Foto. pexels.com/ cottonbro studio

Pirmais cilvēks, kurš nodzīvos 1000 gadu, jau ir dzimis. Iespēja būt nemirstīgiem ir tuvāk, nekā mums šķiet 0

Ko darītu, ja tu varētu dzīvot mūžīgi – vesels un jauns gadsimtiem ilgi? Zinātnieki un tehnoloģiju pionieri tagad uzskata, ka šis sapnis varētu kļūt par realitāti, ziņo “Daily Mail“.

Reklāma
Reklāma
Bērni bija šokēti par redzēto: vecāku strīds bērnudārza izlaidumā pāraug masu kautiņā
“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8
“Miša, mazais zēns, kliedza. Un tad iestājās klusums.” Ugunsdzēsējs atgriezās mājās, bet sieva, meita un mazmazdēls bija nogalināti 115
Lasīt citas ziņas

Silīcija ielejā tādi uzņēmēji kā Braiens Džonsons ievēro ekstremālas rutīnas, piemēram, viņa “Blueprint” plānu, lai palēninātu vai pat mainītu novecošanās procesu, un tādi uzņēmumi kā “Altos Labs” testē ārstēšanas metodes, kas jau ir paildzinājušas peles dzīves ilgumu.

Eksperti uzskata, ka mēs atrodamies uz sliekšņa tehnoloģijām, kas varētu padarīt nemirstību iespējamu – un viņi pat ir nosaukuši iespējamos gadus, kad tas varētu notikt. Trīs personas izceļas šajā nemirstības meklējumā: futūrists Dr. Ians Pīrsons, Google inženieris Rejs Kurcvails un biomedicīnas pētnieks Obrejs de Grejs.

2050. gads: Nemirstība bagātajiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Futūrists Dr. Ians Pīrsons prognozē, ka līdz 2050. gadam turīgākie cilvēki varēs sasniegt nemirstību, izmantojot modernākās tehnoloģijas.

Viņš paredz, ka datori, gēnu inženierija un robotika ļaus cilvēkiem dzīvot mūžīgi – uzlabotās miesās vai digitāli augšupielādētā apziņā.

“Līdz 2050. gadam šīs iespējas būs pieejamas tikai bagātajiem un slavenajiem,” viņš saka, piebilstot, ka šīs tehnoloģijas sākumā būs ļoti dārgas, taču varētu kļūt pieejamas arī vidusšķirai līdz 2060. gadiem.

Ārstniecības metodes spēs laicīgi novērst letālas slimības, piemēram, vēzi vai sirds slimības, pirms tās kļūst nāvējošas. Gēnu inženierija varēs atjaunot šūnas un uzturēt tās jaunas, savukārt smadzeņu–datora saskarnes ļaus cilvēkiem “augšupielādēt” apziņu virtuālajā realitātē vai androida ķermenī.

Pīrsons uzskata, ka ikvienam, kas šobrīd ir jaunāks par 50 gadiem, ir laba iespēja piedzīvot šīs iespējas savas dzīves laikā, un tiem, kas jaunāki par 40, tās būs gandrīz garantētas.

2029. gads: Cilvēku un mašīnu saplūšanas sākums

Pazīstamais futūrists un bijušais Google inženieris Rejs Kurcvails uzskata, ka līdz 2029. gadam mākslīgais intelekts sasniegs cilvēka intelekta līmeni, iezīmējot ēru, kurā cilvēki apvienosies ar tehnoloģijām.

Kurcvails, kurš precīzi paredzēja datoru uzvaru šahā un viedtālruņu attīstību, uzskata, ka šī robeža novedīs pie “Singularitātes” – punkta 2045. gadā, kad nemirstība kļūs reāla.

Reklāma
Reklāma

Viņš prognozē, ka mākslīgais intelekts radikāli mainīs sabiedrību – padarīs pārtiku un dzīvesvietas lētākas, un ļaus cilvēka smadzenēm pieslēgties mākoņdatošanai caur ierīcēm, kā, piemēram, Elona Maska “Neuralink”.

“Būtiska iespēja 2030. gados būs pieslēgt smadzeņu augstākos līmeņus mākoņdatošanai, paplašinot mūsu domāšanu,” viņš rakstīja savā 2024. gada grāmatā “The Singularity Is Nearer”.

Līdz 2045. gadam, Kurcvails prognozē, cilvēki varēs kļūt par kiborgiem – spējīgiem pārnest savu apziņu citā ķermenī vai virtuālajā realitātē.

2050. gads: Novecošanās kā ārstējama slimība

Obrejs de Grejs, Kembridžā izglītots zinātnieks ar iespaidīgu 60 centimetru garu bārdu, uzskata, ka novecošana ir slimība, kuru iespējams izārstēt.

Viņa “Longevity Escape Velocity Foundation” pēta metodes, kā atjaunot ķermeņa šūnas, lai cilvēki varētu dzīvot līdz 1000 gadiem. Viņš ir slavens ar apgalvojumu, ka pirmais cilvēks, kurš nodzīvos 1000 gadus, jau ir dzimis.

Viņa pieeja – “integrētā atjaunošana” – apvieno vairākas terapijas, piemēram, DNS remontu un kaitīgo šūnu iznīcināšanu.

Ja medicīnas attīstība spēs turēt līdzi novecošanai, cilvēce varētu sasniegt tā saukto ilgmūžības izrāviena ātrumu – brīdi, kad dzīves ilgums pieaug ātrāk nekā laiks rit.

De Grejs apgalvo: “Novecošana ir slimība, un tai vajadzētu pievērsties tāpat kā vēzim vai diabētam.”

Citi eksperti, piemēram, Dr. Endrū Stīls, grāmatas “Ageless” autors, uzskata, ka jauni medikamenti kā senolītiskie līdzekļi varētu nodrošināt veselīgu novecošanos – pat ja ne pilnīgu nemirstību.

Senolītiskie līdzekļi ir jauna zāļu klase, kas paredzēta, lai iznīcinātu mirušās jeb “zombiju” šūnas, kas veicina iekaisumus un slimības.

Ceļā uz jaunu cilvēces ēru

Šie trīs nākotnes scenāriji – no cilvēka un mašīnas saplūšanas līdz gēnu terapijai un apziņas augšupielādei – nav tikai par ilgāku dzīvi. Tie var mainīt pašu cilvēces būtību.

Nākotne, kurā nemirstība ir iespējama, vairs nav tikai zinātniskā fantastika. Tā ir zinātne, kas tuvojas strauji – un varbūt ātrāk, nekā domājam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.