“Narkotikas uzreiz nerada pierašanu” 0
Šis ir viens no galvenajiem narkotiku izplatītāju trumpjiem. Nepieredzējušiem cilvēkiem viņi cenšas iestāstīt, ka “TU drīksti pamēģināt. Protams, ar prātu… Bet – TU jau valdīsi pār sevi un atkarīgs nekļūsi. Jo – saproti pats – nav godīgi cilvēkam liegt kaifu, ko sagādā tabletīte vai zālīte.” Un TEVI tas ieinteresē, TU gribi visu izbaudīt, par visu pārliecināties un zināt kā tas ir, kad jūti kaifu, gribi zināt kāda ir tā eiforija. Arī “ANO ziņojumā par narkotiku problēmām pasaulē”, par otru galveno ieganstu, kāpēc cilvēki lieto narkotikas, ir nosaukta tieši… ziņkāre (pirmais ir iedzimtas vai iegūtas psiholoģiskas un sociālas problēmas).
Kā pirmais kaifa ķeršanas līdzeklis visbiežāk tiek piedāvāta marihuāna. TEV cenšas iestāstīt, ka zālīte ir “tikai vieglā narkotika”. Jā, un esot vēl tā saucamās dizaina narkotikas. Pie pēdējām tiek pieskaitīts amfetamīns, Extazy, arī MDA, LSD. Kā piemēram tās pašas ekstāzes tabletes ar visdažādāko simboliku: sportisko, seksa, piedzīvojumu, auto, mūzikas, spēļu automātu… Vai redzi? Melnais narkotiku tirgus ir sapratis, ko tev savos gados gribas visvairāk, un atbilstīgi sagatavojies. Turklāt presē ik pa laikam iesprūk raksti un sabiedrībā populāru cilvēku izteikumi par narkotiku lieliskajiem efektiem, to pozitīvajām īpašībām un tikai tā – starp citu – pieminētas negatīvās sekas. Šādā veidā itin viegli tiek radīta pārliecība, ka TU par narkotikām (jo īpaši vieglajām un dizaina) esi stiprāks. “Tev pierašana neveidosies! Tu taču pats vari regulēt savu psihi! Jo galu galā – TU pats piemeklēsi SEV vajadzīgās vielas un dzīvosi vienā laimē un priekos!” Tā ir pamatideja, kuru, manipulējot ar TAVU pašapliecināšanās vēlmi, TEV nemitīgi potē. Bet man, pieredzējušam narkologam, ir skaidrs: šie solījumi absurdi, jo īsā svētlaime bieži vien pārvēršas par elli.
Kāpēc? Visām narkotiskām vielām piemīt īpatnība, ka tās ir ļoti līdzīgas kateholamīniem jeb transmiteriem – vielām, kuras ražo mūsu smadzenes un kuras regulē psihes darbību. Tas ir ļoti interesants mehānisms, bet – ārkārtīgi trausls. Ja šajā mehānismā ielaužas ar svešām vielām (narkotikām), nervu šūnas sāk samazināt dabisko, bet tik nepieciešamo kateholamīnu sintēzi, rodas deficīts, un – tas ir rezultāts, kuru, manipulējot ar tevi, vajadzēja panākt narkotiku reklamētājiem. Kad iestājas šī nepietiekamība, cilvēks ir spiests meklēt izeju no diskomforta, jo viņš NEKAD VAIRS ĪSTI LABI NEJŪTAS. Toties viņš vienmēr atceras pozitīvos narkotiku efektus, kas pirmajā reizē patiešām bija izteikti: eiforija, pacilātība, intelektuālā stimulācija, īpašā apkārtnes uztvere. Tikai iedomājies: vienā no Rīgas naktsklubiem tehnomūzikas ritmā nodejot reivu, seksuāli puiši (meitenes) alkst pēc tevis… Un – kāpēc gan ne – narkotiku ietekmē cilvēks jūtas pārāks: ļoti spēcīgs, ļoti skaists, ļoti asprātīgs, ļoti gudrs. Tas paliek atmiņā, vairs neizgaist. (Ne velti saka: “Pirmā mīlestība nerūs.”) Un tas nozīmē, ka, jūtoties nenovērtētam un nesaprastam, allaž pastāv iespēja, psiholoģiska tieksme mākslīgā veidā atgriezties pie šīm pozitīvajām emocijām vēlreiz. Tas – pirmkārt.
Otrkārt: narkotiku reklāma noklusē vēl kādu būtisku faktu – par lēno marihuānas sveķu – tetrahidrokannabinola – izdalīšanos no organisma. Tie saistās ar taukaudiem, tāpēc daļējs izdalīšanās laiks ilgst no sešām līdz septiņām dienām, bet pilnīgs – no trim līdz piecām nedēļām. Protams, viss atkarīgs no katra organisma un no marihuānas lietošanas biežuma, devas, bet būtiski ir tas, ka šie sveķi saindē nervu sistēmu. Ko tas nozīmē? Dažkārt personības izmaiņas ir tik dziļas, ka man, ārstam, sastopoties ar zālītes pīpētāju, jāsāk uztraukties, vai tikai nav darīšana ar… šizofrēnijas slimnieku. Proti, šiem cilvēkiem parādās emocionāli traucējumi, biežas depresijas, viņi nevar saņemties kaut ko iesākt, raksturīga tukša spriedelēšana, fantazēšana, noslēgšanās sevī, un sākas autisms – darbošanās motivācijas trūkums. Īstenībā – tas arī ir visbīstamākais. Padomā – ja kaut kas līdzīgs notiktu ar TEVI?! TEV taču šajā vecumā būtu jāmācās, jāizcīna sava vieta sabiedrībā, jāveido karjera, bet TU – kļūsti nespējīgs. Taču ar to viss nebeidzas. Jo cilvēks marihuānas transā grimst dziļāk, jo izteiktāk mokās ar mazvērtības kompleksiem, jo viņam spēcīgāk gribas mākslīgā veidā panākt pretējo – mainīt savas emocijas un garīgo stāvokli. Tālākais ir tikai tehnikas jautājums.
Tāpēc arī runā, ka marihuāna ir Trojas zirgs, kas sagatavo ceļu citām narkotikām. Kad cilvēks sapinies zālītē un jūt, ka nav labi, viņš sāk meklēt stimulatorus – amfetamīnu, Extazy, vēlāk – kokaīnu un heroīnu.
