Dusmas 0
Dusmas var ietekmēt domāšanas spējas un palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Dusmas izraisa organismā reakciju “sit vai bēdz”, kas liek pastiprināti izdalīties stresa hormoniem – adrenalīnam, noradrenalīnam un kortizolam. Tādēļ smadzeņu daļa, kas atbild par emocijām, reaģē neadekvāti, piepildot ar asinīm smadzeņu pieres daivu (kas atbild par domāšanu).
Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā!
42
VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju
“AstraZeneca” paziņo, ka tā ir sākusi savas Covid-19 vakcīnas izņemšanu no apgrozības visā pasaulē
Turklāt dusmas sašaurina asinsvadus, kas noved pie asinsspiediena paaugstināšanās, sirdsdarbības paātrināšanās un straujākas elpošanas. Ja tas notiek bieži, artēriju sieniņas ātrāk „novalkājas”.
Saskaņā ar pētījumiem dusmas arī palēnina brūču sadzīšanu par 40% sakarā ar augsto kortizola reaktivitāti. Un vēl dusmas palielina citokīnu līmeni (imūnās molekulas, kas izraisa iekaisumu), tādējādi palielinot risku attīstīties artrītam, diabētam un vēzim.
