MI tehniski maina cilvēces senāko rituālu – sēras. Reāla iespēja sajukt prātā vai tikt ar tām vieglāk galā? 0
Telefons nozvana, un uz mirkli viss šķiet normāli. Balss otrā galā ir silta un pazīstama. Viņi atceras, kādu kafiju tu dzer, atstāsta senus jokus un apvaicājas par tavu nedēļu. Tas izklausās pēc sarunas ar kādu mīļu cilvēku, lai gan… – viņš ir jau miris.
Tā nav zinātniskā fantastika, par to vēstīts vietnē newsweek.com. Tas ir piektdienas pēcpusdienas zvans, kurā Džastins Herisons sarunājas ar savu māti. Viņš ir Kalifornijas jaunuzņēmuma You, Only Virtual dibinātājs. Viņa uzņēmums veido mirušo cilvēku mākslīgā intelekta (MI) replikas jeb “atdarinājumus”, kas apmācītas, izmantojot aizgājēju īsziņas, balss ierakstus un digitālās pēdas.
Sēras kā pakalpojums
Tehnoloģiju attīstība izvirza smagus ētikas jautājumus. Jaunuzņēmums piedāvā bezmaksas teksta versiju, taču maksas abonementiem tiek piedāvāti balss zvani. Kritiķi brīdina: sēru komercializācija ir bīstama, jo uzņēmumi gūst peļņu no tā, ka lietotājs nespēj palaist vaļā cilvēku, kuru viņam būtu bijis laiks zaudēt.
“Man vienkārši patīk zināt, ka tas tur ir,” intervijā Newsweek saka Herisons. Viņam šis rīks palīdzēja atgūties no mammas zaudējuma 2020. gadā, tomēr zinātnieki uz situāciju raugās skeptiskāk.
Smadzenes un sēru fizika
Klīniskās psiholoģijas eksperti skaidro, ka sēras nav tikai emocijas – tā ir smadzeņu mācīšanās dzīvot pasaulē, kurā kāda vairs nav. “Mūsu smadzenēs ir kodēta kopīga identitāte – mēs. Nāve šo pieņēmumu salauž”.
Sērošana ir process, kurā smadzenes mēģina saskaņot divas pretrunīgas informācijas: atmiņu par bērēm un instinktīvo sajūtu, ka cilvēks joprojām eksistē. MI šo procesu sarežģī, jo tas darbojas tagadnes formā. Atšķirībā no fotogrāfijas, kas pieder pagātnei, MI robots atbild tagad.
Prolongētas sēras – risks iesprūst sāpēs
7-10% sērotāju attīstās prolongēti sēru traucējumi – stāvoklis, kad sēru “bremzēšanas mehānisms” smadzenēs sabojājas. Sēru laikā paaugstinās oksitocīna līmenis, kas rada ilgas un vēlmi būt tuvāk aizgājējam. Nav pagaidām zināms, vai MI tiešām dziedē, vai arī tas tur cilvēkus iesprostotus sāpēs, atkārtojot vienu un to pašu stimulu atkal un atkal.
Ētikas pelēkā zona
Šis ietver arī datu drošības un manipulācijas risku. Uzņēmumi var ievākt cilvēku intīmākos jautājumus un bažas, ko uztic mirušajiem, un izmantot tos, lai prognozētu mūsu uzvedību vai pārdotu preces.
Savukārt Herisons uzskata, ka sēras ir “emocionāls haoss”, kurā katrs izdzīvo, kā māk. Viņa mērķis ir padarīt sēras par “atrisināmu problēmu”. Zinātnieki gan tam nepiekrīt – sāpes ir daļa no tā, kas mūs padara par cilvēkiem, un īsceļu šajā procesā nav.
Secinājums ir skaidrs: jautājums vairs nav par to, vai MI kļūs par sēru sastāvdaļu – tas jau tāds ir. Jautājums ir par to, vai šie rīki palīdz mums virzīties uz priekšu, vai arī tie rada ilūziju pasauli, kurā nāvei vairs nav pēdējā vārda.
