Pagrabos ieroči, uz jumta ložmetēji! Krievi Zaporižjas AES pārvērtusi par militāru bāzi, kuru nevar vienkārši “klasiski” atkarot 0
Krievija okupēto Zaporižjas atomelektrostaciju pārvērtusi par militāru objektu un izmanto to gan kā aizsegu, gan kā šantāžas instrumentu, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš atgādina, ka šāda situācija sākās jau brīdī, kad Krievijas spēki ieņēma atomelektrostaciju. Tā kā objekts ir ārkārtīgi jutīgs un potenciāli bīstams visai Eiropai, Krievija to izmanto kā vietu, kur Ukraina nevar rīkoties tāpat kā pret parastu militāru mērķi.
Pēc Slaidiņa teiktā, stacijas pagrabos un bumbu patvertnēs izvietotas ieroču noliktavas, savukārt uz reaktoru ēku jumtiem atrodas ložmetēji, granātmetēji un raķešu sistēmas. Tas nozīmē, ka atomelektrostacija faktiski tiek izmantota kā nocietināta militāra bāze.
Viņš arī uzsver, ka starptautiskajiem novērotājiem netiek dota pilnvērtīga piekļuve visām nepieciešamajām vietām. Vizītes tiekot saskaņotas, taču novērotājiem ne vienmēr ļauj redzēt tieši to, kas būtu svarīgi situācijas objektīvai izvērtēšanai.
No Krievijas skatpunkta Zaporižjas AES okupācija ir liels ieguvums, skaidro Slaidiņš. Tā dod Maskavai gan militāru priekšrocību, gan iespēju turpināt šantažēt Ukrainu un Rietumus ar kodoldrošības riskiem.
Vienlaikus Ukrainai šo objektu ir ārkārtīgi grūti atgūt. Slaidiņš atgādina, ka iepriekš bijuši neveiksmīgi mēģinājumi atgūt kontroli pār staciju, taču tie nav devuši rezultātu un beigušies ar smagiem zaudējumiem.
Galvenā problēma ir tā, ka Zaporižjas AES nevar vienkārši apšaudīt vai ieņemt ar klasisku militāru operāciju. Tā ir lielākā atomelektrostacija Eiropā, un jebkura neapdomīga rīcība var radīt ļoti nopietnas sekas.
Pēc Slaidiņa teiktā, Krievija pie šī objekta turēsies ļoti cieši. Stacijā esot izvietots arī Rosgvardes kontingents, kura skaits tiek lēsts ap 1500 cilvēku. Šī klātbūtne vēl vairāk nostiprina Krievijas kontroli pār objektu.
Viņš norāda, ka Krievija šādam scenārijam, iespējams, gatavojusies jau pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 2021. gada mācībās Krievija trenēja Rosgvardes vienību integrēšanu bruņoto spēku darbībā un arī atomelektrostaciju apsardzi. Tas liecina, ka Maskava jau laikus apsvērusi iespēju ieņemt Ukrainas kodolenerģētikas objektus.
Slaidiņš uzsver, ka šis nav gadījums, kad pilsētu vai militāru objektu var atkarot ar klasisku uzbrukumu, kā tas notiek citviet frontē. Atomelektrostacija prasa pilnīgi citu pieeju.
Viņa vērtējumā Ukrainai šādā situācijā jādomā nevis par tiešu triecienu pašam objektam, bet par to, kā Krievijas spēkus pakāpeniski izolēt, ierobežot un piespiest pašiem aiziet. Tas nozīmē spiedienu uz loģistiku, apgādi, piekļuves ceļiem un visu sistēmu, kas ļauj Krievijai staciju noturēt.
Slaidiņš secina, ka Zaporižjas AES jautājums Ukrainai ir milzīgs izaicinājums. Krievija izmanto objektu kā militāru vairogu, bet Ukraina nevar atbildēt ar parastiem kara paņēmieniem, jo runa ir par atomelektrostaciju un potenciālu kodoldrošības risku visam reģionam.
