VIDEO. “Mēs bijām kā Mazā Latvija!” Kristaps Zariņš par saknēm, kas tur stipru arī Amerikā
0
Kas Tev ir Latvija? Ilggadējs Stenfordas universitātes profesors, ķirurģijas klīnikas vadītājs, Heartflow līdzīpašnieks un vadītājs Kristaps Zariņš
Latvija ir mana dzimtene, tā ir mana dvēsele. Es esmu latvietis. Es zinu, ka esmu latvietis, es to gribu saglabāt un nodot nākotnē bērniem.
Ģimenē ar bērniem un mazbērniem mēs runājam latviski. Mēs dziedam latviski.
Mana sieva ir kora diriģente, un ja sieva saka – tu dziedāsi korī, tad tu dziedāsi korī.
Es domāju, tā tā galvenā lieta, lai saturētu latvietību, ir saturēt valodu un kultūru. Ja nav valodas, ja nezina tautasdziesmas, jā, tad tauta nav tavā dvēselē. Jākopj latviešu valoda, tikumi un kultūra. Un mēs zinām, ka mēs esam latvieši. Mēs runājam latviski. Kad es uzaugu latviešu ģimenē, tēvs bija mācītājs un mēs bijām tā kā Mazā Latvija. Bija draudze, bija latviešu skolas, bija skautu gājieni, bija tautas deju mēģinājumi.
Uzaugu latviešu nometnēs pa vasaru. Un mēs runājām un dzīvojām un bijām latvieši, kaut gan mēs bijām Amerikā. Arī latviešu sporta svētki. Arī Latviešu Dziesmu svētki. Jā, es biju sportists. Es biju peldētājs vidusskolā un augstskolā. Un bija ALJA dienas Čikāgā un toreiz bija arī Sporta svētki. Tas bija sešdesmit otrajā gadā. Un es piedalījos sporta svētos kā peldētājs, un man bija jāpeld pret Jāni Konrādu. Viņš bija pasaules čempions, pasaules rekordists, peldētājs – Olimpiskais čempions no Austrālijas. Un es sacentos pret viņu. Man jāsaka – es ieņēmu otro vietu.
Bet pārējie neriskēja to darīt, tā, ka mēs bijām tikai divi peldētāji. Viņš bija tālu man priekšā. Bet es dabūju medāli par otro vietu, tā ka es biju ļoti lepns par to.
Sports ir veselība. Jākustās. Jā, vienmēr. Ja grib spēku, tad ir jātrenējas. Tā kā, nu, kad es biju medicīnas rezidents, tad no rīta līdz vakaram, divdesmit četras stundas dienā ar pacientiem slimnīcā strādāju. Man bija jau piecos no rīta jābūt slimnīcā, lai apmeklētu
pacientus, pirms gāju uz operācijas zāli. Un, es cēlos pusstundu agrāk un noskrēju pusstundu, tad man bija enerģija visai dienai. Ja es sestdienas pēcpusdienā tiku beidzot mājās no slimnīcas un aizgāju pagulēt, tad es svētdienā biju tik noguris, ka neko nevarēju padarīt. Bet es aizgāju, izskrēju. Tad man bija enerģija. Tā kā tas dod tev spēku un izturību, un veselību.
HeartFlow ir šobrīd globāli nozīmīgākā latviešu, es gribētu teikt, ne tikai medicīnas sistēma, bet arī biznesa plāns. Tas ir četrdesmit gadu stāsts. Es uzsāku darba gaitas Čikāgas Universitātē kā asinsvadu ķirurgs, un man bija pacienti, kam bija miega artērijas problēmas, kājās cirkulācijas problēmas, aortas aneirismas, un mēs darījām vaļējas operācijas. Bet es arī gribēju zināt, kāpēc cilvēkiem ir šī slimība. Un vēl tolaik, tanīs laikos, četrdesmit gadus atpakaļ, vēl nezināja nemaz tik ļoti daudz par aterosklerozi. Un Čikāgas Universitātē, kur es atrados, bija viens no pieciem centriem visā Amerikā, kas pētīja aterosklerozes cēloņus – holesterīnu un smēķēšanu, un tā tālāk.
