Raidījums: LDz sakaru nodrošinājumu piegādā ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem saistīts uzņēmums 0
Valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) sakaru nodrošinājumu piegādā Baltkrievijas valsts uzņēmums “AGAT – vadības sistēmas”, kas apkalpo arī šīs valsts bruņotos spēkus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Kā atzīmē raidījums, dzelzceļa infrastruktūra ir stratēģiski nozīmīga, jo, piemēram, to izmanto bruņutehnikas pārvietošanā. Lai ikdienā uzņēmuma iekšienē nodrošinātu sakarus, pārraudzītu kravu un vilcienu sastāvu kustību, ir izveidotas dažādas programmas un komunikāciju sistēmas, daudzas no kurām esot novecojušas, bet vairākas joprojām uztur to ražotāji no Krievijas un Baltkrievijas.
“AGAT” dibināts vēl Baltkrievijas padomju republikā 1969.gadā. Šobrīd tas ir meitas uzņēmums valstij piederošai holdingkompānijai “Ģeoinformācijas sistēmas”. Holdings nodrošinot praktiski visus sakaru rīkus, kurus izmanto Baltkrievijas armija. “AGAT” direktors Genādijs Kazakovs bijis Baltkrievijas bruņoto spēku ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks un bruņoto spēku sakaru priekšnieks.
Šī gada sākumā LDz izsludinājis iepirkumu “Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) programmatūras izmaiņu pieprasījumu realizēšana”. Iepirkumā uzvarējis “AGAT”. LDz skaidrojis, ka sistēmas nodrošināšanai periodiski nepieciešams veikt programmatūras atjaunošanu, un tikai Baltkrievijas uzņēmumam esot tiesības atjaunot pašu radīto programmu.
Lūgti vērtēt šāda uzņēmuma izvēli no drošības viedokļa, LDz pārstāvji uzsvēruši, ka tā ražoto sistēmu LDz izmanto jau no 2001.gada. Tā nodrošinot kravas staciju darba organizāciju, tostarp dažādas darbības ar kravas vagoniem. Programmas nepārtraukta darbība uzņēmumam esot vitāli svarīga un tās darbības pārtraukums tiešā veidā ietekmētu darbu stacijā. Programmu uzlabot varot tikai šī firma. Detalizētāka informācija par šo un citām kravu pārvadājumu procesā iesaistītajām sistēmām esot LDz komercnoslēpums.
Kopš 2018.gada gan tiekot īstenots projekts šīs sistēmas nomaiņai pret citu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) par šo iepirkumu neesot īpaši satraukts, jo Baltkrievijā pārsvarā vadošos amatos esot ar militāro jomu saistīti cilvēki, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) bijis izbrīnīts un pārsteigts, bet iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paudis viedokli, ka situācijas izvērtēšanā jāpieslēdzas Latvijas valsts drošības iestādēm.
“Viennozīmīgi tas nebūtu pieļaujams. Es noteikti nodošu šo informāciju Valsts drošības dienestam. Es pieļauju domu, ka viņiem vajadzētu būt konkrētai informācijai, bet šeit ir jautājums satiksmes ministram, kādā veidā tika pieļauta šāda veida situācija? Tas nav pieņemami. Nekādā veidā nevērtēju savādāk kā tikai vienīgi nolaidību,” izteicies Ģirģens.
“Ņemot vērā mūsu attiecības ar Baltkrieviju, pati Baltkrievija un tās ražotāji nerada šaubas. Bet ņemot vērā to, ja tās ir militārās struktūras, un mēs labi zinām, cik viņas tomēr ir saistītas ar Krievijas militārajām struktūrām un kopējās mācības tad, ja man kāds to prasītu, es noteikti neieteiktu šobrīd darboties. Bet padziļināti šo jautājumu ir jāizvērtē arī mūsu kompetentajām struktūrām,” piebildis Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).
Satversmes aizsardzības birojs skaidrojis, ka atsevišķos gadījumos tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju produkti vai iekārtas, kuras ir ražotas citās valstīs, bet tas tiekot darīts, balstoties uz risku un apdraudējumu analīzi katrā konkrētajā gadījumā. SAB plašāk neesot paskaidrojis, kā vērtē to, ka LDz pērk un izmanto Baltkrievijas armijas struktūrās ražotu produktu.
Raidījumam neoficiāli esot zināms, ka LDz esot vairāki līdzīgi gadījumi, kad joprojām tiek lietotas sistēmas, kas ražotas, piemēram, Krievijā, un tas esot viens no iemesliem, kāpēc LDz netiekot iesaistīts “Rail Baltic” projektā – baidoties par iespējamu informācijas noplūdi. Amatpersonas arī ar bažām raugoties uz dzelzceļa iesaistīšanu slepenajos krīzes plānos, kas paredz kādu nelaimju vai potenciāla militāra apdraudējuma novēršanu.
