Foto: imago images/Xinhua/ SCANPIX/ LETA

RSU profesore Vīksna: “Mēs nezinām, kādi vakcīnai varētu būt blakusefekti pēc gadiem!” 4

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras vadītāja, profesore Ludmila Vīksna nav ļoti optimistiska par Covid-19 vakcīnu, un būtu ļoti atturīga pielietot cilvēkam ilgākā laikā nepārbaudītu vakcīnu.

VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
Lasīt citas ziņas

Paziņojumā RSU mājaslapā minēts ekspertes viedoklis, kurā viņa apgalvo, ka tas, ka šobrīd vakcīnai nav blakusefektu un ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, nenozīmē, ka tās būs arī nākotnē.

“Mēs nezinām, kādi vakcīnai varētu būt blakusefekti pēc gadiem. Vakcīnu teorētiskie piedāvātāji jau ir paziņojuši, ka nedos to bērniem un pusaudžiem, tas liecina, ka arī viņiem ir zināmas bažas,” norādījusi Vīksna, uzsverot, ka ir jāizvērtē, kas ir lielāks ļaunums – slimība, kuras gaitu mēs zinātu, vai vakcīna, kuras iespējamos blakusefektus nākotnē mēs vēl nezinām.

CITI ŠOBRĪD LASA
Profesore uzsvēra, ka joprojām uzskata, ka Latvija iet cauri epidēmijai ar pozitīvu zīmi. “Esam ļoti labi uzvedušies šajā laikā no visiem viedokļiem raugoties,” apgalvoja eksperte.

Tāpat viņas kā infektoloģes uzskats ir, ka ar Covid-19 mēs būsim aktīvi nodarbināti divus trīs gadus, taču pēc tam vienkārši sadzīvosim ar šo slimību.

Vīksna ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināta valsts pētījumu programmas “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” projekta vadītāja.

Komentējot pētījumu, eksperte uzsvēra, ka tas ir plašs, un tajā ietilpst vairāki pēc apjoma mazāki un pēc darba uzdevuma mērķtiecīgāki vai fokuksētāki pētījumi.

Viņasprāt, šis pētījums ir īpaši nozīmīgs pacientiem tādēļ, ka projektā tiek pētīta klīniskā aina, precizētas un noskaidrojas sūdzības, izzināts kādas cilvēku grupas ir pakļautas sliktākai slimības gaitai un kādas labākai gaitai.

Projektā arī tiek pētīts, vai Latvijas iedzīvotājiem cilvēkiem no imunoģenētikas viedokļa ir kādas īpatnības, un kādēļ Latvijā ir esošā slimības izplatības gaita.

“Pētīsim arī kādas antivielas veidojas cilvēkiem, kādas ir pretvielas pret vīrusu.

Būs arī sociāli demogrāfiskais pētījums, kurā aptaujāsim gan pacientus, gan darbiniekus. Noteiksim, vai un cik bieži Covid-19 pacientiem vienlaikus ir arī citas infekciju slimības,” atklāja profesore.

Vienlaikus viņa informēja, ka vienu pētījuma sadaļu ar nosaukumu “Solidarity trial” ir iniciējusi Pasaules Veselības organizācija, un tajā Latvijas un citu valstu zinātnieki pētīs noteiktu medikamentu izmantošanu un efektivitāti.

Pēc viņas paustā, kolēģi Biomedicīnas centrā pēta arī pašu vīrusu, kā tas mainās, un daži esot iesaistījušies vakcīnu pētījumos kopā ar citām valstīm, jo vakcīnas izstrāde esot pa spēkam tikai lielām valstīm ar ievērojamiem resursiem un iestrādēm.

“Tam ir vajadzīgi virusoloģijas institūti ar modernām iekārtām un plašu pētnieku kolektīvu, tomēr Latvijas pētnieki, ņemot vērā mūsu augsto kvalifikāciju, ir uzaicināti piedalīties, un, cik es zinu, kolēģu idejas radušas atbalstu tālākai izpētei,” apgalvoja Vīksna.

Vaicāta, vai varētu pieļaut, ka Latvijas iedzīvotāju ģenētikā ir kādas iezīmes, kuras neļauj vīrusam izplatīties tik plaši kā daudzās citās pasaules valstīs, Vīksna norādīja, ka noteikti zināms, ka dažu citu slimību gadījumā tā ir.

Pētnieki cer, ka, iespējams, konstatēs kādu imūnģenētisku specifiku. “Jau gatavojot projekta pieteikumu, izvēlējāmies tādas pētījumu sadaļas, kurās mums ir pieredze, un ģenētikas sadaļā mums jau ir iestrādes. Mēs zinām, kādi ir protektīvie gēni un kādi ir riska gēni cilvēkiem, piemēram, saistībā ar ērču encefalītu, vīrusa hepatītu C vai HIV. Covid-19 būtu nākamā pētāmā pataloģija, un mēs varēsim salīdzināt pētījuma rezultātus ar to, ko mēs jau zinām par citu slimību pacientiem,” informēja Vīksna.

Tāpat viņa atzīmēja, ka daudzi ārvalstu kolēģi jautājot, vai tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvijā salīdzinoši veiksmīgi “iet cauri” epidēmijai, vai tā ir aktīva valdības rīcība un sabiedrības disciplinētība, vai varbūt Latvijai ir kas īpašs ģenētikā. “Arī to mēs pētīsim, vai mūs kas atšķir no citu reģionu iedzīvotājiem, un kādēļ ar Covid-19 saslimušo skaits ir salīdzinoši neliels,” klāstīja Infektoloģijas katedras vadītāja.

