Piezogas cilvēkam, kurš jūtas vesels! Kā laikus pamanīt II tipa cukura diabētu? 0
Otrā tipa cukura diabēts var piezagties klusi un nemanāmi, tāpēc to bieži vien konstatē arī cilvēkiem, kas jūtas labi un par veselību nesūdzas. Kā pārbaudīt sevi, un kā sadzīvot ar šo slimību, ja tā konstatēta? Atbildes sniedz BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Kāpēc rodas cukura diabēts
Visbiežāk II tipa diabēts rodas nepareiza dzīvesveida dēļ (atšķirībā no I tipa cukura diabēta, kad cilvēka imunitāte vēršas pret aizkuņģa dziedzera beta šūnām, kas ražo insulīnu), skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilze Konrāde.
Tiesa, cukura diabēts var arī iedzimt – to pārmanto no vecākiem.
Epidemioloģiskie pētījumi rāda: ja kādam no vecākiem atklāts II tipa cukura diabēts, arī viņa bērniem ir par 50% lielāks risks ar to saslimt. Tomēr medicīniskajos pētījumos gūts apstiprinājums tam, ka dzīvesveids ir būtisks noteikums, kas samazina risku iedzīvoties dažādās kaitēs, arī II tipa cukura diabētā.
Ir vairāki mehānismi, kāpēc rodas II tipa cukura diabēts. Kad cilvēks paēd, asinīs paaugstinās cukura jeb glikozes līmenis, un tas ir automātisks signāls aizkuņģa dziedzera beta šūnām izstrādāt insulīnu (tās ir vienīgās organismā, kas ražo šo hormonu!).
Savukārt insulīns ir kā atslēdziņa, lai glikoze pa speciāliem transporta kanāliem varētu iekļūt muskuļaudos, taukaudos un aknās, pabarot mūsu šūnas un lai cilvēkam būtu enerģija. Faktiski glikoze ir galvenais organisma enerģijas avots, bet insulīns – vienīgais, kas spēj cukura līmeni asinīs pazemināt.
Ja ir par maz kustību, ja netiek iztērēti iekrātie enerģijas resursi, tie uzkrājas tauku veidā ap iekšējiem orgāniem.
Sliktākais ir tas, ka tajos attīstās viegls, bet pastāvīgs iekaisums.
Un – apēdot sviestmaizi, glikoze paaugstinās, izdalās insulīns, lai palīdzētu glikozei iekļūt šūnās, bet tas nevar atvērt šūnu, jo taukskābes un iekaisuma vielas no taukiem to neļauj. To medicīniski sauc par insulīna rezistenci.
Šādas problēmas visvairāk apdraud cilvēkus ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un paaugstinātu holesterīna līmeni. Tiesa, ar gadiem organisma sistēmām novecojot, iespēja saslimt ar II tipa cukura diabētu palielinās, tāpēc ikvienam cilvēkam pēc 45 gadu vecuma vismaz reizi gadā būtu jāpārbauda savs glikozes līmenis asinīs.
Vienmēr jāpatur prātā, ka II tipa cukura diabēts sākumā var nesagādāt īpašas sūdzības par pašsajūtu un nākt gaismā, kad situācija kļuvusi pavisam nopietna.
Kādas pārbaudes veikt
• Tukšā dūšā jānosaka asinīs glikozes līmenis. Veselam cilvēkam rezultātam jābūt 5,6 mmol/l vai zemākam. Ja cukura līmenis asinīs sāk celties un rādītājs (bez grūtniecības) ir augstāks par 6,1 mmol/l, tas liecina par prediabētu jeb pirmsdiabēta stadiju (līdz 7 mmol/l). Ja šajā stadijā cilvēks radikāli maina savus ēšanas paradumus un sāk kustēties, bieži vien rādītāji uzlabojas, un diabēts nemaz nesākas.
• Orālais glikozes tolerances tests – šajā gadījumā glikozes līmeni nosaka tukšā dūšā. Tad jāizdzer 75 grami glikozes šķīduma (glikoze var būt arī pulvera veidā) un atkal jānosaka glikozes līmenis asinīs pēc stundas un divām. Rādītājam jābūt mazākam par 7,8 mmol/l.
• Analīzes glikētā hemoglobīna līmenim. Šis rādītājs pat ir svarīgāks par glikozes līmeni asinīs, jo rāda, cik liels ir tā hemoglobīna daudzums, kas saistījies ar glikozi un vairs nepārnes skābekli uz organisma audiem pēdējos trijos mēnešos. Ja rādītājs ir lielāks vai vienāds ar 6,5 mmol/l, var droši teikt, ka cilvēkam ir cukura diabēts.
