi. Ar visām prezentācijām iespējams iepazīties LPS tīmekļvietnē www.lps.lv.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Kokteilis
VIDEO. Latvieši pauž viedokļus par NBA čempiona Kristapa Porziņģa rīcību pēc iegūtā titula
Mājas
Sieru nevar uzglabāt ledusskapī šādā veidā – vērtīgs padoms mājsaimniecēm 6
Lasīt citas ziņas

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietnieks klimata jautājumos Dagnis Dubrovskis uzsvēra ekonomiskās un finanšu sistēmas pārbūvi, kas notiek gan valsts pārvaldes, gan privātajā sektorā. Plānojot un īstenojot attīstības projektus, ir jābūt izvērtētai ietekmei uz vidi un dabas resursiem, un tai jābūt iekļautai finanšu plūsmās. Dubrovskis skaidro, ka paredzamajai ietekmei jābūt novērstai vai kompensētai. Lai šīs prasības iedzīvinātu, top normatīvie akti. Klimata ietekme ir mērāma fiziskās mērvienībās, īpaši, ja runājam par piesaistīto oglekli. Koksnes būvniecībai ir liela loma Latvijas emisiju un piesaistes bilancē, tāpēc šis atjaunojamais resurss jāizmanto vairāk, lai aizstātu emisiju ietilpīgus materiālus. Arī Eiropas Komisijas nosacījumos svarīgs ir princips, ka ekonomikas transformācija jāīsteno tādā procesā, lai neciestu iedzīvotāji, – jāsaglabā dzīves līmenis un kvalitāte un IKP jāturpina augt. Dubrovskis norāda, ka tas rada sarežģītu lēmumu pieņemšanas procesu un alternatīvu izvērtējumu. KEM dienas kārtībā šobrīd ir Nacionālā klimata un enerģētikas plāna pārskatīšana, kā arī attiecībā uz meža nozari – informatīvais ziņojums par zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora mērķiem, kam ir liela ietekme kopējā Latvijas bilancē.

CITI ŠOBRĪD LASA

ES kopējie klimata neitralitātes mērķi pieprasa radikālu emisiju samazinājumu visās nozares, kā arī  fosilo izejvielu izmantošanā. Tieši transporta sektors ir visnozīmīgākais, kur ir lielas emisijas. Tāpat enerģētikas sektorā. Jāmeklē risinājumi oglekļa piesaistes dubultošanai. Tas, ar ko investori rēķinās jau šobrīd, ir taksonomijas prasības, kur bankām tiek uzlikts par pienākumu uzturēt daļu no izsniegto kredītu portfeļa zaļu, t. i., ieplānot vides ietekmes novēršanas un mazināšanas pasākumus. Arī valsts pārvalde izvērtē tādu projektu atbalstu, kas paredz SEG emisiju mazināšanu. Šobrīd EK strādā pie oglekļa piesaistes sertifikācijas standarta. Tas dos iespējas arī privātiem uzņēmējiem vairāk investēt tādās tehnoloģijās un veidos, kas ļauj CO2 uzglabāt un samazināt. Tā ir brīvprātīga ES sertifikācijas sistēma, kas nodrošina privāto finansējumu caur sertifikātu tirgu. Šobrīd emisiju tirdzniecības sistēma attiecas uz enerģijas ražošanu un rūpniecību. Nākotnē šis tvērums tiks paplašināts uz citiem sektoriem. Oglekli tehnoloģiski var noglabāt zemes dzīlēs. Otrs veids, kā piesaistīt oglekli, ir caur oglekļa saimniecību, kas ietver apmežošanu, mežsaimniecību un lauksaimniecību. Tas ir arī iemesls, kāpēc investori pērk zemi, lai nodrošinātu piesaistes. Trešais veids ir oglekļa uzkrāšana produktos, kur  koka būvniecībai ir nozīmīga loma. Svarīgi, lai Latvijā augusi koksne pēc iespējas vairāk tiktu izmantota būvniecībā, lai ar oglekļa noglabāšanu varam segt emisijas.

Latvijas emisiju apjoms šobrīd ir 11 tūkstoši kilotonnu, savukārt koksnes produktos noglabājam 2000 kilotonnu. Mums ir liels piesaistes un noglabāšanas deficīts. Lai to risinātu, varam palielināt kokaudžu ražību un palielināt koksnes izmantošanu būvēs. Tāpat ir iespējams pilnveidot meža apsaimniekošanas metodes un nodrošināt augšņu aizsardzību.

Foruma turpinājumā Ekonomikas ministrijas būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane iesāka savu prezentāciju ar retorisku jautājumu klātesošajiem pašvaldību pārstāvjiem: «Kāpēc jūs nebūvējat no koka?» Gan regulējums, gan viss pārējais to pieļauj. Ir svarīgi to veicināt. Kā divus galvenos izaicinājumus Feldmane minēja to, ka koks deg un koks ir dārgs. Un nav skaidrs, kas tik ļoti palielina Latvijā ražoto koka konstrukciju cenu. Ņemot vērā, ka katrs sabiedriskās ēkas projekts prasa detalizēti iedziļināties iespējamos risinājumos, kas prasa augsta līmeņa zināšanas un kompetences, šobrīd trūkst speciālistu, kuri spēj sagatavot dokumentus un nodrošināt procesus. Lai to risinātu, ir strādāts pie kompetenču un kapacitātes paaugstināšanas – 2021. gadā tika organizēti semināri par moderno koka konstrukciju projektēšanu un ugunsaizsardzību. 2022. gadā notika apmācības 350 personām par koka izmantošanu būvniecībā. Tāpat notiek pieredzes apmaiņas pasākumi un konsultācijas koka būvniecības jautājumos publiskiem būvniecības pasūtītājiem.