Projektā iesaistītie cer, ka pētījums ļaus vēl labāk organizēt veselības aprūpi pacientiem, bet, pats galvenais, ļaus uzzināt, kā slimība attīstās un, kurus no bioķīmiskiem vai citiem rādītājiem varētu uzskatīt par marķieriem, tam, ka slimības gaita būs vieglāka vai grūtāka.

Pēc viņas sniegtās informācijas, kamēr nav pieejama medikamenta, kas ir tieši vērsts uz vīrusu, tikmēr iespējams ārstēt pacientus, kā mediķi saka, patoģenētiski, tas ir, iedarbojoties uz atsevišķiem slimības attīstības posmiem.

“Piemēram, ja pacientam ir plaušu patoloģija, mēs ārstējam to, tomēr, ja marķiera rādītāji uzrādīs, ka pacientam būs problēmas ar nierēm, mēs jau savlaicīgi varam to sākt ārstēt, tādējādi būtiski atvieglojot slimības gaitu un, protams, samazinot mirstību,” apgalvoja Vīksna.

Pētījumā plānots noskaidrot arī to, kādas sekas slimība atstāj. Viņa skaidroja, ka ir tādas slimības, kuras pārslimo, un negatīvu seku praktiski nav, taču ir slimības, kuras pārslimo un nekad vairs nebūs tā kā agrāk, jo paliek kāda orgāna vai sistēmas bojājums. Pētnieki plāno veikt tā saukto dinamisko novērošanu, kuru pēc projekta potenciāli varētu pārņemt veselības aprūpe.

Pētījuma gaitā paredzēts izveidot vadlīnijas, kā rīkoties noteiktās situācijās – kuru pacientu stacionēt, kurš var ārstēties mājās, kā izmeklēt, cik bieži un kādus medikamentus pielietot, kā sekot slimības gaitai un citus ieteikumus.

Jau ziņots, ka kopumā RSU zinātnieki sākuši pētījumus Covid-19 seku mazināšanai, piesaistot finansējumu 1,33 miljonu eiro apmērā.
SAISTĪTIE RAKSTI

Pētījumi tiek īstenoti trīs tematiskajās jomās – veselības aprūpe un sabiedrības veselība, inženiertehniskie risinājumi, kā arī tautsaimniecība un sabiedrības labklājība. Kopumā līdz 2020.gada 31.decembrim paredzēts īstenot 10 projektus, kurus, kā ziņo LZP, augstu novērtējuši starptautiskie zinātniskie eksperti. Zinātnes mobilizācijai cīņai pret vīrusu no valsts budžeta kopumā atvēlēti teju pieci miljoni eiro.

RSU informēja, ka apjoma un finansējuma ziņā lielākie ir RSU Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces docentes Andas Ķīvītes-Urtānes vadītais projekts “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, Vīksnas vadītais projekts un RSU Komunikācijas studiju katedras pētnieces Alises Tīfentāles vadītais projekts “Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Ko mēs zinām par miegaino narkolepsijas rēgu
Risinājumi īslaicīgu sāpju mazināšanai mājas apstākļos
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Kā jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Atzīmējot Latvijas olimpiskā un paralimpiskā sporta sasniegumus
Kāpēc D vitamīns ir visbiežāk apspriesto uztura bagātinātāju topā
„Niez acis, tek deguns, moka šķavas? Iespējams – putekšņu alerģija jeb polinoze
Vairāk nekā puse galvas un muguras sāpes novērš ar bezrecepšu medikamentiem, nevis dodas pie ārsta
Mēness aptieka: Visvairāk bēgļiem no Ukrainas un karadarbībā cietušajiem ziedo līdzekļus ar organizāciju starpniecību
Ceļotāja pirmās palīdzības komplekts
6 padomi, lai āda pavasarī nebūtu sausa
Starptautisks ilgtspējas indekss apliecina „Mēness aptiekas” līderību farmācijas nozarē
5 iemesli, kādēļ iekļaut ēdienkartē olas
Kādēļ graudaugi ēdienkartē tik svarīgi
50 skolēni visā Latvijā iepazīst “Mēness aptieku” farmaceitu ikdienas darbu
Sāpes sprandā… Sildošu ziedi vai parasto?
6 universāli padomi acu veselībai pavasarī
Kā mūsdienu farmācijā izmanto mājas dakteri – alveju
pateikt “nē” pagurumam pavasarī
Rada virtuālo asistentu medicīnas iestādēm. Kā tas palīdzēs mūsu ārstiem?
Regulāri aizmirstais piedegušais katliņš uz plīts ir signāls, ka vajadzīga konsultācija. Kā saglabāt atmiņu?
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Ētera personība iesaka: Ja gribas lustīgu noskaņojumu, salasiet tējai sauju kļavas ziedu!
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Statistika nav iepriecinoša – Latvijā sastopamas trīs bīstamas ērču sugas
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Mariupolē krievi pabeiguši sabombardētā teātra drupu novākšanu un līķu izvešanu
“Pēc karavīru ievainojumiem var redzēt, kuri ieroči ir visefektīvākie,” Rajevs stāsta par efektīvākajiem ieročiem
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Kijiva: Situācija karadarbības zonā saglabājas saspringta
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
Kā vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
Pasākums “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem
22:07
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
21:34
Krievi saveduši Čornobajivkā 130 kara tehnikas vienības
21:25