Joprojām notiek mēģinājumi par vietējo produktu uzdot importa preci. Zaļais kurss uz… vietējo produktu 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neliels piegādes attālums ir būtisks kritērijs zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI). Varētu sagaidīt, ka šādos apstākļos piegādātāji akcentu liks uz pašmāju produktiem un pārtikas iepirkuma veicējs saņems vietējo lauksaimnieku izaudzēto un saražoto.
Vai tas tā notiek, un vai ar ZPI izdosies izskaust mēģinājumus uzdot importa produktus par vietējiem? Pārtikas un veterinārais dienests ZPI atbilstības pārbaudes veic izlases kārtībā vai situācijās, kad saņemtas sūdzības.
Vai jums ir svarīgi, lai bērnudārzos, skolās un slimnīcās maltītes tiktu gatavotas lielākoties no vietējiem produktiem?
2018. gadā dienests veicis 97 šāda tipa pārbaudes izglītības, sociālās aprūpes, rehabilitācijas un ārstniecības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumos.
Neatbilstības konstatētas 70% no veiktajām pārbaudēm, tostarp pārbaudīti vairāk nekā 450 ZPI ietvaros piegādātie produkti, un no tiem aptuveni 30% nav atbilduši iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām.
2019. gadā veiktas 657 pārbaudes. Neatbilstības konstatētas 62% no tām. Pārbaudīti vairāk nekā 8400 ZPI ietvaros piegādātie produkti, no kuriem aptuveni 11% izrādījušies neatbilstoši iepirkuma tehniskajai specifikācijai. Savukārt šā gada septiņos mēnešos veiktas 204 pārbaudes.
Neatbilstības ZPI konstatētas 53,4% no tām. Pārbaudīti vairāk nekā 3400 ZPI ietvaros piegādātie produkti, no kuriem aptuveni 8,3% bijuši neatbilstoši iepirkuma tehniskajai specifikācijai. Redzams, ka kopējais neatbilstību īpatsvars veiktajās pārbaudēs ir samazinājies, tomēr tas joprojām ir ļoti augsts.
Importu uzdod par vietējo
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lauku attīstības nodaļā stāsta, ka pašlaik ir diezgan sarežģīti nodrošināt to, lai zaļā iepirkuma ietvaros izvirzītās prasības par produktu piegādes attālumu no piegādātāju puses vienmēr tiktu ievērotas.
Joprojām notiek mēģinājumi par vietējo produktu uzdot importa preci, kas, iespējams, kādā brīdī bijusi lētāka vai vieglāk pieejama, un līdz ar to – tiek pārkāpti arī zaļā iepirkuma ietvaros izvirzītie nosacījumi un ignorēta šī iepirkuma būtība.
“Ir dzirdēts par gadījumiem, kad tirgotājs, lai iegūtu iespēju uzvarēt konkursā, vienojas ar vietējo ražotāju par fiktīvu produkcijas piegādi. Realitātē produkts ir vietējais tikai uz papīra, kamēr praksē tiek piegādāta lētāka importa prece,” zina stāstīt LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola.
“Importa produkti mēdz būt arī pārfasēti,” kolēģi papildina projektu vadītāja Agnese Radžele-Šulce.
“Turklāt krāpšanās notiek ne tikai ar augļiem un dārzeņiem, bet arī ar gaļu, olām un citiem produktiem.”
Nereti šādu un līdzīga veida krāpšanu konstatēt ir sarežģīti, tādēļ ZPI līguma darbības posmā liela nozīme ir katram konkrētajam iepirkumu speciālistam.
Ilva Dreimane, SIA “Jūrmalas slimnīca” iepirkumu organizēšanas speciāliste, ar mēģinājumiem ZPI līguma ietvaros uzdot importa preci par vietējo saskārusies ne reizi vien. Viņa gan zina stāstīt, ka šādiem gadījumiem ir tendence iet mazumā.
“Tomēr vēl arvien gadās piegādātāji, kas uzskata par pieņemamu, ka konkursa piedāvājums atšķirsies no darba pēc līguma noslēgšanas,” tā Ilva Dreimane.
“Vienīgi kārtīga pretendentu iesniegtās dokumentācijas pārbaude iepirkuma norises gaitā un rūpīga līguma izpildes kontrole pēc līguma noslēgšanas var nodrošināt, ka ZPI līguma nosacījumi tiešām tiek ievēroti. Līguma izpildes kontroli es uzskatu par galveno jebkurā iepirkumā. Nedrīkst pievērt acis uz to, ka Latvijas sīpolu vietā ved Polijas. Ja pirms termiņa izdeg spuldzes, jāprasa to nomaiņa. Tas viss prasa darbu.”
Jautāta, kā izdodas “noķert” šos Polijas sīpolus, kas no skata taču, visdrīzākais, nekādi neatšķiras no vietējiem, Ilva Dreimane atbild, ka parasti šo krāpšanos kaut kas nodod. Lielākoties tā ir kāda paviršība. Visbiežāk – neatbilstoši marķējumi.
“Veidojot ZPI specifikāciju un izvēloties definēt produktu piegādes attālumu, iepirkumu speciālistam ir svarīgi precīzi norādīt arī to, kas tad tiks uzskatīts par produktu piegādes ceļa sākumpunktu – ražotne vai varbūt vairumtirdzniecības bāze,” iesaka A.Radžele-Šulce, norādot, ka arī tas palīdzētu izvairīties no vēlākiem pārpratumiem.
