Mākslinieka Aivara Vilipsōna izsapņotais un realizētais Aleksandra Čaka piemiņas cilnis ir unikāls notikums. Ne katru dienu Rīga bagātinās ar vērtīgu tēlniecības darbu.
Mākslinieka Aivara Vilipsōna izsapņotais un realizētais Aleksandra Čaka piemiņas cilnis ir unikāls notikums. Ne katru dienu Rīga bagātinās ar vērtīgu tēlniecības darbu.
Foto: Zane Bitere/LETA

Turoties pie lielām un vērtīgām lietām. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne atceras spilgtākos oktobrī piedzīvotos kultūras notikumus 8

Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus 73
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku 7
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Lasīt citas ziņas

NOTIKUMS

Aizvadītais mēnesis, oktobris, protams, izgaismojās un atspulgojās Aleksandra Čaka 120. dzimšanas dienas svinību norisēs. Jāsaka, ka visai reti savus dižos atceramies un godinām tik pārdomāti un pārlaicīgi. Uzrunājoši un paliekoši.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mākslinieka Aivara Vilipsōna izsapņotais un realizētais Aleksandra Čaka piemiņas cilnis, kuru 14. oktobrī (dzimšanas diena pēc vecā stila) atklāja Rīgā, Lāčplēša ielā 48, pie nama, kur jau divdesmit gadus atrodas Aleksandra Čaka memoriālais muzejs, ir unikāls notikums. Ne katru dienu Rīga bagātinās ar vērtīgu tēlniecības darbu.

No profesionālā viedokļa cilnis ir nevainojams: mēroga (darba novietojums pie nama sienas); kompozīcijas; daļu izkārtojuma (līdzsvara attiecības starp plāksnes lielumu, lodziņu, skursteni un dominanti – Dzejnieks (darba rūķis/atrotītās piedurknes, portretiskā atpazīstamība un stabilitāte pozā/sava vieta Latvijas kultūras vēsturē – literatūrā, teātrī, mākslā, kino, mūzikā –;

saskaņotā emocionālā gamma/saulei, gaismai pavērstā seja, vieglprātīgi sašķiebusies kaklasaite, neaizsargātība bērnišķīgajā pēdu atveidā)) un viņa kā galvenā saistība ar citām jēgpilnām detaļām, kurām simboliska, plaši tulkojama nozīme;

materiāla izvēle (bronza – siltā, jutīgā, gleznieciskā, vienlaikus izturīgā – zeltaini brūnā masa, kura savas vērtības atklās dažādos dabiskās patinas vai sūbējuma ietekmē); virsmas apstrāde (briļļu uzmirdzinājums (tālu redzēt), bikšu spīdums ceļgalos, loga padziļinājuma mirdzums, kas vedina domāt par dzīvokli, kurā Čaks laikā no 1937. līdz 1950. gadam vilka uz papīra savus apaļos burtus, kuri tik daudzveidīgi atbalsojas šodienā (dzīvo šodienā!); mājas ārsienas raksts gribot negribot aizved apcerēs par Rīgas arhitektūru un tās skaistumu; burtu novietojums (precizitāte, šrifta izvēle, nolasāmība), tātad līdzsvars.

Harmonisks līdzsvars veidojas visu elementu kopumā un izriet no Čaka rindām: “Es no torņiem un skursteņiem mācījos/Vēl pirms miršanas debesīs kāpt”. Pilnīgums šķīdina robežas starp formu un saturu (sižetu), jo forma top par saturu un saturs veido formu. Viss top viens un katram savs. Trīsdimensiju dzejolis, vienlaikus vēsturisks romāns.

Notikums, kurš atkal liek domāt, kas nosaka Aivara Vilipsōna veiksmes stāstu mūsdienu mākslā. Talants?

Talantīgi ir daudzi, bet ne katrs spēj sevi izteikt un kļūt par desmitu, simtu pieņemtu un atzītu mākslinieku, turklāt kā profesionāļu, tā vienkāršo skatītāju vidē. Minējumi un skaidrojumi prasītos pēc daudzlapu traktāta.

