Šis amatiersportists, kā likums, lieto ķīmiski aktīvas farmakoloģiskas vielas apzināti vai neapzināti. Apzināti šis amatiersportists lieto analgētiskus līdzekļus, pseidoefedrīnu saturošus līdzekļus, amfetamīnus, citus stimulatorus, androgēnos anaboliskos steroīdus, eritropoetīnu un augšanas hormonu. Neapzināti viņš pakļaujas reklāmai, lieto uzturbagātinātājus, enerģijas dzērienu, kas satur pseidoefedrīnu, lielās devās kofeīnu un olbaltumvielu preparātus. Nereti amatiersportistiem ir pārslodze un izsīkšana, viņi saņem psihotropisku terapiju, kā arī lieto alkoholu kā antidepresantu.
12
Diemžēl amatieru sportā, veterānu sportā un izdzīvošanas sporta veidos iesaistītie sportisti lieto androgēnos anaboliskos steroīdus. To dara gan apzināti – galvenokārt ārējā izskata uzlabošanai vai rezultātu sasniegšanai, gan neapzināti – uzņemot tos ar uztura bagātinātājiem vai iegādājoties no melīgiem pārdevējiem. Lielākoties tā ir kontrabandas prece, ko salīdzinoši viegli var nopirkt fitnesa klubos. Internetā šādas vielas var iegādāties ar visām lietošanas instrukcijām. Daudzi sporta uzturbagātinātāji satur testosteronu, kas veterāniem ir ļoti efektīvs dopinglīdzeklis, taču testosterona lietošana senioru vecumā stimulē prostatas vēža (karcinomas) veidošanos.
Mans otrais ieteikums būtu – sportojot nelietojiet zāles un uzturbagātinātājus, ja neesat konsultējies ar ārstu, kas mīl un saprot sportu un farmakoloģiju. Lielai daļai ārstu maratona skriešana izraisa tādu pašu paniku kā jūsu sievasmātei vai vecaimammai, viņiem nav iespējas iedziļināties pārslodzes, medikamentu un uzturbagātinātāju kombinācijā. Ar visu cieņu pret kolēģi Ināru Janičenoku, bet es nudien nezinu, kādēļ pacientam būtu jādomā par analīzēm un kuras no tām dos rekomendāciju skriet ātrāk vai lēnāk. Analīzes nozīmē ārsts aizdomās par konkrētu diagnozi. Veloergometrija būtu īsteni labs izmeklējums, taču tas satur elektrokardiogrāfiju, tādēļ dublēšana nudien nebūs vajadzīga.
Un tomēr galvenais valstiskais mērķis, ko mums vajadzētu sasniegt, ir korekta medicīnas palīdzības iespēja sporta sacensībās. Sporta traumas ir ļoti atšķirīgas (nav iespējamas amatieru sacensības basketbolā bez kādas ceļa vai potītes locītavas traumas, tāpat kā amatieru sacensības hokejā bez kādas galvas, kakla un plecu traumas). Ritma traucējumi uz hipovolēmijas (šķidruma trūkuma) un sirds slimības fona ir biežākais nāves cēlonis, tāpēc jebkurās lielās sacensībās būtu jāatrodas labi sagatavotam mediķim, kas spēj likvidēt hipovolēmiju un atjaunot ritmu (sporta būvēs daudz vairāk nekā jebkurā citā vietā vajadzētu atrasties defibrilatoram un Ambu maisam elpināšanai). Nav pieļaujams, ka sporta sacensības apkalpo Neatliekamās palīdzības mašīnai līdzīga automašīna bez defibrilācijas iespējām vai mediķis, kas nav spējīgs defibrilāciju un intensīvās terapijas pasākumus veikt. Lai cik dārgi tas maksā, profesionāla labi apmācīta un apgādāta neatliekamās palīdzības brigāde var palīdzēt neticami daudz (es pat nemēģināšu atsaukties uz gadījumu ar kādu politiķi, kura glābšanu kā paraugu varētu aprakstīt medicīnas grāmatās).
Un vēl – vēl vajadzētu likumā noteikt, ka nopietnas sacensības drīkst rīkot tikai nacionālo federāciju paspārnē, ievērojot visus drošības pasākumus, jo nesen pieredzētais kādā Kurzemes mazpilsētas motokrosā ar bojāgājušo un smagi cietušiem sportistiem ir daudz smagāka problēma Latvijā nekā viens bojāgājušais milzu skriešanas sacensībās. Bet par sacensību rīkošanas drošumu – citreiz.
