Kaktiņš: Stepaņenko kundzei izdodas diezgan veiksmīgi savākt to, kas nobirst no Rosļikova kunga galda 0
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja pieaugošo neizlēmušo vēlētāju īpatsvaru un norādīja uz kādu tendenci.
Kaktiņš norādīja, ka Latvijas politiskajā telpā joprojām pastāv nosacīts dalījums starp partijām, uz kurām vairāk orientējas latviski runājošie vēlētāji, un tām, kuras tradicionāli uzrunā krievvalodīgo auditoriju. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis dalījums nav pilnībā melnbalts.
“Mums ir partijas, kuras vairāk izvēlās latviski runājošie, un partijas, uz kurām vairāk skatās krievvalodīgie, bet atkal – tā nav pilnībā melnbalta pasaule. Arī latviski-krieviski runājošajiem nav melnbalta pasaule,” sacīja Kaktiņš, kurš minēja piemēru, ka ir ļoti liels jaukto laulību, ģimeņu īpatsvars. Cilvēki brīvi var izvēlēties identitāti pēc vajadzības.
Runājot par situāciju ar krievvalodīgajiem, SKDS vadītājs norādīja, ka partijas “Stabilitātei!” līdera Alekseja Rosļikova popularitāte pakāpeniski samazinās.
“Tas notiek lēnām, bet saprotamu iemeslu dēļ,” skaidroja Kaktiņš, vienlaikus uzsverot, ka šo atbalsta kritumu kāds veiksmīgi savāc sev.
“Izskatās, ka Stepaņenko kundzei izdodas diezgan veiksmīgi savākt to, kas nobirst no Rosļikova kunga galda,” sacīja Kaktiņš.
Starp koalīcijas partijām lielākais popularitātes kritums “Jaunajai vienotībai”
Partiju popularitātes reitingā novembrī kritumu piedzīvojušas visas šobrīd Saeimā esošās partijas, bet lielāko – “Jaunā vienotība” (JV), liecina SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja.
Reitinga līderos joprojām ir Saeimas opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), tomēr tās reitings krities no 9,5% oktobrī līdz 8,6% novembrī.
Tomēr JV reitings piedzīvojis vislielāko kritumu – ja oktobrī par to balsot gatavi bija 9,3% iedzīvotāju, tad tagad – 8,3% aptaujāto. Vienlaikus JV novembrī joprojām bijusi otra populārākā partija.
Par partiju “Progresīvie” būtu gatavi balsot 6,6% respondentu, kas ir kritums salīdzinājumā ar oktobri, kad par to balsot gatavi bija 6,8% aptaujāto.
Par Zaļo un zemnieku savienību balsi atdotu 5,6% respondentu, kas ir mazāk nekā oktobrī, kad atbalstu tai pauda 5,8% iedzīvotāju.
Opozīcijā esošo “Apvienoto sarakstu” atbalstītu 5,6% respondentu, kamēr oktobrī – 6,5%.
5,6% aptaujāto pauduši atbalstu arī Nacionālajai apvienībai. Oktobrī par to balsotu 6,4%.
Par partiju “Stabilitātei” balsotu 3,8% iepretim 3,6% iepriekšējā mēnesī.
Savukārt šobrīd Saeimā nepārstāvēto “Suverēno varu” atbalstītu 4,8% aptaujāto. Salīdzinoši oktobrī šo partiju atbalstīja 4,4%.
Pārējām partijām atbalsts ir zem 2%.
No respondentiem 27,6% pauduši, ka nezina, par ko balsotu, bet 15,4% teikuši, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalītos.
Ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas un iedzīvotāji rīkotos tā, kā solījuši aptaujā, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņas partijas – JV, Zaļo un zemnieku savienība, “Progresīvie”, šobrīd opozīcijā esošās LPV, Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī Saeimā nepārstāvētā partija “Suverēnā vara”.
Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 1800 respondenti. Tā veikta laikā no 21. novembra līdz 3. decembrim
