Plāna izstrādē tiek apspriesti arī vairāki kavēkļi, piemēram, biznesiem ir atšķirīgi auditori un tāpēc process var sarežģīties. Šlesers arī nevēlas pieļaut, ka nogaidīšanas periodā uzņēmumi atrastos bankas kontrolē, jo “divi gadi ir pārāk ilgs laiks”. Nav arī viegli izdomāt, kurš kļūs par jaunā ārzonas uzņēmuma izkārtni. Piemēram, kādā no sarunām Šlesers atzīst, ka RTO vadītājam Ralfam Kļaviņam “nevajadzētu eksponēties” jaunajā struktūrā. 19
Šleseram bijusi vēlme pēc diviem gadiem iznākt gaismā kā biznesa īpašniekam un noformēt slēptās vienošanās tā, lai šo īpašumtiesību iegūšanas fabula sabiedrībai vēlāk izskatītos ticama un formāli atbilstu interešu konflikta aizliegumiem, kas uz Šleseru ir attiecināmi kā satiksmes ministru un domes vicemēru, Rīgas brīvostas valdes vadītāju. “Šis ir tas moments, kurā es esmu gatavs uzņemties arī atbildību, konsekvences,” teicis Šlesers. Gan Koziols, gan Kļaviņš centušies Šleseru atrunāt, jo nākšana atklātībā būtu politiska pašnāvība. “Kliegs un bļaus, ka tu, būdams ministrs, plānoji, ka tu kādreiz kļūsi īpašnieks, un tu pieņēmi lēmumus savā labā,” sarunā 2011. gada janvārī saka Koziols. Viņš atgādina: “Ainār, tu pieņēmi dafiga visādus lēmumus, dafiga! (..) Tava vājā vieta ir tieši šī te, ka tu ar politiku taisīji sev naudu.”
Pavisam atklāti par sev piederošajiem uzņēmumiem 2010. gada novembrī Šlesers runājis ar uzņēmēju Ivo Zonni, piemēram, sarunā viņš ieskicējis, kā ticis pie ostas uzņēmuma. “Tā kā es satiksmes sektorā sēdēju, nu, būtu ļoti dīvaini, ja es nesaprastu, kur tur ir perspektīvas.” Savulaik ar norvēģu uzņēmumu “Varner” iesaistoties nekustamo īpašumu biznesā Rīgā, viņi noslēguši vienošanās ar ostu par Andrejsalas zemēm un izpirkuši daļas daudzās privātās kompānijās, kas tur darbojušās. “Mēs reāli izpirkām dafiga kompānijas privātas. Vajadzēja pirkt vēl, vēl un vēl, un gala rezultātā tika nopirktas kompānijas, kas nodarbojas arī ar transporta biznesu. Tāpatās RTO. Kad pirkām, tas bija mazs uzņēmums,” atklāj Šlesers. “Es koncentrējos uz to, ka šitas ir pamatbizness – jāuzbūvē viens ķīmijas kravu terminālis, viens konteineru terminālis, pa diviem gadiem no nulles uzcēlām līdz 50 000 gadā, graudu termināli uzbūvējām.”
Citās sarunās Šlesers skaidro, kāpēc 2011. gada sākumā veicis izmaiņas RTO vadībā un uzņēmuma valdē stājies bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns. Turpmāko valdes pienākumu sadali Kļaviņam viņš raksturo šādi: “Tu vairāk esi “hozjaistveņņiks”, a Jānis tomēr nāk no ierēdniecības, viņš to lietu pārzina drusku savādāk – “nomenklaturščiks”.” Maršāna uzdevums esot komunikācija ar ierēdņiem un, “tikko kāds tur čakarē, tā uzreiz ziņot, un es attiecīgi pieslēdzos un skatos, kā mēs to risinām”, skaidrojis Šlesers.
