Rehabilitologs pauž bažas par Stradiņa slimnīcas vadītāja Muciņa jauno ieceri 0
Lai gan saimnieciski lēmumi ir slimnīcas valdes atbildībā, ir nepieciešama diskusija par svarīgāko Latvijas veselības aprūpes iestāžu finansēšanu, lai to pakalpojumi nekļūtu tikai par maksātspējīgās Latvijas iedzīvotāju daļas privilēģiju, norādīja Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.
Apvienības prezidents šādu nostāju paudis pēc tam, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš otrdien Saeimā atzina, ka nākotnē slimnīca varētu palielināt arī sniegto maksas pakalpojumu klāstu.
Vētra norādīja, ka līdzšinējā daudzu Latvijas iedzīvotāju pieredze liecina, ka maksas pakalpojumi veselības problēmu risināšanas paātrināšanā no “papildus iespējas ātri pārvēršas par vienīgo iespēju”.
Lai gan iedzīvotāju pirktspēja Latvijā ir augusi, tomēr šādi pasākumi, pēc Vētras domām, mazina solidaritātes principus veselības aprūpes finansēšanā,
jo tie un brīvprātīgas papildus apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu apdrošināšanas trūkums Nacionālā veselības dienesta sistēmā turpinās palielināt nevienlīdzību Latvijas iedzīvotāju vidū.
Viņš norādīja, ka Igaunijā pastāv tādas iestādes kā Hāpsalas Neirorehabilitācijas centrs, kur maksas pakalpojumi nepārsniedz 2% līdz 3%, lai gan infrastruktūra, personāls un piedāvātās programmas ir “stipri virs Baltijas vidējā līmeņa”.
Pēc Vētras paustā, centra vadība savu attieksmi nepiedāvāt papildu maksas pakalpojumus skaidro ar rūpēm par kvalitātes nodrošināšanu valsts apmaksāto pacientu medicīniskajā rehabilitācijā, jo maksas pakalpojumu programmas jebkurā gadījumā prasa īpašu uzmanību “no savas kabatas maksājošo pacientu” veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanā, kas agri vai vēlu sagādā problēmas ar valsts apmaksātajiem pacientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Kā vēstīts, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka 42% no Latvijas veselības aprūpes tirgus ir privātais sektors, un viņš vēlas noskaidrot, vai slimnīcā ir iespējams palielināt privāto veselības pakalpojumu klāstu, tādējādi slimnīcai arī nopelnot.
Muciņš atklāja, ka slimnīcā pieaugot sniegto publisko pakalpojumu skaitam, mazinās sniegto privāto pakalpojumu skaits, tomēr cilvēku pirktspēja ir augusi un Stradiņa slimnīca ir gatava piedāvāt vairāk maksas pakalpojumu.
“Pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem ir lielāks, nekā spēja tos sniegt,” uzsvēra Muciņš
un norādīja, ka maksas pakalpojuma klāsta palielināšana ir tikai viens no aspektiem, ar ko papildināt ieņēmumus.
“Neplānojam, ka tas būs būtiskākais ieņēmumu avots, bet mums ir iespējas šo pakalpojumu klāstu palielināt,” skaidroja valdes priekšsēdētājs. Muciņš atklāja, ka Stradiņa slimnīca aizvien strādā ar zaudējumiem, tomēr jaunā valde plāno tos mazināt.
Valde un slimnīcas padome vēlas palielināt atalgojumu personālam, risināt infrastruktūras, medicīnas un informācijas tehnoloģiju uzturēšanas un attīstības jautājumus.
Muciņš norādīja, ka valde vēlas uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu, kā arī vēlas īstenot pētniecisko darbību un medicīnas izglītības programmas.
Kas attiecas uz slimnīcas pieejamību, tad Muciņš atklāja, ka pastāv vēlme uzlabot strādājošo vecuma struktūru, kā arī uzlabot māsu skaita proporciju un palielināt ambulatoro konsultāciju skaitu. Vienlaikus valde vēlas samazināt mirstības rādītājus, medicīnisko komplikāciju rādītājus un virsstundu skaitu personālam.
Kopumā jaunā valde tieksies sasniegt modernu vidi personālam un pacientiem, kā arī nodrošināt modernu ārstēšanu.