Še daži: no aizlaikiem nācis poētisms un vīrišķīgs racionālisms samērīgās attiecībās (mūsu nacionālās mākslas pamatu pamats), darbs kā ikdienas pienākums brīvmākslinieka statusā, uzticēšanās labiem skolotājiem visos stilos un laikos kultūras daudzveidībā, pašizglītošanās kā dzīves veids, varbūt pāri visam – atbildība. Par sevi, savu mākslu un pasauli kopumā.

Uzticība Aleksandram Čakam (dažādu mākslu izpaudumos), ilgstoši veidojot savu tēmu, savu māksliniecisko tēlu, kurš jau šobrīd ļauj saprast, ka Latvijas kultūras vēsturē Tēlnieks kopā ar Dzejnieku kļuvis par mūžības skarto.

Un vēl. Neapšaubāmi, ka viena no Vilipsōna panākumu atslēgām ir cieņa pret visu dzīvo un nedzīvo, pret to, ko mēs redzam un neredzam, prasme sarunāties ar ikvienu.

Labvēlīgā solidaritāte viņam nodrošina draugu atbalstu, kaut, protams, Mākslinieka ceļu viņš iet kā Vientuļnieks.

Aleksandra Čaka plāksnes tapšanā sava dzejas rinda vai pat poēma ir trīs labiem māksliniekiem: Katrīnai Vasiļevskai (plāksnes teksta punkta licējai), Ivaram Miķelsonam (uzticamam kolēģim gan pie Krodera “Ābeles” Valmierā tapšanas, gan citiem darbiem) un Kārlim Alainim (teicamam bronzas apstrādes tehnoloģiju zinātājam un pratējam).

Jaunajam darbam kūmās stāvējis arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Tas nav tikai finansiāls atbalsts, bet nemitīgas rūpes, lai mēs mācītos viens otram palīdzēt, sadzīvot, izdzīvot visatšķirīgākajās jomās un nozīmēs.

Lielas lietas var notikt tik tad, ja tās ir pareizi iesāktas, tām ielikti stingri pamati un vēl tapšanas stadijā piešķirts vajadzīgais vēriens.

Jāpiemin literatūrzinātniece Andra Konste, kura pirms vairāk nekā divdesmit gadiem kopā ar domubiedriem Imantu Ziedoni un Pēteri Pētersonu dibināja A. Čaka memoriālo muzeju un A. Čaka fondu. Viņas tiešā un netiešā klātbūtne, sapņi un veikums ir daļa no jaunatklātā māk­slas darba vai, kā savulaik mudināja spilgtākais Rīgas apdziedātājs: “Sapņo, un tu nebūsi mazs.”

IZSTĀDE

Nedēļu pēc piemiņas plāksnes atklāšanas svinībām Florences akadēmijā ļāvu acīm lēni lēnām aptaustīt un iegremdēties Mikelandželo Buonarroti darba “Vergs, kas mostas” (1530) Karāra marmora virsmas plaknēs, izciļņos, šķautnēs, iecirtumos, slīpējumos, apjomos, intensitātē, dziļuma ilūzijā.

Gluži tikpat lēnām no tālām dzīlēm kāpa pazīstamā atskārsme, cik daudz jāzina un jāsajūt, lai notiktu jēgpilna enerģijas apmaiņa ar māk­slas darbu. Un, kaut apzināti to mācos vismaz piecus gadu desmitus, tomēr saviļņojumā vienmēr prieks savijas ar sūrmi: par jaunatklāsmi un nepilnību dižuma klātesamībā.

