Vai uz cilvēku veselību atsauksies lētākas pārtikas lietošana uzturā? 31
TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, runājot par pārtikas cenu kāpumu, Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte (JV), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedre un bijusī veselības ministre, atbild uz jautājumu, vai fakts, ka cilvēku veselība, pārejot uz lētāku pārtikas preču iegādi, ilgtermiņā netiks ietekmēta.
Viņa norāda: “Es nevarētu tā salikt kopā, ka lētāks ir sliktākas kvalitātes. Domāju, ka nē.”
I.Circene dalās ar personīgo pieredzi, uzsverot, ka pārtikā daudz lieto pārtikas produktus no dārzeņu, augļu un piena produktu groza, kas nav pats dārgākais. Te atktuāls ir jautājums par 5% PVN nodokli. Kad to noņēma Latvijā ražotai pārtikai, ieguvums bija tikai ražotājiem, viņa secina.
Ir cilvēki, kas it kā iestājas par iedzīvotāju un patērētāju interesēm, taču, pēc I.Circenes domām, šis priekšlikums nedarbojas.
Savukārt aģentūrā LETA norādīts, ka pārtikas cenas samazinātos straujāk, ja iesaistītos visi ķēdes posmi no lauka līdz veikala plauktam, aģentūrai pauda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā (LPTA).
LPTA, balstoties uz biedru sniegto informāciju, norāda, ka, lai gan energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, gandrīz 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu.
“Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē,” norāda LPTA pārstāvji.
Vienlaikus asociācijā norāda, ka patlaban veikalos tiek īstenotas dažādas akcijas, kas nedaudz piebremzē cenu paaugstināšanos un veicina nelielu cenu kritumu jūnijā, salīdzinot ar maiju. Tirgotāji uzsver, ka, lai cenas kristos būtiski ātrāk, tām būtu jāsamazinās visā piegādes ķēdē.
LPTA norāda, ka lielākoties ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa celt cenas no 5% līdz 25% apmērā, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs desmitais.
“Tirgotāji ir izdarījuši ļoti daudz, lai cenas mazinātu, uzlabojot savu energoefektivitāti un ar pašu līdzekļiem absorbējot būtisku preču sadārdzinājuma daļu,” norāda LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka gribētos sagaidīt vairāk “labās gribas” no ražotājiem, jo, piemēram, maijā, kad gaidīts cenu samazinājums, piegādātāji pie LPTA biedriem divreiz biežāk vērsās ar prasību cenas celt, nevis mazināt. “Turklāt starp mūsu biedriem ir tādi, kuri līdz šim no saviem piegādātājiem nav saņēmuši nevienu cenu samazināšanas pieteikumu,” uzsver Krūzītis.
Asociācijas pārstāvji apsver iespēju, ka daudzi ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji, kas cenas pacēla krīzes brīdī, tās nesteidz mazināt, jo preces saražotas brīdī, kad resursu cenas bija augstas, un joprojām turpinās krājumu iztirgošana.