Nav “labo” un “slikto”
Iespējams, situāciju ar krāpšanos produktu izcelsmes sakarā varētu mainīt pastiprināta kontrolējošo institūciju uzmanība tieši ZPI uzvarējušajiem vairumtirgotājiem, skolas un citus produktu saņēmējus uzraugot ne tik aktīvi.
Tā domā A. Radžele-Šulce, pamatojot: “Nereti skolai ir grūti izsekot ZPI līguma nosacījumu ievērošanai kaut vai tādēļ, ka realitātē iepirkumu ir veikusi nevis pati mācību iestāde, bet pašvaldība. Savukārt produktu saņēmējs ir virtuves darbinieks, kuram ir pavisam citi darba pienākumi,” tā A. Radžele-Šulce.
“Visbeidzot, “nepareizie” kartupeļi nedrīkstētu kļūt par iemeslu tam, ka skolēni paliek bez pusdienām.”
Tas gan nenozīmē, ka vairumtirgotājus, kas piedalās ZPI, vajadzētu demonizēt.
“Runājot par pārtikas iepirkumiem, bieži dzirdēts, ka lauksaimnieki ir tie “labie”, kuriem būtu jāuzvar konkursos, bet “vairumtirgotāji” savukārt – “slikti”, tomēr šādi to nevar nodalīt,” zina stāstīt Elīna Ozola.
“Patiesībā būtu labi, ja tieši vairumtirgotāji un kooperatīvi startētu šajos iepirkumos un nodarbotos ar loģistiku, kas vairāk atbilst viņu darbības specifikai, bet lauksaimnieki vai ražotāji savukārt visus spēkus varētu veltīt vietējās pārtikas izaudzēšanai un pārstrādei.”
Arī Jūrmalas slimnīcas iepirkumu konkursu uzvarētāju vidū ir gan zemnieku saimniecības, gan vairumtirgotāji. “Mūsu specifika ir mazi apjomi, tādēļ nav iespējas izdalīt atsevišķi, piemēram, burkānu vai puravu piegādes. Līdz ar to jāraugās uz piegādātājiem, kas ir spējīgi piedāvāt nepieciešamo sortimenta dažādību,” tā Ilva Dreimane.
Jāvienkāršo pieeja
Zaļā iepirkuma ietvaros ir iespējams izvirzīt dažādas ar loģistiku saistītas prasības, un piegādes attālums ir tikai viena no tām. Salīdzinoši jauna prasība ir “Euro5” sertificēta, dabai draudzīgāka autotransporta izvēle.
“Šogad arī mēs esam iecerējuši šo kritēriju izvirzīt Jūrmalas slimnīcas konkursos,” tā Ilva Dreimane, norādot, ka pēdējos gados ar šādiem transportlīdzekļiem savus autoparkus aprīko aizvien vairāk saimniecību.
Savukārt A. Radžele-Šulce, mēģinot iejusties ZPI iesācēja lomā, centusies noskaidrot CSDD, kāda ir iespēja iegūt “Euro5” sertifikātu, un viņai nācies zvanīt trīs dažādiem speciālistiem.
Jāteic, ka šis ir tikai viens no piemēriem, kas raksturo reālo situāciju – proti, ka iepirkumu organizētājiem un dalībniekiem saistošā informācija ir sadrumstalota un ļoti apjomīga, tādēļ gūt ieskatu par ZPI spēles noteikumiem cilvēkam bez iepriekšējas pieredzes īsā laikā nemaz nav iespējams.
“Ja tas mainītos, tad zaļo iepirkumu varbūt kļūtu vairāk,” domā Ilva Dreimane.
“Iepirkumu komisijām un pretendentiem nav jānosirmo, gatavojot iepirkumus un nodrošinot piedāvājumu atbilstību visām prasībām.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas šobrīd attiecībā uz deviņām preču un pakalpojumu grupām sagatavojusi grozījumus MK noteikumos par iepirkumiem, sola, ka tikšot vienkāršotas arī ZPI prasības, ņemot vērā to piemērošanas praksi.
Iepirkumu speciālistiem, kas vēlas apzināt iespējas organizēt vietējo produktu piegādes sava vai tuvējo reģionu ietvaros, var palīdzēt LLKC izstrādātais elektroniskais pārtikas ražotāju katalogs “Novadu garša”.
Pašlaik katalogā ir vairāk nekā 700 pārtikas ražotāju, no kuriem virs 170 ir gatavi piedalīties iepirkumu konkursos. Tāpat arī Valsts elektroniskās iepirkumu sistēmas katalogos rodami dažādi ZPI piemēroti piedāvājumi.
A. Radžele-Šulce uzskata, ka izmaiņas attieksmē pret ZPI nosacījumu ievērošanu pašos pamatos ir saistītas ar sabiedrības attieksmi kopumā: “Latvijā būtu svarīgi veicināt pārtikas patriotismu vispirms ģimenē, tad – skolā un visbeidzot arī valstī. Kāpēc tā? Jo prakse rāda, ka labo piemēru pamatā ir tieši vecāku pieprasījums, iniciatīva un iesaistīšanās.”
Savukārt Ilva Dreimane uzsver valsts atbalsta nozīmi: “Lai mēs kļūtu videi draudzīgāki, valstij vajadzētu atbalstīt pasūtītājus, kas izvēlas, piemēram, iepirkt bioloģisko pārtiku bērnu ēdināšanai. Vai tad šādu iepirkumu nekļūtu vairāk? Jo finanšu līdzekļu katram ir tik, cik ir.”
