Pirms gadiem 40 arī alerģisku cilvēku droši vien bija mazāk. 0
Jums taisnība. Piemēram, sezonālās alerģiskās iesnas, ko izraisa ziedputekšņi, tika aprakstītas jau vairāk nekā pirms simt gadiem. Toreiz Londonā ar lielām grūtībām atrada 20 cilvēkus ar šādām iesnām. Patlaban Rietumeiropas lielajās pilsētās no tām cieš 30–40% iedzīvotāju.
Sīkās, nekaitīgās augu daļiņas – ziedputekšņi – izraisa alerģiju, ja spēj pārvarēt gļotādas aizsargbarjeru. Agresīvā pilsētas vidē, kur gaiss pilns ar dūmiem, putekļiem un izplūdes gāzēm, deguna un acu gļotādas kļūst caurlaidīgākas, vieglāk pakļaujas dažādiem iekaisuma, tostarp alerģiskiem, procesiem. Gaisa piesārņojuma ietekme uz alergēnu koncentrāciju un bioloģiski alerģisko aktivitāti ir zinātniski pierādīta. Piemēram, Japānā alerģiskās iesnas bieži vien izraisa ciedru priežu ziedputekšņi. Pētījumi liecina, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo lielo automaģistrāļu tuvumā, ar tām slimo daudz biežāk nekā mežsargi un mežstrādnieki, kas augu dienu pavada ciedru mežā.
Alerģija ir organisma imūnsistēmas darbības traucējumi, tai pastiprināti reaģējot uz apkārtējā vidē esošajām vielām jeb alergēniem – ziedputekšņiem, dzīvnieku apmatojumu, pārtikas produktiem, mājas putekļu ērcītēm. Tikpat daudzveidīgas ir alerģijas izpausmes. Alerģiskas reakcijas var parādīties gan kā ādas nieze, izsitumi, nātrene, tūska, gan kā iesnas, šķaudīšana, aizlikts deguns, elpas trūkums, gan kā acu asarošana, graušanas sajūta, gan gremošanas, nervu un pat sirds asinsvadu sistēmā.
Īpatnējā imūnās sistēmas atbildes reakcija izraisa iekaisumu vispirms tajā organisma vietā, kur notiek saskare ar alergēnu, bet pēc tam visā organismā. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir pastiprināta imūnglobulīna E veidošanās. Veseliem cilvēkiem tas organismā ir nelielā daudzumā, bet alerģijas gadījumā organisms to saražo desmitiem reižu vairāk, nekā vajadzīgs.
Alerģija neiedzimst, toties iedzimst nosliece uz to. Tas, vai cilvēks saslims, atkarīgs no dzīves un darba apstākļiem, pārciestajām slimībām. Piemēram dzīvojot laukos, var arī nesaslimt, bet, pārceļoties uz pilsētu un strādājot cementa vai krāsu un laku fabrikā, uzliesmo alerģija.
Kuri Latvijas augi visbiežāk izraisa alerģiju?
Galvenokārt tie, kas apputeksnējas ar vēju. Par laimi, Latvijā alerģiju izraisošu augu nav daudz. Pirmais ziedputekšņu alerģijas uzliesmojums ir pavasarī, kad zied lazdas, alkšņi un bērzi. Šo koku un krūmu ziedēšana turpinās līdz pat maija beigām, bet zemē nokritušie ziedputekšņi, vēja dzīti, var izraisīt alerģijas simptomus vēl jūnija sākumā. Pagājusī ziema bija silta, tāpēc jau februārī pacienti sūdzējās par iesnām un acu asarošanu. Bieži vien ziedputekšņi atlido arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kur klimats siltāks un pavasaris iestājas agrāk.
Otrais alerģisko augu ziedēšanas vilnis sākas jūnija vidū un turpinās līdz pat jūlija beigām. Šajā laikā zied graudzāles: timotiņš, skarenes, kamolzāle, smilgas, rudzi. Kad tās noziedējušas, klāt ir nezāļu ziedēšanas laiks, kas turpinās līdz septembra vidum. Alerģijas slimniekiem visbīstamākās ir vībotnes, ar kurām pilnas visas mežmalas un grāvmalas, arī vērmeles, kuras gan nav tik bieži sastopamas.
Daļa slimnieku ir jutīgi tikai pret vienu augu grupu, bet citi no ziedputekšņu alerģijas izpausmēm cieš gan pavasarī, gan vasarā.