Dīvainā kārtā, klejojot pa daudzu gadsimtu mākslas takām, domās izstaigāju “Rīgas mākslas telpā” redzēto izstādi “No Aleksandra līdz Čakam”. Gudru un skaistu. Perfektu saturā un formā: ar neredzētiem fotoattēliem, priekšmetiem, rokrakstiem un citiem prāta, dvēseles rosinātājiem, kņudinātājiem, izglītotājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
Ekspozīcijas mākslinieks – Latvijas Māk­slas akadēmijas profesors Kristiāns Brekte izmantojis savas scenogrāfa prasmes, lai ar krāsu, kārtojuma kultūru ļautu skatītājam ērti justies telpā un netraucēti aplūkot, izzināt, pārsteigties, saprasties ar lugas galveno varoni un viņa laikabiedriem.

Žēl, ka izstādes norise (1.10.–21.11.) ir objektīvi pārtraukta. Atliek cerēt, ka no 15. novembra atkal varēsim doties uz Rātslaukumu. Šajā sarežģītajā laikā Aleksandra Čaka jubilejas pasākumi atgādina visai triviālu un didaktisku patiesību: vajag turēties pie lielām un vērtīgām lietām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
Lasīt citas ziņas
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Māris Antonevičs: Putina iespējamo sarunbiedru loks sašaurinās
Lielbritānijas karali Čārlzu III Berlīnes lidostā sagaidīs ar 21 lielgabala salūtu: vizīte iezīmēs jaunu sākumu Vācijas un Lielbritānijas partnerībā
Priežu dzīvžogs: principi, to veidojot
09:29
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
09:15
Starptautiskās Olimpiskās komiteja izdabā agresorvalstij Krievijai
09:03
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
VIDEO. Policija izplatījusi video, kā šāvēja ielauzās Nešvilas skolā bruņota ar ieročiem un nogalināja 6 cilvēkus
Brūss Viliss. Ko aktierim nozīmē runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus un saprast dzirdēto….
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. ASV kara eksperti: Krievijas spēki pārņēmuši jau 65% Bahmutas pilsētas teritorijas
Atvadas no pēdējā ķirbja. Garda un sātīga biezzupiņa
ES vienojas vēl uz vienu gadu pagarināt gāzes patēriņa samazināšanu par 15%
Uzņēmēju Plaudi-Rēlingeri apsūdz par iespējamu aplokšņu algu izmaksu organizētā grupā
FOTO. Zosis, stārķi, dzērves – Latvijā pamazām atgriežas gājputni
Starptautiskās Olimpiskās komiteja izdabā agresorvalstij Krievijai
“Olainfarm” sāga kā juridiskās drāmas seriālā “Ģēnijs uzvalkā”… Kā uzradās čehu investori?
Priežu dzīvžogs: principi, to veidojot
Saulainākā diena gaidāma Kurzemē, gaiss iesils līdz + 5 grādiem
“Mareks pēdējo cīņu vairs nespēja uzvarēt…” No ievainojumiem miris viens no poļu brīvprātīgajiem, kurš veda humāno kravu uz Ukrainu
Viedie luksofori sāk sodīt pārgalvīgos braucējus – pie sarkanās gaismas braukt nedrīkst
Olafs Zvejnieks: “Das Auto” dod prettriecienu, kas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā
Krievijā tiesa soda ar cietumsodu tēvu par meitas “diskreditējošo” zīmējumu, bet viņš naktī pamanījies aizbēgt
Kaut kas noies greizi, bet nevajag uzreiz krist panikā! Horoskopi 29.martam
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
SPECIĀIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
VIDEO. Ukraiņu bērni, kurus okupanti aizveda uz Krimu, atkalapvienojas ar ģimenēm
Levits ir nomocījies ar savu zemo reitingu. Jo viņš vairāk mokās, jo vairāk krīt atbalsta balsu skaits, tā situāciju raksturo politologs
Mājsaimniecību noguldījumu pieauguma temps – zemākais desmitgadē
FOTO. Pianists Vestards Šimkus ar sievu Elīnu bērniem māca skaitīt lūgšanas un nelaiž bērnudārzā
“Cilvēki, mīļie, kāpēc jūs lietojat pretīgos krievu lamuvārdus? Vai tad nevar pateikt – krievu kuģi, ej dillēs!?” intervija ar Leldi Stumbri