Kad sievietei neļauj stumt 7
Dažas sievietes vēlas bērniņu instinktīvi stumt, kad dzemdes kakla atvērums tomēr vēl nav pilnībā pilns (atvēries). To parasti traktē kā komplikāciju un aicina sievieti bērniņu nestumt, baidoties, ka varētu plīst dzemdes kakliņš. Tomēr – tam nav zinātnisku pierādījumu. Divos pētījumos pētīja izstumšanas periodu un atklāja, ka vēlme bērniņu stumt, pirms ir pilns dzemdes kakla atvērums, bija vērojama 20-40% dzemdību (Borrelli et al 2013; Downe et al 2008). Borelli atklāja sakarību – jo ātrāk vecmāte veica vaginālo apskati, kad sieviete bija izstāstījusi par vēlmi stumt, jo lielāka bija iespējamība, ka viņa novēros vēl līdz galam neatvērušos dzemdes kakliņu. Pētījumā arī novēroja, ka sievietes, kurām ātri radās vēlme stumt, biežāk dzemdēja pirmo reizi un tas notika 41% gadījumu, kad bērniņš bija tā saucamajā mugurējā guļā. Abos pētījumos secināts, ka agra vēlme bērnu stumt ir tikai variācija par normālo dzemdībās un nav saistāma ar komplikācijām. Iespējams, ir arī fizioloģisks pamats, kāpēc rodas agrā vēlme stumt? Piemēram, papildus spiediens varētu palīdzēt bērnam ievirzīties ērtākā pozīcijā (anteriorā) vai pavērt dzemdes kaklu.
Būtu jāņem vērā arī, kā sievieti ietekmē likšana stumt vai nestumt, kad vēlme to darīt jau ir. Tiklīdz bērns spiež uz nerviem iegurņa rajonā, kas rada vēlmi stumt, sieviete nespēj kontrolēt stumšanu. Aicinājums nestumt būtu kā ieteikums nemirkšķināt acis vai neelpot. Tas arī var radīt sievietei sajūtu, ka viņas ķermenis ir nepareizs un viņai vajag pretoties savām dabiskajām sajūtām. Kad ir apspiesta viņa dabiskā ķermeņa vēlme stumt, viņai var būt grūti uzticēties un sekot savam ķermenim, kurš jau vēlējies “virzīties tālāk dzemdībās” (Bergstrom et al 1997). Aicinājums sievietei bērnu nestumt, kad viņa instinktīvi to vēlas, var dzemdētājā radīt stresu un neuzticību sev.
Cita situācija, kad sievieti aicina bērnu nestumt, ir bērna galviņas kronēšanās laikā – lai mazinātu iespējamo starpenes traumu rašanās iespējamību, palēninot galviņas dzimšanas tempu. Lēna galviņas piedzimšana mazina plīsumu iespējamību, jo palīdz audiem iestiepties maigi un lēnāk (Aasheim et al 2012). Ir virkne tehniku, ko izmanto ar mērķi palēnināt galviņas piedzimšanu, piemēram, dažādas tehnikas ar roku uzlikšanu. Tomēr, izmantojot šādu pieeju, mēs neatzīstam sievietes instinktīvu stumšanu (Aderhold and Roberts 1991). Viens ļoti mazs pētījums par četrām sievietēm, kas dzemdēja bez instrukcijām, rāda, ka viņas pašas instinktīvi mainīja elpošanu un pārstāja stumties, kad bērna galviņa kronējās. Tas saskan ar maniem novērojumiem par neiztraucētām dzemdībām.