Reklāma
Reklāma

Feldmane raksturo, ka mums nenotiek labās prakses demonstrēšana. Nepieciešams apkopot veiksmīgi īstenotos projektus Latvijā un kaimiņvalstīs, un vairāk veikt mārketinga pasākumus.

Diskusijā pēc EM prezentācijas tika uzdoti jautājumi par koka ēku kalpošanas laiku, uz ko Feldmane norādīja, ka noteiktais ēku kalpošanas laiks nenozīmē, ka pēc tā nedrīkst ēku ekspluatēt, bet ir nepieciešams veikt pārbaudes. Un arī dzelzsbetona konstrukcijām ir problēmas. Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis I. Dīcmanis sacīja, ka statistikas datos netiek detalizēti atspoguļots uzskaitījums pa dažādiem koksnes produktu veidiem – apdarei, konstrukciju materiāli u. c. Dīcmanis arī norādīja, ka nedrīkst plakani rēķināt būves izmaksas tikai no materiālu cenas aspekta. Ir dažādi risinājumi un dažādas izmaksas. Piemēram, ja būvējot izmanto prefab risinājumus, nevar apgalvot, ka tas ir dārgāk.

Tēmu, kas visbiežāk tiek minēta kā šķērslis koka būvniecībai – ugunsdrošību –, izklāstīja LBTU Meža fakultātes dekāna vietnieks Edvīns Grants, runājot par kompetencēm un normatīvo vidi. Grants uzsver, ka koka ēkas nepiedod kļūdas, zināšanu un prasmju trūkumu. Koksnes materiāli un ēkas ir jutīgas attiecībā uz neatbilstošu mitruma režīmu visā dzīves ciklā. Kokmateriāliem parasti ir laba degtspēja, tāpēc ugunsgrēka izcelšanās gadījumā tie var radīt papildu degšanas jaudu. Tāpat koka ēkās trokšņa izolācija un telpu akustika ne vienmēr ir viegli risināms uzdevums, kā arī koka būvēm ir liela izstrādājumu un risinājumu daudzveidība, kas prasa visu iesaistīto pušu ciešu sadarbību projekta virzībai. Jāattīsta arī starptautiskā sadarbība ar ekspertiem, lai stiprinātu mūsu kapacitāti. Lai iegūtu izmantojamas zināšanas, jābūt pieejamiem datiem un iespējām testēt dažādus risinājumus, materiālus un sniegumus. Testos iegūtie dati tiek likti datorprogrammās, un notiek materiālu snieguma modelēšana. Atbilstoši iegūtajiem rezultātiem ir iespējams pielāgot normatīvo vidi. Eiropā ir dažādas pieejas normatīvās vides veidošanai, tās var iedalīt šādās četrās kategorijās: uz priekšrakstiem balstīta pieeja; pārbaudītu tipveida nosacījumu pieeja; analītiskās pieejas kombinēšana ar tipveida nosacījumiem; analītiskā pieeja. Jo labāki dati un pētījumi pieejami, jo lielākas iespējas virzīties uz analītisko pieeju normatīvās vides veidošanai. Sarežģītākiem būvniecības risinājumiem ir jākombinē dažādas pieejas un jāizmanto analītiski risinājumi, lai īstenotu projektus. Normatīvā satura veidošana ir jābalsta analītiskajā metodē, kas raksturo, kā šo procesu veikt, lai rezultāti būtu salīdzināmi.

Uz priekšratiem balstīta metode ir pozitīva, jo var iegūt salīdzināmus lielumus. Uz nosacījumiem balstīta pieeja ir kā kontrolsaraksts, kur, izpildot prasības, izpildās vajadzības. Uz nosacījumiem balstītais piegājiens ir lietotājiem draudzīgs, jo grūti kļūdīties. Ar pētniecību Latvijā varētu būt krietni labāk, tāpēc projekti jābalsta nosacījumos. Lielā mērā dzīvojam ar veco praksi, neesam izauguši līdz modernai pieejai. Līdz ar to paliek jautājums: kā pārvarēt apburot loku? Ir jāiet pakāpeniski uz mērķi ar inovācijām, sadarbību, motivāciju, lai audzētu kompetences, veiktu pētījumus, iegūtu starptautisku pieredzi, ieviestu izmērāmus kritērijus un būtu pieejami pietiekami atbalsta instrumenti rokasgrāmatu, instrukciju, informācijas datubāzu veidā.

Noslēguma paneļdiskusijā eksperti secināja, ka šī ir decentralizēta tēma, kurai nav viena saimnieka, kas rūpētos par tās virzību. LPS eksperte Sniedze Sproģe norādīja, ka esam izveidojuši policejisku valsti, kas uzrauga pašu radīto birokrātisko slogu, kurš attur no jaunām iniciatīvām. Pašvaldībām turpmāk būs jāveido savi klimata plāni un jāpiesaista finansējums to īstenošanai. Finansējuma piesaistes noteikumos būs jāiestrādā klimatneitralitātes prasības. Noslēgumā eksperti vienojās, ka būtu labi, ja pēc pieciem gadiem 25% publisko ēku tiktu uzbūvētas no koka.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.