Kāpēc ir saprātīgi būt veģetārietim, skaidro šī uztura piekritēji 6
Jebkura veida gaļas – ieskaitot zivis un putnus – lietošana uzturā izraisa vairākus graujošus efektus ķermenī. Vēl bez tā, ka šāda barība satur vairāk tauku, nekā vajadzīgs, gaļā ir arī hormoni, herbicīdi, pesticīdi un antibiotikas, un organismam nākas krietni vien nopūlēties, lai no tā visa atbrīvotos. Protams, daži no šiem draņķiem tā arī paliek organismā, kopā ar citiem, kas iemantoti sagatavošanas procesā, un spēj izraisīt dažādas hroniskas slimības, piemēram, vēzi, sirds un nieru slimības, osteoporozi, apgalvo veģetāru uzturu atbalstošie pētnieki.
Gaļas lietošana uzturā ne tikai ietekmē ķermeni, bet arī prātu. Ne velti ir teiciens – mēs esam tas, ko ēdam. Cilvēki, kuri uzturā lieto gaļu, parasti biežām izjūt arī dažādas negatīvās emocijas, piemēram, bailes un agresiju.
Diemžēl Rietumu pasaulē joprojām dominē virkne dažādu apzināti kultivētu maldu par to, ka gaļas lietošana uzturā ir pat nepieciešama un veselīga. Bet patiesībā ir gluži otrādi: tieši veģetārā diēta piešķir organismam vairāk enerģijas, kopumā saglabā to veselā stāvoklī un brīvu no toksīniem. Zinātnieki jau sen pierādījuši, ka veģetārieši arī nodzīvo garāku mūžu nekā gaļēdāji, jo, lietojot uzturā vairāk dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un augļu, organisms saņem visus vajadzīgos vitamīnus, olbaltumus un minerālvielas. Vienlaikus ar regulārām fiziskajām nodarbībām veselīga veģetārā diēta ievērojami samazina aptaukošanās risku, holesterīna daudzumu asinīs, pazemina asinsspiedienu, tādējādi krietni vien samazinot risku saslimt ar sirds slimībām, diabētu, vēzi un insultu.