Toreiz vēl statīnu nebija, medikamentu nebija. Tad vienkārši tika pētīta tā saistība starp holesterīnu un aterosklerozi, bet tas vēl nebija līdz galam zināms. Bet to mēs pētījām. Un viena lieta – pētot to, es darbojos kopā ar patologu Seimoru Glagovu, pasaulslavenu
patologu Čikāgas Universitātē, un viņš kā patologs redzēja plātnītes, viņš autopsijas taisīja. Un es kā ķirurgs redzēju tās plātnītes operācijas zālē, jo es ārstēju tos asinsvadus. Un es vaicāju, kāpēc – ja jau holesterīns un asinsspiediens, un diabēts ir iemesls un aterosklerozes cēlonis, kāpēc tas notiek tikai vienā vietā?
Kāpēc koronārajā artērijā? Kāpēc miega artērijā tieši tur, kur ir bifurkācija, bet nevis tālāk un nevis tuvāk? Kāpēc ne roku artērijās? Kāju artērijās ir, bet roku artērijās – nē. Tu kustini rokas visu laiku runājot, ēdot, vai ne? Kājas tu kustini tikai, kad tu staigā vai skrien. Tā kā tā asinsplūsma ietekmē, kur plātnītes lokalizējas. Un to mēs pētījām laboratorijā, dzīvnieku eksperimentos un klīnikā.
Un mēs pierādījām, ka asinsplūsma nosaka to, kur aterosklerozā plātnīte rodas. Tāpat kā upē. Tur, kur tek strauja upe, tur krasts ir tīrs. Kur ir lēna cirkulācija un paplašināta cirkulācija, tur upe tek lēnāk un atkritumi sakrājas. Gar malu. Tur, kur upes ūdens plūsma
ir lēna, tur tie atkritumi ir, un tā ir tā plātnīte artērijās.
Aterosklerozi mēs pētījām septiņpadsmit gadus Čikāgas Universitātē, kur mums bija dzīvnieku laboratorija. Mums bija visādi veidi, kā to pētīt. Tad es pārcēlos uz Stenforda universitāti. Tur nebija dzīvnieku laboratorijas. Tur nebija nekādas tādas lietas, kas man bija Čikāgā. Bet tur bija inženieru skola. Tur bija jaunas tehnoloģijas ar datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, tā bija pasaules centrs arī jaunu tehnoloģiju attīstībā. Tad mēs pielietojām to jauno tehnoloģiju, lai pētītu to pašu asinsplūsmas problēmu. Bet ne mēs pētījām uz dzīvniekiem, bet veicām to ar kalkulācijām. Ar mākslīgo intelektu, kas tagad ir ļoti populārs. Mēs pielietojam, mēs mērījām, matemātiski modelējam asinsplūsmu. Un tas pirmoreiz pasaulē tika tā darīts Stanfordas universitātē; bet toreiz vēl ar datortomogrāfiju nevarēja redzēt sirds artērijas, jo sirds kustas, ar katru pukstu kustās.
Un ja mēģina nofotografēt, kad kustās, tad neko daudz īsti neredz. Bet, ja lieto daudzslāņu datortomogrāfiju – sešdesmit četrus slāņus, tad ļoti asu bildi var redzēt. Un ja saliek visus tos datorus kopā, tad tu redzi trijās dimensijās visu, ko tu ar angiogrāfiju redzi divās dimensijās.
Un tad mēs pielietojām mūsu matemātisku modelēšanu sirds artērijām, un pirmoreiz varējām redzēt asinsplūsmu nevis vizuāli, bet matemātiski modelēt. Tā kā tu vari zināt, vai bija ātra asinsplūsma vai lēna asinsplūsma, vai tur ir aizsprostojums, vai tur nav aizsprostojuma, un tā vari zināt, vai tev vajag stentu. Vai tev vajag šuntēšanu, vai tev vajag ārstēt to asinsvadu, vai var tikai dot medikamentus. To tad pirmoreiz varēja redzēt. Un tā mēs sākām darboties, tagad jau piecpadsmit gadus, kamēr beidzot HeartFlow ir īstenībā.
Tev mūžam dzīvot, Latvija! Es atbraucu tagad te uz Rīgu un man ir krekls no Garezera, kur mūsu mazbērni iet vasaras vidusskolā, kur ir Latvijas centrs Mičiganas štatā. Un šis Garezera krekls ir “Dievam un Latvijai”. Un tas nozīmē – tā ir Latvija Dievam un Dievs Latvijai.