Ja rezultāts ir 5,7–6,5 mmol/l, tad ir tā sauktā prediabēta stadija, ja mazāks par 5,7 mmol/l – diabēta nav. Šo analīzi var nodot jebkad – arī pēc ēšanas.
Ja atklāts cukura diabēts, ko tālāk?
Protams, sadarbojoties ar ārstu, katram cilvēkam iespējams atrast piemērotāko medikamentu lietošanas taktiku, tomēr jāsaprot, ka ar zāļu lietošanu vien viss nebūs atrisināts, uzsver endokrinoloģe. Turpmāk noteikti jādomā arī par savu dzīvesveidu. Tas nav tik viegli, kā izklausās. Izšķirīga šajā gadījumā būs tieši motivācija ieviest mazas izmaiņas savos ikdienas ieradumos.
Piemēram, vispirms ēdienkartē jāsamazina ogļhidrātu daudzums. Tos satur visi graudaugu produkti, augļi un ogas, šķidrie piena produkti, kartupeļi, bietes, saldumi. Bet tas uzreiz nenozīmē, ka vairs nedrīkst ēst vispār neko. Nē! Vienkārši jāizvēlas produkti ar zemāku glikēmisko indeksu (to uz iepakojumiem norāda ar simbolu GI) un jādomā, ko un ar ko aizvietot.
Zems glikēmiskais indekss ir, piemēram, pākšaugiem, lēnāk uzsūcas brūnie rīsi, pie salātiem balto rīsu vietā lielisks papildinājums ir kvinoja, rupjmaizi labāk izvēlēties tādu, kurā mazāk iesala, bet no baltmaizes, pat ja tai ir pievienotas linsēklas vai klijas, gan jāatsakās.
Svarīgas ir fiziskās aktivitātes.
Gandrīz neviena slimība nav šķērslis kustībām, tieši otrādi – mērena fiziskā slodze veicina izredzes izveseļoties vai vismaz justies labāk. Tas attiecas arī uz cukura diabētu. Dienā vajadzētu vismaz 30 minūtes, lai ātrā solī pastaigātu, lēnām paskrietu, nūjotu, brauktu ar divriteni, slēpotu.
Fiziskās aktivitātes uzlabo insulīna darbību, tāpēc tās pat ļoti nepieciešamas. Ja cilvēks, kurš pirmoreiz izdzird paziņojumu “jums ir cukura diabēts”, saņemas dzīvot veselīgāk, bieži vien no diabēta izārstējas pavisam.
Kas jāzina diabēta pacientam un viņa tuviniekiem
1. Jāatceras, ka jāierobežo ogļhidrātu daudzums uzturā, arī cukura lietošana. Ja tomēr kārojas saldu, cukura vietā pie tējas vai kafijas jāpievieno cukura aizvietotāji, kuri nopērkami aptiekā. Izvēle ir plaša.
2. Ik pa laikam var lietot vitamīnu kompleksus, kas paredzēti tieši diabēta pacientiem. Labi, ja tie satur hromu, kanēli, kurkumu (uzlabo insulīna darbību organismā) un B grupas vitamīnus, kuri veicina glikozes pārvēršanos enerģijā un uztur nervu un asinsvadu veselību (ļoti būtiski, ja ir diabēts).
3. Vēlams izvēlēties labus ādas kopšanas līdzekļus, jo diabēts iespaido tās apasiņošanu un pēdu veselību. Kermeņa un pēdu krēmu sastāvā ieteicams pantenols un urīnviela, kas mīkstina ādu. Ja raksturīgi ādas iekaisumi, var palietot līdzekļus, kuru sastāvā ir sudrabs.
4. Mājās pārbaudot cukura līmeni asinīs ar glikometru, pirkstā katru reizi jādur ar jaunu adatu, lai pasargātu sevi no infekciju riska. Arī cilvēkiem, kas lieto insulīnu, jāievēro droša higiēna, proti, katru reizi insulīna pilnšļircei nepieciešama jauna adatiņa, lai mazinātu ādas iekaisuma risku.
5. Ik pa laikam jāapmeklē pēdu kopšanas speciālists un acu ārsts, jo asinsvadu bojājumu dēļ tiem, kam ir diabēts, mainās ādas un pēdu jutība un tiek negatīvi ietekmēta arī redze.
Kādi simptomi liecina par diabētu:
• slāpes un izsalkums;
• bieža vēlme urinēt;
• straujš, neizskaidrojams svara zudums;
• nogurums, miegainība;
• sausa, iekaisusi āda, lēna ievainojumu dzīšana.
