“60 600 eiro mēnesī!” Ja šāda ir kādas tiesu izpildītājas vidējā alga mēnesī, vai nebūtu laiks mainīt kaut ko atalgojumu sistēmā? 0
Sociālajos tīklos plašu diskusiju raisījis ieraksts par zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumiem. Ieraksta autors atsaucas uz žurnāla “Ir” apkopoto informāciju un norāda, ka 2025. gadā vidēji mēnesī visvairāk pelnījusī valsts amatpersona Latvijā bijusi kāda zvērināta tiesu izpildītāja.
“Neticami! 60 600 eiro mēnesī!” raksta ieraksta autors.
Viņš uzsver, ka parādi ir jāmaksā un par to strīda neesot. Tomēr, viņaprāt, jautājums ir par to, vai sistēma, kuras uzdevums ir piedzīt parādus, var radīt tik lielus ienākumus.
“Vai ir normāli, ka sistēma, kuras uzdevums ir piedzīt parādus, iespējams, gūst šādus ienākumus? Vai nav pienācis laiks pārskatīt tiesu izpildītāju atlīdzības sistēmu?” vaicā ieraksta autors.
Jāatgādina, ka zvērināti tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kurām jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas. VID skaidro, ka valsts amatpersonām deklarācijās jānorāda normatīvajos aktos prasītā informācija neatkarīgi no tā, vai persona iesniedz gada ienākumu deklarāciju.
Komentāros gan domas dalās. Daļa cilvēku jautā, vai no šīs summas tiesu izpildītājs nealgo arī sava biroja darbiniekus. Citi norāda, ka tiesu izpildītāju ienākumi var būt ļoti mainīgi – vienu gadu var paveikties ar lielu lietu vai bankrotējušu uzņēmumu, bet citā gadā ienākumi var būt krietni mazāki.
“Zvērinātajiem tiesu izpildītājiem ir dikti mainīgs atalgojums. Vienu gadu paveicas tikt pie liela bankrotējuša uzņēmuma, otru gadu nepaveicas. Vidējās summas ir jūtami mazākas,” raksta kāds komentētājs.
Tomēr ieraksta autors atbild, ka šajā gadījumā runa neesot tikai par vienu veiksmīgu gadu vai vienu tiesu izpildītāju. Viņš norāda, ka žurnāls “Ir” analizējis 633 valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas par 2025. gadu un konstatējis, ka 45 no 93 zvērinātiem tiesu izpildītājiem deklarējuši vidējos ienākumus virs 10 000 eiro mēnesī.
“Tas liecina, ka runa nav tikai par atsevišķu veiksmes stāstu, bet par tendenci, kas pamatoti rada diskusiju par atlīdzības sistēmu,” raksta ieraksta autors.
Diskusijā izskan arī ironiski komentāri par to, vai 10 000 eiro mēnesī vispār var saukt tikai par “vairāk nekā vidējo algu valstī”. Kāds komentētājs raksta: “10+k mēnesī jeb ‘vairāk par vidējo algu valstī’.”
Citi gan uzskata, ka problēmas nav. “Zinu kādu, kas nopelnīja miljonu, un kas? Viss labi,” raksta kāds komentētājs. Vēl kāds piebilst: “Kas tur slikts, ka pelna vairāk par vidējo algu valstī?”
Savukārt kritiskāk noskaņotie komentētāji norāda, ka atlīdzības sistēma var radīt jautājumus tieši tāpēc, ka nauda tiek iekasēta par izpildes darbībām, kas saistītas ar parādu piedziņu. Kāda komentētāja raksta, ka par “copy-paste” dokumentiem varot tikt iekasētas summas un procenti, kamēr neviena banka nestāvot klāt.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē aprēķinātās summas. Tieši šī sistēma arī kļūst par diskusijas centru – vai atlīdzības modelis ir samērīgs, caurskatāms un taisnīgs pret parādniekiem, piedzinējiem un sabiedrību kopumā.
Ieraksts sociālajos tīklos parāda, ka cilvēkus satrauc ne tikai konkrētais skaitlis, bet arī sistēmas loģika. Vieni uzskata, ka tiesu izpildītāji dara sarežģītu darbu, uztur birojus, algo darbiniekus un uzņemas atbildību. Citi uzskata, ka tik augsti ienākumi parādnieku piedziņas sistēmā izskatās nesamērīgi un prasa pārskatīšanu.
Skaidrs ir viens – skaitļi, kas publiski redzami amatpersonu deklarācijās, sabiedrībā izraisa jautājumus. Un šoreiz galvenais jautājums nav par to, vai parādi ir jāmaksā. Par to strīda tiešām nav. Jautājums ir par to, cik taisnīga un sabiedrībai saprotama ir sistēma, kurā parādu piedziņa dažiem var nest desmitiem tūkstošu eiro mēnesī.
Pēc ilgāka laika ir nomainījies visvairāk pelnošo valsts amatpersonu topa līderis — tas vairs nav nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs, vēsta žurnāls IR.
Martina Gausa pēctecis Erno Hildēns amatā stājās pērn 1. decembrī, un viņa saņemtā 57,2 tūkstošu eiro atlīdzība ļāvusi ierindoties topa otrajā vietā. Salīdzinājumam — Gausa ienākumi gadu iepriekš bija vidēji 69,9 tūkstoši mēnesī.
Bet šogad topa priekšgalā ir tiesu izpildītāja Indra Andrejeva, kas pērn nopelnījusi vidēji 60,6 tūkstošus eiro mēnesī.
Pagājušais gads tiesu izpildītājiem bijis ļoti veiksmīgs. 45 no 93 šīs cunftes locekļiem vidējie ienākumi mēnesī pārsnieguši 10 tūkstošus eiro. 2024. gadā tik daudz nopelnīja tikai 39, bet vēl gadu iepriekš — 35 no visiem. Zvērinātu tiesu izpildītāju padome Ir jau skaidrojusi, ka šie deklarētie ienākumi ir pirms nodokļu nomaksas un saimniecisko izdevumu atskaitīšanas. Tomēr, ja topā atstātu visus tiesu izpildītājus, kuru ienākumi tam kvalificējas, viņi aizņemtu 21 no 30 visvairāk pelnošo amatpersonu vietām, tāpēc daudzveidības labad atstājam sarakstā tikai divus pelnošākos. Tomēr pat pēc šīs korekcijas topā joprojām neatrodas vieta valsts galvenajām amatpersonām. Sanāk, ka Valsts prezidenta gada algu tiesu izpildītāja Andrejeva nopelna nepilnos divos mēnešos. Vairāk lasi rakstā.
