Krievijā arvien skaļāk runā par mobilizāciju: Slaidiņš skaidro, kas var notikt pēc 20. septembra 0
Lai gan Kremlis turpina apgalvot, ka Krievijai nav nepieciešama jauna mobilizācija, arvien vairāk izskan pieņēmumi, ka pēc Valsts domes vēlēšanām situācija var mainīties. Par to TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš norādīja, ka, brīvprātīgo skaitam sarūkot, Krievija arvien biežāk izmanto metodes, kas tika ieviestas jau kara sākumā.
“Kad brīvprātīgo sāk pietrūkt, Kremlis atceras veco Staļina metodi. Jevgeņija Prigožina vadītais “Vagner” bija pirmais, kas masveidā sāka vervēt ieslodzītos. Tūkstošiem noziedznieku tika nosūtīti uz fronti,” sacīja Slaidiņš.
Pēc viņa teiktā, Putina režīms karu pārvērtis par sistēmu, kurā cilvēku dzīvībām ir maza vērtība.
Runājot par turpmāko notikumu attīstību, viņš atgādināja, ka Krievijā arvien biežāk tiek apspriesta iespējamā mobilizācija vai vismaz 2022. gadā mobilizēto karavīru rotācija.
Valsts domes vēlēšanas beigsies 20. septembrī, bet 21. septembrī apritēs četri gadi kopš iepriekšējās mobilizācijas dekrēta, skaidroja Slaidiņš.
Viņš piebilda, ka, visticamāk, Kremlis centīsies izvairīties no paša vārda “mobilizācija”, jo Vladimirs Putins vairākkārt publiski solījis, ka tā vairs nebūs nepieciešama.
